Latvijā nav inspekcijas, policijas vai pārbaudes, kas uz ceļa aptur transportlīdzekli, lai pārbaudītu atkritumu/būvgružu dokumentāciju, tie vienkārši tiek pārvietoti un neviens par to galvu nelauza. Arī pašos būvobjektos pārbauda dažādu dokumentāciju, bet par būvgružiem galvu īpaši nelauza.
Lai būvgružus nodotu kādā no atkritumu savākšanas poligoniem, ir nepieciešama stingra dokumentācija – būvgruži ir atkritumi, tas nozīmē, ka nepieciešama atkritumu pārvadāšanas atļauja, jābūt zināmam svaram un jāievēro vēl virkne prasību. Domāju, ka, zvanot uz "ss.lv" redzamajiem numuriem, atklāsies, ka šādu atļauju praktiski nevienam nav. Tad rodas jautājums, kur tiek likti šie būvgruži? Vienīgais, ko ar šiem būvgružiem var darīt - izgāzt kāda īpašumā, protams, nelegāli.
Šobrīd cīņā ar nelegālajiem būvgružu un atkritumu savācējiem visbiežāk dodas sētnieki, kuri ir kā sabiedrības policisti. Piemēram, viņi pamana svešas automašīnas daudzdzīvokļu namu pagalmos, kas cenšas savu auto saturu iztukšot sadzīves atkritumu konteineros. Protams, to, kas notiek naktīs, izkontrolēt ir neiespējami, tad namu apsaimniekotāji cīnās ar atkritumu pārvadātājiem, kāpēc ir papildu rēķini, jo līgums ir par konkrētu apjomu, bet, to pārsniedzot, ir jāmaksā vairāk.
Piemēram, Vācijā nav iespējams saņemt būvatļauju, ja būvnieks nespēj norādīt cik daudz un kādi būvgruži paredzēti, kā tos šķiros, un kura kompānija tos savāks un pārstrādās.
Uz būvgružiem jāskatās kā uz otrreiz pārstrādājamu materiālu. Mārupē šogad atklāta jauna šķirošanas līnija, arī citi poligoni, uzņēmumi domā par tādu izveidi. Lai tas būtu izdevīgi, nepieciešams liels apjoms, un jāizskauž nelegālie būvgružu pārvadātāji. No būvgružiem, iespējams, atšķirot: ķieģeļus, metālu, koku. No koka var ražot kurināmo, metālu pārkausēt, bet no lietajām ģipša sienām u.c. materiāliem ražot šķembas. Nepieciešamas konkrētas likumdošanas izmaiņas, pārbaudes un nozares sakārtošana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
