Otrdienas vakarā Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru panāktā vienošanās liecina, ka Latvija pagaidām iepriekš paredzēto 776 patvēruma meklētāju vietā uzņems 531. Viņu uzņemšana plānota divu gadu laikā.
Līdz ar katra patvēruma meklētāja uzņemšanu ES Patvēruma un migrācijas fonds Latvijai izmaksās vienreizēju pabalstu 6000 eiro apmērā. Valsts izdevumi šo personu uzturēšanai, pārvietošanai, valodas apmācībai u.c. gan, visticamāk, būs lielāki.
Lai gan valstsvīri publiski pauduši pieļāvumus, ka patvēruma meklētāja pieteikuma izskatīšana varētu tikt paātrināta, tomēr pašlaik, lai kļūtu par bēgli vai iegūtu alternatīvo statusu Latvijā, patvēruma meklētājam ir jāgaida deviņi mēneši.
Kā portālam "Delfi" skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), līdz brīdim, kad pieņemts lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu patvēruma meklētājam, persona nedrīkst strādāt. Process vidēji aizņem astoņus vai deviņus mēnešus.
Pēc statusa piešķiršanas bēglis 12 mēnešus var saņemt pabalstu 256 eiro apmērā, bet nepilngadīgajiem pienākas 78 eiro pabalsts. Līdz tam patvēruma meklētājs var uzturēties centrā "Mucenieki" Ropažu novadā. PMLP uzskaita dzīves apstākļiem nepieciešamās lietas, kas personai tiek nodrošinātas centrā: labiekārtota istaba (ar gultu, krēslu, skapi, kumodi, gultas piederumiem), virtuve un virtuves piederumi (katls, panna, tējkanna, krūze, šķīvis, bļoda, karote, dakša, nazis, u.c.), veļas mazgājamā istaba, bibliotēka, datorizēta klase ar interneta pieslēgumu, trenažieru telpa, bērnu rotaļu laukums un istaba. Ģimenēm ar pirmsskolas vecuma bērniem iespēju robežās tiek ierādītas istabas ar ērtībām, savukārt pārējiem jāizmanto kopējās dušas un tualetes.
Ja patvēruma meklētājs apmetas "Muceniekos" un viņam nav pietiekamu iztikas līdzekļu, viņš var saņemt uzturnaudu 2,15 eiro dienā.
Nepilngadīgiem patvēruma meklētājiem tiek nodrošinātas arī izglītības ieguves iespējas. Tāpat šie cilvēki var izmantot neatliekamo medicīnisko palīdzību, primāro veselības aprūpi, ģimenes ārsta pakalpojumus un centrā katru dienu pieejama arī medmāsa.
Uz "Delfi" jautājumu par to, vai ir pamats bažīties, ka pēc bēgļu ierašanās Latvijā pieaugs noziedzība, PMLP atzīst, ka pārvaldes pieredzē ir bijuši tikai atsevišķi gadījumi, kad patvēruma meklētāji izdara sīkus likuma pārkāpumus.
Lai gan pārvalde neapkopo informāciju par to, cik daudz no cilvēkiem, kam tiek piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, pēc tam pamet Latviju un dodas dzīvot uz citām ES valstīm, PMLP atzīst, ka ir bijuši gadījumi, kad no citām valstīm saņemti pieprasījumi uzņemt atpakaļ personas, kam Latvijā piešķirts starptautiskās aizsardzības statuss.
"Lielākie izaicinājumi Latvijai, uzņemot lielāku skaitu patvēruma meklētāju kā līdz šim vidēji gada laikā, ir nodrošināt patvēruma jautājumu risināšanā iesaistīto institūciju saskaņotu rīcību, to atbilstošas administratīvās un izmitināšanas un uzņemšanas kapacitātes nodrošinājums, tulku pieejamība, kā arī ar personu integrāciju saistītu jautājumu veiksmīgs risinājums," skaidro PMLP.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
