Foto: DELFI

Tuvākajā laikā Ārlietu ministrijā notiks tikšanās ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Jevgenu Perebijni, lai pārrunātu Ukrainas puses apsvērumus par sankciju noteikšanu pret vairākiem Latvijas žurnālistiem, pastāstīja ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) preses padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Drēģeris, skaidrojot Rinkēviča viedokli, norādīja, ka ikvienas demokrātiskas valsts fundamentāla vērtība ir vārda brīvība, tostarp preses brīvība. "Ir jābūt ļoti nopietniem apsvērumiem un argumentiem, piemēram, skaidri pierādījumi informācijas kara elementiem, lai demokrātiskā valstī liegtu žurnālistiem veikt savu profesionālo darbību," pauda ministrijas pārstāvis.

Savukārt avīzes "Vesti segodņa" atbildīgais redaktors Sergejs Tiščenko iepriekš sacīja, ka Ukrainas lēmuma par sankciju noteikšanu pieņemšanas principi laikraksta "Vesti segodņa" žurnālistiem nav saprotami un ir pārsteigums, ka Ukraina šādi rīkojas. "Man nav pilnībā saprotami šāda lēmuma pieņemšanas principi no Ukrainas puses. Rodas sajūta, ka Ukrainas puse ir veidojusi kopīgu sarakstu, kurā būtu salikti visi, vienkārši, lai būtu tāds saraksts," sacīja Tiščenko.

"Mani pārsteidz, ka Ukraina, kas dēvē sevi par demokrātisku valsti un cenšas veidot ciešākas attiecības ar Eiropu, veic šādas, ja tā to var nosaukt, sankcijas pret Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, proti, šajā gadījumā pret Latvijas valstspiederīgajiem žurnālistiem," informēja Tiščenko.

Viņu pārsteidzot arī tas, ka Latvijas valsts varas pārstāvji, piemēram, ārlietu ministrs Rinkēvičs, nekādā veidā nav reaģējuši uz šo informāciju par Ukrainas vēršanos ar sankcijām pret Latvijas pilsoņiem, "Vesti segodņa" žurnālistiem. "Šķiet, ka gadījumā, ja šādas sankcijas tiktu vērstas pret kādu citā Latvijas medijā strādājošu žurnālistu, valsts varas pārstāvju reakcija būtu tūlītēja. Taču mūsu gadījumā līdz šim neesmu pamanījis, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis, premjerministre Laimdota Straujuma (V) vai Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) būtu kaut kā reaģējuši uz šo Ukrainas paziņojumu. Sanāk, ka viņi, atbalstot šo Ukrainas lēmumu, atbalsta vēršanos pret demokrātiju, neatkarīgiem medijiem un vārda brīvību," sacīja Tiščenko.

Kā ziņots, Ukrainas prezidents Petro Porošenko trešdien, 16. septembrī, parakstījis rīkojumu par personīgu sankciju noteikšanu Krievijas un citu valstu pilsoņiem par noziedzīgu darbību pret Ukrainu, kā arī virknei uzņēmumu.

Jaunajā sarakstā iekļautas 105 juridiskas un 388 fiziskas personas, kuru vidū ir 23 valstu pilsoņi, tostarp četri Latvijas valstspiederīgie - avīzes "Vesti segodņa" žurnālisti Eduards Eļdarovs, Vladimirs Bučeļņikovs, Ērika Rugaļska un bijušais Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!