"Integrācija ir process, kurš paredz to ideju pieņemšanu, ko piedāvā valsts. Bet latviešiem ir jābūt gataviem savā pulkā pieņemt visus, kas vēlas mums pievienoties. Latvieši ir ar dažādu ādas krāsu un dažādu izcelsmi! Tas ir jānovērtē, bet svarīgas ir kopīgās vērtības," intervijā sacījusi politiķe.
Skaidrojot NA attieksmi bēgļu jautājumā, Mūrniece norādījusi, ka Latvija, atšķirībā no Zviedrijas, vairāk nekā 50 gadus ir bijusi okupēta, iedzīvotāju etniskais sastāvs piespiedu kārtā ir mainīts. "Mēs esam piedzīvojuši ļoti masīvu rusifikācijas kampaņu un iedzīvotāju iepludināšanu Latvijā."
"Tā bija PSRS īstenota imigrācijas politika. Eiropas Savienībā, kur ir brīva cilvēku un darbaspēka kustība, mums ir ļoti nopietni jādomā par savu migrācijas politiku. Tas ir vēl viens no Latvijas neizdarītajiem darbiem. Runa ir arī par tiem, kas aizbraukuši no Latvijas, nespēdami nodrošināt ģimeni un, iespējams, nejuzdamies te pietiekami komfortabli valodas un kultūras vidē," skaidrojusi Mūrniece, piebilzdama, la šobrīd koalīcijā tiekot izmantoti ļoti emocionāli epiteti.
"Ja viedokļi tiek argumentēti racionāli, tā ir racionāla diskusija. Ja tiek lietoti emocionāli epiteti, tā ir cita veida saruna. Jā, arī šādas sarunas mēdz būt koalīcijā, jā, man tādas ir nepatīkamas, jā, tāda ir koalīcija. NA šajās sarunās nav tā, kas lieto emocionālos epitetus," apgalvojusi Saeimas spīkere.
"Es to saskatu politiķu personiskajās ambīcijās. Iespējams, ilgu laiku atrodoties politikā, mēdz sakāpt galvā. Mēs vēl esam jauni, NA šis ir tikai otrais Saeimas sasaukums, kad esam valdībā. Mēs cenšamies būt pieklājīgi koalīcijas partneri," sacījusi politiķe.
Ziņots, ka valdība 6. jūlija ārkārtas sēdē vienojās par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, lemjot, ka divu gadu laikā valsts varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus.
Saskaņā ar iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (V) nesen pausto pirmos no 250 bēgļiem Latvija varētu uzņemt šogad ziemā.
Pagaidām nav precīzi zināms, kuras valsts iedzīvotājus Latvija uzņems, taču tie varētu būt Afganistānas, Irākas, Sīrijas un atsevišķu Āfrikas valstu pilsoņi.
Iekšlietu ministrs atzinis, ka Latvija ir ieinteresēta uzņemt bēgļu ģimenes - vecākus ar bērniem, nevis atsevišķus bēgļus.
Patvērumu Latvijā kopš 1998.gada lūguši 1592 ārzemnieki. Šajā laikā bēgļa statuss piešķirts 65 personām, bet alternatīvais statuss noteikts 137 ārzemniekiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
