Andreja Pumpura ielā, pretī Kultūras ministrijai, ir pulcējušies apmēram 50 akcijas atbalstītāju, savukārt ielas pretējā pusē ar plakātiem rokās stāv nepilns desmits pretēju viedokļu paudēju ar biedrības "Antiglobālisti" līderi Andri Orolu priekšgalā.
Akcijas par "cilvēcīgu attieksmi pret bēgļiem" rīkotāji patlaban dzied latviešu tautasdziesmas, viņi tur rokās plakātus, kas rotāti ar etnogrāfiskām zīmēm un dažādiem lozungiem, tai skaitā "Dod Dieviņi otram doti, ne no otra mīļi lūgti". Uz trotuāra ir novietotas vairākas no baltas papīra lapas salocītas laiviņas, kas varētu simbolizēt kuģus, ar kuriem bēgļi dodas prom no savas dzimtenes.
Savukārt pretējās nometnes dalībnieki tur rokās plakātus ar naidīgākiem uzrakstiem, piemēram, "Kur ir savas mājas? Where is your home?", "Ei, kosmopolīti, internacionālisti! Cik daudz bēgļu jūs izmitināsiet savās mājās?".
Pie akcijas atbalstītājiem un tās pretiniekiem ieradās Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāra vietnieks starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Uldis Lielpēters, aicinot abas puses uz dialogu.
Viņš norādīja, ka aicina uz sarunu ne tikai pasākuma pieteicējus, bet arī antiglobālistus, lai runātu par jautājumiem, kas sasāpējuši. "Vienā ielas pusē ir viens viedoklis, otrā pusē ir otrs viedoklis un par šiem jautājumiem būtu jārunā," uzsvēra Lielpēters.
Sarunas jau norit un tajās piedalās arī kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).
Piketa pieteicēja Ieva Vītola iepriekš stāstīja, ka pikets pieteikts tieši iepretim Kultūras ministrijai, jo šī ministrija ir atbildīga par integrācijas politikas izstrādi. Pašreiz to vada pārstāvji no nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), kas iepriekš aktīvi atbalstīja piketu pret bēgļu uzņemšanu. Tādēļ, pēc Vītolas vārdiem, šis politiskais spēks integrāciju un cilvēku pieņemšanu neatkarīgi no rases un etniskās piederības acīmredzami neuzskata par prioritāru.
Piketa organizatori norāda, ka valsts aparātam ir izvirzīts uzdevums pieņemt visus cilvēkus līdzvērtīgi, nevērtējot pēc rases vai etniskās piederības.
Kā ziņots, valdība šovasar vienojās par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, lemjot, ka divu gadu laikā valsts varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus.
Saskaņā ar iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (V) nesen pausto pirmos no 250 bēgļiem Latvija varētu uzņemt šogad ziemā.
Pagaidām nav precīzi zināms, kuras valsts iedzīvotājus Latvija uzņems, taču tie varētu būt Afganistānas, Irākas, Sīrijas un atsevišķu Āfrikas valstu pilsoņi.
Iekšlietu ministrs atzinis, ka Latvija ir ieinteresēta uzņemt bēgļu ģimenes - vecākus ar bērniem, nevis atsevišķus bēgļus.
Patvērumu Latvijā kopš 1998.gada lūguši 1592 ārzemnieki. Šajā laikā bēgļa statuss piešķirts 65 personām, bet alternatīvais statuss noteikts 137 ārzemniekiem.
Jau ziņots, ka 4.augustā pie valdības ēkas notika VL-TB/LNNK atbalstīts pikets pret bēgļu uzņemšanu Latvijā. To apmeklēja vairāki simti cilvēku, tostarp arī pārstāvji no Lietuvas un Igaunijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
