VARAM plāni paredz, ka reforma tiks ieviesta 2021. gadā, kad plānotas pašvaldību vēlēšanas. Pagaidām piedāvāti divi iespējamie varianti, no kuriem viens paredz, ka tiks izveidots 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modelis, bet otrs – 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmēs attīstības centriem.
Portāls "Delfi", pēc aģentūras LETA ziņām, piedāvā ieskatu tajā, kā šo ideju jau paspējuši novērtēt vairāku pašvaldību vadītāji, kā arī atsevišķu lielo reģionu plānošanas centru vadība.
Jaunas administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamībai nav skaidri redzama pamatojuma - tādu viedokli pauda vairāku nelielo Kurzemes pašvaldību - Mērsraga, Vaiņodes un Alsungas novadu - vadītāji.
Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons ("Demokrātiju visiem") atzina, ka ideja par pašvaldību skaita samazināšanu ir atbalstāma tikai daļēji: "Latvijā ir pašvaldības, kas tā vai citādi tuvojas tam brīdim, kad tās vairs nebūs dzīvotspējīgas." Viņš gan uzsvēra, ka pašvaldībām jāļauj pašām lemt par apvienošanos, un tas nedrīkst notikt piespiedu kārtā.
Mērsraga pašvaldības vadītājs neatbalsta nevienu no diviem iespējamajiem variantiem, kas minēti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valdības koalīcijas partneriem iesniegtajā reformas koncepcijā - ne 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modeli, ne 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem. "Viens modelis paredz akli atdarināt padomju laiku rajonu modeli, bet tiek aizmirsts, ka rajoniem padomju laikā nebija saimniecisku un ekonomisku funkciju. Šīs funkcijas veica kolhozi, bet rajoni bija domāti partijas viedokļa novadīšanai līdz "apakšai". Otram reformas variantam nav skaidra pamatojuma," atzina Karlsons.
Mērsrags iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā sākotnēji tika iekļauts Rojas novada sastāvā, bet pēc tam panāca savu atdalīšanos un sāka saimniekot atsevišķi. Kā norādīja Karlsons, Mērsrags savu spēju patstāvīgi saimniekot šo gadu laikā ir veiksmīgi pierādījis: "Mūsu nodokļu ieņēmumi uz vienu iedzīvotāji ir lielākie reģionā. Kuram novadam tad būtu jāpievieno Mērsrags, lai mums būtu labāk? Nav tāda novada. Reformas vienīgais rezultāts būtu lēmējvaras atņemšana."
"Mums nav problēmu arī piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu," uzsvēra Karlsons, norādot, ka Mērsragapašvaldība no VARAM tā arī neesot saņēmusi atbildes par to, kādas tad ir tās iespējas, ko Mērsrags nevar izmantot tikai tāpēc, ka ir neliela pašvaldība.
Vaiņodes novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons ("Vaiņodes novada attīstībai") arī atzina, ka neredz pamatojumu jaunas novadu reformas īstenošanai. Viņaprāt, valdībai pašlaik ir citi svarīgāki darbi risināmi, tostarp aktuālais nelegālo imigrantu jautājums. "Jāsagaida bēgļi, un tad jau varbūt mazās pašvaldības vairs nebūs nemaz tik mazas. Ir svarīgākas lietas risināmas, nevis jādomā par reformu, kas varbūt būs pēc astoņiem gadiem. Beidzot vajadzētu sakārtot valsts autoceļu Priekule-Vaiņode."
Vaiņodes domes priekšsēdētājs noliedz, ka nelielām pašvaldībām ieņēmumi ir tik mazi, ka tās nespēj pienācīgi pildīt savas autonomās funkcijas: "Neredzu nekādu problēmu. Mēs tiekam galā." Lai gan Jansons neatbalsta reformas nepieciešamību, viņaprāt, pieņemamāks būtu modelis, kas līdzinātos kādreizējo rajonu teritoriālajam iedalījumam.
To, ka rajonu modelis ir bijis pietiekami optimāls, uzskata arī Alsungas novada domes priekšsēdētājs Aivars Sokolovskis ("Par iedzīvotāju interesēm"), taču jauna reforma, viņaprāt, nebūtu vēlama: "Es uzskatu, ka iepriekšējā reforma bija kļūda. Tad nevajadzēja dot mazajiem novadiem patstāvību, ja tagad viņus atkal grib iznīdēt." Ja no reformas tomēr nav iespējams izvairīties, tad Sokolovska skatījumā pieņemamāks ir brīvprātības princips: "Pirmo variantu es vispār neizprotu, bet otram variantam, kur mazie novadi, ja tie nespēj pastāvēt paši, varētu brīvprātīgi "salipināties" ap attīstības centriem, vēl varētu piekrist."
Mazo novadu piespiedu apvienošanu būtu faktiski neiespējami īstenot, bet arī brīvprātīgi neviens apvienoties negribēs, tāpēc iespējamais risinājums varētu būt veidot apriņķus kā otrā līmeņa pašvaldības, saglabājot arī esošos novadus, - tādu viedokli savā iknedēļas preses konferencē pauda Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valdības koalīcijas partneriem iesniegtā jaunā reformas koncepcija, kurā piedāvāti divi iespējamie reformas varianti, pēc Lemberga teiktā, ir "gājiens pareizā virzienā, bet atkal ne līdz galam".
"Jūs piespiedu kārtā neapvienosiet neko, jo politiski tas būs neiespējami, nebūs balsu. Savukārt brīvprātīgi neviens neapvienosies," pārliecināts Lembergs, norādot, ka novadiem, kuru vadībā ir dažādu politisko spēku pārstāvji, būtu faktiski neiespējami apvienoties. Tāpēc Lembergam ir cits priekšlikums: "Novadi, kā bija, tā paliek, bet ir apriņķis - otrā līmeņa pašvaldība. Pārdala funkcijas, pārdala naudu, un visi ir laimīgi, bet galvenais, ka tā teritorija tiek normāli apsaimniekota."
Pēc tam jau pašam apriņķim varētu dot tiesības lemt, cik novadu būs tā sastāvā, norādīja Lembergs. Apriņķis arī varētu, piemēram, lemt, ka novadu tajā nebūs, bet būs tikai apriņķis, kas pildīs vienlaicīgi pirmā un otrā līmeņa pašvaldības funkcijas, bet pagasti būs kā saimnieciskas vienības. Kā piemēru Lembergs minēja Ventspils pilsētai kaimiņos esošo Ventspils novadu, kas izveidots, pilnībā aptverot visu kādreizējā Ventspils rajona teritoriju. "Tāds novads kā Ventspils novads jau ir pilnasinīgs apriņķis. Tam būtu vienlaicīgi pirmā un otrā līmeņa pašvaldības funkcijas. Tas ir izmēģināts. Republikas pilsētām arī ir pirmā un otrā līmeņa pašvaldību funkcijas. Šādu reformu var īstenot pusgada laikā pilnīgi bez problēmām," pārliecināts Ventspils mērs.
Vaicāts, ko par šādu Lemberga priekšlikumu saka VARAM, Ventspils mērs atzina, ka par šo jautājumu neesot diskutēts: "Šobrīd ir uzlikti tie divi varianti. Jādomā, ka kaut kad jau būs kāda diskusija."
Skaidrojot, kāpēc vispār novadu reforma nepieciešama, Lembergs norādīja, ka jau pirms iepriekšējās reformas bijis skaidrs, ka ar vairāk nekā 500 pašvaldībām, ieskaitot visas pagastu padomes, bijis krietni par daudz. Ar iepriekšējoreformu šo situāciju mēģināts labot, izveidojot 119 pašvaldības, taču reforma nav izdevusies veiksmīga, jo rezultātā novadi ir ļoti neviendabīgi un būtiski atšķiras gan pēc to iedzīvotāju skaita, gan teritorijas, norādīja Lembergs: "Vienkārši nesalīdzināmas lietas. Nevar veidot ne normālu sabiedriskā transporta tīklu, ne skolu un bērnudārzu tīklu, ne nodarbinātības centru, ne investīciju un loģistikas centrus."
Kā skaidroja Ventspils mērs, lielākā pašvaldībā ir labāk pārredzama kopaina un iespējams veidot atbilstošu loģistiku. Kā piemēru viņš minēja skolu tīkla optimizāciju: "Vai [mazam] novadam ir viegli pieņemt lēmumu, ka kāda no skolām jāoptimizē? Pie tam var gadīties, ka attālums no vienas skolas līdz blakus novada skolai ir tikai daži kilometri. Katrs novads turēsies līdz pēdējam elpas vilcienam, lai to skolu saglabātu. Tāpēc ir vajadzīgs pietiekami liels iedzīvotāju skaits un sava loģistika."
To pašu varot attiecināt arī uz medicīnas, sabiedriskās kārtības nodrošināšanas, kultūras, sporta u.c. jomām, norādīja Lembergs. "Katrā pagastā un novadā jūs tāpat nevarat izveidot visu infrastruktūru, kas ir vajadzīga cilvēka vajadzību apmierināšanai. Vienalga būs kāda specializācija un koncentrācija - vienā vietā vairāk tas, otrā - kaut kas cits. Līdz ar to dzīve prasa, lai apriņķis būtu pietiekami liels - gan iedzīvotāju skaita, gan teritorijas ziņā. Līdz ar to tur veidojas kāda loģistika," uzsvēra Ventspils mērs.
Novadu reforma ir dzīves nepieciešamība, rezumēja Lembergs: "Ja to nedara, tad ļoti lielu ļaunumu nodara Latvijas dinamiskai un harmoniskai attīstībai. Tas ir noteikti jāizdara. Man variants nevienam nekāpj ar "nagleni" uz kājas, ar to tas ir labs."
Liepāja ir ieinteresēta, lai kaimiņos esošās pašvaldības būtu "jaudīgas" un attīstīties spējīgas, lai kopīgi varētu realizēt dažādus sadarbības projektus, tomēr pirms reformām administratīvi teritoriālajā iedalījumā nepieciešams izvērtēt, kā darbojies līdzšinējais modelis. Šādu viedokli intervijā "Rietumu radio" pauda Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija).
"Pēdējās reformas laikā no 536 pašvaldībām izveidoja 118 pašvaldības. Ventspils rajons kļuva par vienu novadu, tāpat arī Gulbenes rajons, kamēr Liepājas rajonā izveidojās astoņas pašvaldības - no vienas galējības līdz otrai," sacīja Sesks, ļaujot noprast, ka atsevišķu novadu apvienošana būtu nepieciešama.
Vienlaikus pirms lēmumu pieņemšanas jāsāk ar izvērtējumu, kuri novadi ir darbojušies veiksmīgi, bet kuros nav atbilstošas infrastruktūras, sacīja Sesks. Viņš uzsver, ka reģionālā reforma būtu jāskatās kontekstā ar citu ministriju plāniem, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijas iecerētajām reformām.
"Iespējams, ka vidusskola varētu būt rādītājs, vai tas ir kārtīgs novads vai nav. Ja nav vidusskolas, tad jau tādas īstas perspektīvas arī nav," sacīja Sesks.
Kā liecina pašvaldību mājaslapās pieejamā informācija, no kādreizējā Liepājas rajona teritorijā izveidotajiem novadiem vidējās izglītības iestādes nav vienīgi Rucavas novadā, kas ir arī viens no mazākajiem novadiem Latvijā - tā iedzīvotāju skaits nepārsniedz 2000. Aizputes, Durbes, Grobiņas, Nīcas, Pāvilostas, Priekules un Vaiņodes novadā ir vidējās izglītības iestādes.
Sesks uzsvēra, ka Liepājai kaimiņos ir vajadzīgi sadarbības partneri, ar kuriem kopīgi varētu plānot nākotni un attīstību, un radīt tādus apstākļus Liepājas un reģiona iedzīvotājiem, kur viņiem ir viss vajadzīgais, lai nebūtu jāmeklē dzīvesvieta citur.
"Labi sadarbības piemēri ir ar Grobiņas novadu, arī Nīcas novadu, tomēr viņu budžeta iespējas nav tik lielas, lai varētu piedalīties kaut vai, piemēram, kopēja veloceliņa izbūvēšanā," sacīja Sesks.
Brīvprātīga sadarbības teritoriju veidošana ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem varētu būt atbalstāma ideja un veids, kā līdz galam pabeigt administratīvi teritoriālo reformu, atzina Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa ("Kuldīgas novadam"). Viņa gan piebilda, ka tām nevajadzētu būt tieši 29 sadarbības teritorijām, kā to pašlaik piedāvājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), un jautājumam par to skaitu jābūt atklātam.
Lai gan Bērziņa piekrīt publiskajā telpā izskanējušajam viedoklim, ka bez pašvaldību reformas Latvijā pašlaik risināmi arī citi un, iespējams, svarīgāki jautājumi, tostarp patvēruma meklētāju uzņemšana, tomēr nevarot noliegt arī nepieciešamību turpināt pašvaldību reformu: "Administratīvi teritoriālā reforma nav līdz galam īstenota. Latvijas novadu karti var salīdzināt ar raibu deķi, kur novadi pēc to lieluma un iedzīvotāju skaita būtiski atšķiras. Problēma ir tajā, ka visām pašvaldībām neatkarīgi no tā, vai tajās ir 100 000 vai tikai pāris tūkstoši iedzīvotāju, jāveic gandrīz vienas un tās pašas funkcijas."
"Šī brīža situācija nav optimāla, taču es neesmu pārliecināta, vai politiskās partijas spēs vienoties par piespiedu reformu. Manuprāt, tas nav iespējams," atzina Bērziņa. Viņa pieļauj, ka iespējamais risinājums, kā pabeigt pašvaldību reformu, varētu būt sadarbības teritoriju veidošana ap attīstības centriem pēc brīvprātības principa.
"Es uzskatu, ka arī mazas pašvaldības spēj pastāvēt, bet dažādu lieluma pašvaldībām vajadzētu noteikt dažādu līmeņu funkcijas," savu viedokli pauda Bērziņa. Kā veiksmīgu piemēru viņa minēja Franciju, kur ir vairāku līmeņu - vietējās, otrā līmeņa un reģionu - pašvaldības.
Pagaidām publiski izziņotie jaunas administratīvi teritoriālās reformas principi līdzinās rajonu sistēmai pirms pēdējās reformas, un nav saskatāms ieguvums pašvaldībām, skaidroja Kandavas novada domes priekšsēdētājs Normunds Štoferts (LZS)
Viņš uzskata, ka administratīvi teritoriālās reformas jaunā koncepcija nav pārdomāta un arī iepriekšējā reforma bijusi ļoti neizdevusies.
"Ko tas nozīmē - atgriezties rajonu līmenī, tikai bez rajona? Neredzu, ka tas varētu būt glābiņš, kas dotu vairāk naudas pašvaldībām. Patlaban nesaskatu nekādu ieguvumu no tā," pauda Štoferts.
Saldus novada pašvaldība neizjūt vajadzību pēc jaunas administratīvi teritoriālās reformas, atzina Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa (LRA), paužot viedokli, ka cilvēki ir noguruši no reformām.
"No Saldus novada pašvaldības viedokļa nejūtam nepieciešamību reformēt pašvaldības. Saldus novada teritorija - 15 pagasti - ir optimāla," atzina Rassa. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valdības koalīcijas partneriem iesniegtā jaunā reformas koncepcija paredz, ka Saldus novadam, iespējams, varētu pievienot blakus esošos Brocēnu un Skrundas novadus. Rassa par šādu ideju izsakās piesardzīgi: "Ja tā būs un ja iedzīvotāji tā tiešām vēlēsies, tad pieļauju tādu variantu, bet mēs īpaši pēc tā nealkstam." Domes priekšsēdētāja uzsvēra, ka Saldus novadā ir tikai viena pilsēta, un tas esot vērtējams pozitīvi, jo pilsētas prasa papildu uzturēšanas izdevumus, līdz ar to Saldus novads nemaz nebūtu ieinteresēts blakus esošo novadu pilsētu pievienošanā.
Saldus novada pašvaldības vadītāja arī apšauba, vai šis ir īstais laiks, kad realizēt jaunu pašvaldību reformu, norādot, ka "cilvēki ir noguruši no reformām".
"Pēc iepriekšējās reformas septiņu gadu laikā esam daudz padarījuši - radījuši normatīvo dokumentu sistēmu, izveidojuši zināmu stilu, tāpēc būtu grūti, ja mums pievienotu citu novadu, ar citu stilu," atzina Rassa.
Vienlaikus Saldus pašvaldības vadītāja pieļauj, ka atsevišķām mazajām pašvaldībām, iespējams, vajadzētu domāt par apvienošanos, ja tām ir grūtības izpildīt visas likumā "Par pašvaldībām" noteiktās funkcijas. Viņa uzsvēra, ka lielākām pašvaldībām tomēr esot vienkāršāk administrēt projektus, piesaistīt tiem finansējumu, kā arī aizpildīt nepieciešamās amata vietas ar pilnas slodzes darbiniekiem. "Esmu vadījusi gan lielāku, gan arī mazāku pašvaldību - kādreizējo pagasta padomi, tāpēc varu salīdzināt un teikt, ka lielākai pašvaldībai tomēr ir lielākas iespējas," atzina Rassa. Tomēr viņa uzsvēra, ka mazajām pašvaldībām jādod iespēja pašām lemt par iespējamo apvienošanos un to nedrīkst diktēt "no augšas".
Šobrīd par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecerēto administratīvi teritoriālo reformu nav iespējams pilnībā konstruktīvi spriest, jo Vidzemes plānošanas reģions par to ir informēts vienīgi ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību un nav pieejama detalizēta informācija par datiem un pētījumiem, kas likti pamatos šiem reformas variantiem, informēja Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede.
Viņa uzskata, ka tik visaptverošas reformas sākuma posmā ļoti nepieciešama ir sabiedrības iesaiste, kuras vairuma viedoklis būtu noteicošais tās īstenošanā.
Pirms diskutēt un rosināt jaunu reformu, ir nepieciešams objektīvi izvērtēt 2009.gadā veiktās pašvaldību reformasrezultātus. Tas ļautu spert daudz pamatotākus turpmākos soļus un izvairīties no tiem grābekļiem, kuriem tika uzkāpts nesenās reformas gaitā.
"Plānotā reformas otrā kārta nav viennozīmīgs instruments deklarētajai vienlīdzīgas ekonomiskās attīstības nodrošināšanai reģionos. Latvijā nav korekti salīdzināmi dati, kas apstiprinātu, ka iedzīvotāju un teritorijas ziņā lielākie novadi ir attīstītāki un iedzīvotājiem tuvāki nekā mazie novadi. Gluži pretēji - draudzīgāki nereti ir mazie novadi, kur manāma cieša saikne starp novada vadību, iedzīvotājiem un uzņēmējiem, nodrošinot nekavējošu rīcību problēmsituācijās, kā arī iespēju preventīvajam darbam, lai problēmsituācijas nerastos. Tāpat nekorekti tiek apgalvots, ka mazo novadu pašvaldībās ir salīdzinoši lieli pārvaldes izdevumi," informēja Kalniņa-Priede.
Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā vairākas pašvaldības jau ilgstoši sadarbojas ar kaimiņu novadiem gan izglītības pārvaldes un būvvaldes pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem, gan elektroenerģijas iepirkumu jomā un sabiedriskā transporta pakalpojumu loģiskā nodrošināšanā, un šāda rīcība ir nevis pašvaldības vājuma izpausme, bet gan ekonomiski efektīva un apdomāta darbība. Aktīvi novadu savstarpējā sadarbība noris arī kopīgu tūrisma galamērķu pozicionēšanā, uzņēmējdarbības attīstības un sadarbības sekmēšanā, kā arī īstenojot dažādus pārrobežu sadarbības projektus.
Pašvaldību ekonomiskās attīstības un panākumu atslēga ir atbildīga un sabalansēta pašvaldības vadīšana profesionālā komandā, kura strādā iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai, uzņēmējdarbības attīstībai un vienmērīgākas pašvaldības teritorijas apdzīvotībai. Tādēļ kārtējā teorētiski veiktā pašvaldību apvienošana nav instruments ceļā uz vienlīdzīgi attīstītām pašvaldībām Latvijā.
"Mākslīgas apvienošanas rezultātā pašvaldības riskē zaudēt saikni ar saviem iedzīvotājiem," piebilda Kalniņa-Priede.
Izglītības, veselības un drošības jomās drīzāk ir vērojama valdības nespēja risināt problēmas un nav saprotams, kāpēc par to grib sodīt pašvaldības, atzina Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa (Latvijas Zaļā partija), oponējot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) viedoklim, ka jauna administratīvi teritoriālā reforma nepieciešama, jo mazās pašvaldības nespēj nodrošināt tām noteiktās funkcijas.
"Šī parunāšana bez konkrētiem faktiem, skaitļiem un vārdiem tiešām liecina par ministra korektumu, un neviens netika nedz aizvainots, nedz apvainots. Tikai mani kā pašvaldības vadītāju pārņēma neizpratne, vai patiešām Latvijā ir tik ārkārtīgi daudz pašvaldību, kas nespēj tikt galā ar likumā noteiktajām funkcijām? Ministrs savā intervijā [LNT raidījumā "900 sekundes"] uzsvēra, ka ir daudz pašvaldību, kas nespēj nodrošināt saviem iedzīvotājiem ne izglītības pakalpojumu, ne veselības, ne drošību," norādīja Rojas pašvaldības vadītāja.
Kārkliņai, strādājot pašvaldībā un redzot, kā tiek īstenots izglītības process, esot nācies secināt, ka pakalpojumu nespēj nodrošināt nevis pašvaldība, bet gan tieši Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), jo ilgstošā laika periodā nav sakārtots izglītības iestāžu tīkls. Viņasprāt, šo jomu valsts līmenī varētu sakārot, izveidojot izglītības iestāžu kartējumu, paredzot katrā reģionā ne vairāk kā trīs vai četras arodskolas un līdz divām augstskolām, kurās apmācītu noteiktu skaitu speciālistu atbilstoši valsts pasūtītam pētījumam par jauno speciālistu nepieciešamību. Kā norādīja Kārkliņa, šim kartējumam būtu jābūt saistošam nākamajai valdībai, kā arī ministrijām jābūt ilgtermiņa plāniem. "Ar pašreizējo īstermiņa domāšanu un plānošanu esam tik tālu, ka par valsts naudu arodskolās un augstskolās gatavojam bezjēdzīgu skaitu tā saucamo speciālistu. Bezjēdzības izglītības jomā nav pašvaldību radītas," norādīja domes priekšsēdētāja.
Kārkliņa oponē arī Gerharda izteikumiem par to, ka pašvaldības netiekot galā ar drošības nodrošināšanu iedzīvotājiem. "Pašvaldības spēj tikt galā ar kadru jautājumu, un pašvaldību policijām nav "nekomplektu", bet Valsts policijai gan ir šāda tendence. Piemēram, bijušā Talsu rajona teritorijā pārsvarā vienam iecirkņa inspektoram jāapkalpo vismaz divi līdz četri pagasti, kas ir lielas teritorijas, un kadru trūkuma dēļ nav iespējams šo pakalpojumu sniegt kvalitatīvi. Ir daudz gadījumu, kad inspektora pienākumus ir spiesti pildīt pašvaldības policisti."
Līdzīga situācija ir ugunsdrošībā, norādīja Kārkliņa. "Arī šeit valsts nespēj pilnībā nodrošināt pakalpojumu, un mēs esam spiesti saglabāt pašvaldības ugunsdzēsēju formējumus."
"Ministrs kā pamatojumu jaunajai teritoriālajai reformai minēja faktu, ka pašvaldības nespēj nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu. Tad es vēlos oponēt, sakot, ka arī šeit hroniskās Veselības ministrijas gadiem ielaistās kaites un nesakārtotā sistēma parādās visās jomās: par valsts naudu apmācīto speciālistu došanās strādāt uz ārzemēm, e-veselības sistēmas nedarbošanās, izmeklējumu veikšana valsts apmaksātās ārstniecības iestādēs, bet privātā kārtā un tā saucamajās privātpraksēs par pacientu privātiem līdzekļiem utt.," norādīja Rojas pašvaldības vadītāja.
Kārkliņa minēja arī piemēru, kas, viņasprāt, vienlaikus atspēko izteikumus gan par mazo pašvaldību nespēju nodrošināt veselības aizsardzības pakalpojumus, gan par problēmām apgūt Eiropas struktūrfondu līdzekļus: "Tieši mazās un vidēja lieluma pašvaldībās ir redzams, kādos apstākļos ģimenes ārsti sniedz pakalpojumus vietējiem iedzīvotājiem. Mēs veiksmīgi apguvām struktūrfondu līdzekļus, par kuriem izremontējām, labiekārtojām un aprīkojām mūsu pašvaldības teritorijā strādājošo ģimenes ārstu prakses. Pašreiz gan Rojā, gan daudzās citās pašvaldībās pakalpojums tiek sniegts, arī telpas un aprīkojums ir atbilstošs mūsdienu prasībām. Tieši nelielajās pašvaldībās ir vislielākā iespēja ikdienā tikties ar pakalpojumu sniedzējiem un apzināt viņu problēmas un palīdzēt tās risināt."
"Man nav īstas izpratnes, kāpēc par nesakārtotajām jomām, kas ir valsts atbildība, tiek sodītas pašvaldības. Varbūt šeit ir ideja pamest kā svaigu gaļu vilku baram šo jauno teritoriālo reformu, lai no dienas kārtības noņemtu tik daudz aprunāto bēgļu jautājumu, ko ministrijas, haotiski pieprasot dažādu informāciju no pašvaldībām, vēl arvien nespēj atrisināt? Vai arī ir otrs variants - pabiedēt pašvaldības ar reformu, bet pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām paziņot, ka "mēs esam labie un reforma tiks apturēta, jo...". Iemesls tiks izdomāts, jo ministrijās strādā daudz radošu personību," pieļāva Kārkliņa.
Rojas novada domes priekšsēdētāja pauda viedokli, ka daudz lietderīgāk būtu politiķiem strādāt pie ilgtermiņa plāniem un "tos pildīt ar lielāku atbildību un godprātīgi attiekties pret tiem ļaudīm, kas dzīvo un strādā Latvijā un šeit maksā nodokļus".
"Pēdējā laikā arvien biežāk parādās ministru un ierēdņu vēlme, neiedziļinoties un nepārzinot jomu, kaut ko reformēt, bet pēc tam, kad jūtama nespēja reformu īstenot līdz galam, pāriet strādāt citā nozarē un neuzņemties atbildību. Priecē, ka šāda iespēja nepastāv pašvaldībās, jo mēs, neskatoties uz teritorijas lielumu vai mazumu, esam tie, kas strādā uz vietas savu iedzīvotāju labad un nevaram atļauties neturēt solījumus un reformēt reformēšanas pēc," rezumēja Kārkliņa.
Patlaban publiski paustie principi jaunai administratīvi teritoriālajai reformai liecina, ka apdraudēti var būt struktūrfondu projekti, kuros partneri ir citu valstu pašvaldības, nav izvērtēta iepriekšējā reforma, nav izvērtēta infrastruktūra reģionos un esošās pašvaldības tiek ignorētas pilnībā, turklāt apšaubāma ir vajadzība pēc jaunām izmaksām reformas īstenošanai, pauda Zemgales Plānošanas reģiona (ZPR) izpilddirektors Valdis Veips.
"Ideja par jaunu administratīvi teritoriālo reformu vēl ir pārāk "zaļa", un nav bijis pietiekami daudz laika tajā iedziļināties. Atceros, ka pirms sešiem gadiem Latvijā jau notika viena šāda reforma, ko iniciēja toreizējā Tautas partija, bet atbalstīja tās ministrs. Taču līdz pat šim brīdim neesmu varējis pilnībā izprast, pēc kādiem principiem tā tika īstenota. Reāli dzīvē sanāca tā, ka izveidojās novadi ar mazāk nekā 2000 iedzīvotāju un novadi ar 30 un vairāk tūkstošiem iedzīvotāju," skaidroja Veips.
Viņaprāt, nav prātīgi tagad ķerties klāt atkal jaunai reformai, lai arī pagājuši seši gadi. "Lai to darītu, domāju, ka vispirms jāveic padziļināta izpēte, rūpīgi jāizvērtē pašreizējā situācija, darbā jāiesaista pašvaldības un skaidri jāsaredz, kādus konkrētus ieguvumus sniegs plānotā reformā kā ekonomikā, tā sociālajā sfērā," pauda ZPR izpilddirektors.
Tāpat esot nepieciešams redzēt un saprast, cik lielā mērā veicamā reforma sasauksies ar nupat kā reģionos un pašvaldībās izstrādāto un apstiprināto Attīstības programmu un Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kas ir vidēja un ilga termiņa dokumenti.
Nupat kā sācies Eiropas Savienības struktūrfondu apguves jaunais periods, kas saplānots, balstoties uz Nacionālās attīstības plānu, kas savukārt veidots pēc jauniem principiem, ņemot vērā pašreizējo administratīvi teritoriālo iedalījumu. Ar to rēķinās arī daudzie ārzemju partneri, kurus plānots iesaistīt nākamo projektu ieviešanā, uzsvēra Veips.
"Lūkojoties paredzētās reformas piedāvātajās kartēs, redzu, ka, piemēram, Zemgalē piedāvā apvienot Neretas, Aknīstes un Viesītes novadu. Skaidri redzams, ka pie šādas robežas iezīmētas gluži mehāniski, nerēķinoties kaut vai ar vēsturiskajiem aspektiem, jo Nereta savulaik vairāk bijusi saistīta ar kaimiņiem bijušajā Aizkraukles rajonā, bet pārējās divas pašvaldības - Jēkabpils rajonā," aprakstīja Veips.
Viņaprāt, šādi, mehāniski konstruējot jaunu teritoriālo vienību, esot stingri jādomā, cik stiprs attīstības centrs jaunajā modelī var izveidoties no minētajām trim pašvaldībām. Tāpat jārēķinās, ka paies ilgs laiks, kamēr apvienotās pašvaldības un to iedzīvotāji saradīs viens ar otru un iemācīsies saimniekot kopā.
Savukārt līdzšinējā pieredze rādot, ka arī mazas un vidējas pašvaldības arī tagad var attīstīties un darboties itin sekmīgi. Zemgalē tāds esot Rundāles novads, Ozolnieku novads un vēl citi novadi, skaidroja Veips.
"Esmu pārliecināts, ka administratīvi teritoriālajai reformai ir jānotiek pēc brīvprātības principiem, rēķinoties kā ar pašvaldību, tā ar to iedzīvotāju vēlmēm," pauda ZPR izpilddirektors.
Viņš uzskata, ka jāņem vērā arī iespējamās papildu izmaksas, kas pavisam noteikti radīsies reformas ieviešanas laikā. "Vai mēs to tagad maz varam atļauties?" valdībai jautā Veips.
Lielvārdes novada pašvaldības vadība konstatējusi, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) jaunas administratīvi teritoriālās reformas koncepcijā nav iesaistījusi pašvaldību, tāpat par potenciāli nederīgiem padarot virkni plānošanas dokumentu un ar tiem saistīto normatīvu.
Lielvārdes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Sprukta, skaidrojot vadības viedokli, pauda, ka pašvaldība, vērtējot valdības koalīcijas partneriem VARAM iesniegto jauno administratīvi teritoriālās reformas koncepciju ar diviem iespējamiem variantiem, izsaka nožēlu, ka nav tikusi iesaistīta dialogā parreformas koncepciju izstrādi.
"Līdz šim brīdim Lielvārdes novada pašvaldībai nav bijis uzaicinājums dalīties ar saviem ierosinājumiem, uzklausot pašvaldības viedokli par izmaiņām un to ietekmi pašvaldības kopējās attīstības vārdā," komentēja Sprukta.
Pašvaldība atgādina, ka gaidāmās pārmaiņas saistītas ar izmaiņām pašvaldības iedzīvotājiem un Lielvārdes novada ilgtspējības stratēģijas prioritāšu sarakstu.
"Diemžēl informācija par gaidāmajiem modeļiem Lielvārdes novadu sasniegusi novēloti, un īsti nav izprotams pamatojums tikai diviem norādītajiem modeļiem. Vērtējot izskanējušos divus variantus, Lielvārdes novada pašvaldība atbalsta brīvprātības principu novadu apvienošanas procesā," par vadības nostāju pauda pašvaldības pārstāve.
Katrs jaunu administratīvi teritoriālo reformu piedāvājums savā veidā liek zaudēt "pamatu zem kājām" un maldina sabiedrību, atklāja Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments ("Sarma").
"Domāju, ka ar šādiem pēkšņiem paziņojumiem tiek mēģināts novērst uzmanību no daudz nopietnākām problēmām, kas notiek valstī. Nesen ir izstrādāti vairāki plānošanas dokumenti un programmas. Jāļauj tām strādāt," atklāj Zuments.
Viņš ir kategoriski pret jeb kādu piespiedu administratīvi teritoriālo reformu. Pēkšņi piedāvātie modeļi bija liels pārsteigums. Apvienošanai ir jānotiek tikai un vienīgi pēc brīvprātības principa. Zuments uzskata, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministram vispirms vajadzēja aprunāties ar pašvaldībām.
"Pēc 2009.gadā veiktās administratīvi teritoriālās reformas Naukšēnu novads pēc iedzīvotāju skaita ir piektā mazākā pašvaldība. Vērtējot dažādus rādītājus - finansējumu uz vienu iedzīvotāju, samaksāto nodokļu apjomu, uzņēmējdarbības aktivitāti, attīstības indeksu, reģistrēto bezdarba līmeni, budžeta lielumu, piesaistīto finansējumu, tostarp no Eiropas Savienības fondiem, un citus radītājus - Naukšēnu novads viennozīmīgi sniedz pozitīvas iezīmes. Līdz ar to nekādi nevaru piekrist VARAM argumentam - jo mazāks, jo vājāks novads," atklāja priekšsēdētājs.
Naukšēnu novads atrodas tālu no valsts centra, tādēļ pašvaldība veic arī dažas valsts funkcijas, piemēram, Naukšēnos tika izveidota valstī viena no pirmajām pašvaldības policijām.
"Tāpat mēs uzturam savu ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, lai nelaimes gadījumā palīdzība būtu pieejama tepat uz vietas. Pašvaldība gādā, lai pedagogi saņemtu pēc iespējas cienīgāku atalgojumu. Tieši pēc novada izveides esam veikuši vairākus nozīmīgus darbus, tajā skaitā novada infrastruktūras uzlabošanā. Naukšēnu novada pašvaldība veic visas likumā noteiktās funkcijas. Atsevišķu funkciju nodrošināšanai sadarbojamies ar apkārtējām pašvaldībām, lai tas būtu efektīvāk," informēja Zuments.
Priekšsēdētājs uzskata, ka pašvaldībai ir jābūt tik lielai, lai tās iedzīvotāji spētu saglabāt reālas iespējas, ka viņu spēkos ir ietekmēt un iesaistīties lēmumu pieņemšanā un citos procesos. Iedzīvotājiem pašiem ir jālemj par finansējuma izlietojumu savā teritorijā, nevis kādam citam, kas ar to nav saistīts. Mazas pašvaldības priekšrocība ir tā, ka tajā lēmumu pieņemšana un procesi notiek caurskatāmāk.
"Domāju, ka tas rada iedzīvotājos apziņu, ka viņi spēj ietekmēt notiekošo un nepadara viņus vienaldzīgus pret notiekošo," uzskata Zuments.
Lai varētu vienmērīgi un sabalansēti attīstīties visa Latvijas teritorija, ir nepieciešams novadus veidot pēc konkrētiem kritērijiem, līdzīgi kā tas bija plānots administratīvi teritoriālās reformas sākumā, informēja Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis (VL-TB/LNNK).
Kukainis atklāja, ka diemžēl daži novadi tika izveidoti, nesasniedzot šos kritērijus un būtisku lomu ieņemot politikai.
Pēc Administratīvi teritoriālās reformas 2009.gadā ir izveidojušās 119 pašvaldības, kuras pēc teritorijas lieluma, iedzīvotāju skaita, infrastruktūras u.c. pazīmēm ir ļoti atšķirīgas, līdz ar to veidojas atšķirīga pašvaldību dienaskārtība, problēmas un attīstības iespējas.
"Pilnveidojot administratīvi teritoriālo iedalījumu, nākotnē par piemērotāko modeli redzam teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem," uzskata priekšsēdētājs.
Pēdējā Administratīvi teritoriālā reforma skaidri parādīja, ka nav sasniedzams objektīvs rādītājs, neiesaistot visu pašvaldību pārstāvjus un iedzīvotājus diskusijā par reformas modeļiem, tomēr tas notiek atkal, informēja Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe ("Rauna").
Zurģe atklāja, ka pašvaldība neuzskata par izvērtējamiem reformu priekšlikumus, ar kuriem neviens nav pacenties viņus iepazīstināt.
"Mēs tā arī neesam saņēmuši atbildi, kas pamatotos reālos faktos, kādu ieguvumu, tostarp ekonomisko, dos plānotiereformas varianti, vispirms jau konkrēti mūsu teritorijas iedzīvotājam un visbeidzot valsts attīstībai kopumā," uzskata priekšsēdētāja.
Viņa atklāja - kad būs skaidras atbildes uz šiem jautājumiem, tad arī būs objektīvs viedoklis.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātajā koncepcijā par jauno administratīvi teritoriālo reformu Salacgrīvas pašvaldībā saskata problēmu pašos pamatos, kas izriet no Nacionālā Attīstības plāna (NAP), informēja Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs (RA).
Kā atzina Straubergs, NAP pamata princips balstās uz PSRS laikā izveidoto pārvaldības un saimniecisko struktūru, kuras attīstību nodrošināja centralizētā plānveida ekonomika.
Jau vairākus gadus Latvija balstās uz brīvā tirgus ekonomikas pamatiem, ko pierāda pašvaldību attīstības indeksi.
Reanimējot PSRS laikā radīto modeli - nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centri (bijušie rajonu centri) -,reforma nevar būt atbilstoša šīsdienas situācijai un drīzāk lemta neveiksmei.
"Līdz ar to piedāvātais modelis atgādina rosīšanos, nevis pamatotu rīcību valsts attīstības virzienā," uzskata priekšsēdētājs.
Viņaprāt, lietderīgi būtu pārskatīt administratīvo robežu izmaiņas starp pašreizējiem novadiem, ja tas ir funkcionāli pamatoti. Svarīgi būtu arī neliegt pašvaldībām apvienoties, ja tās sniedz šādu priekšlikumu (brīvprātīgi), kā arī pašvaldību administratīvo teritoriju robežu izmaiņas saskaņot ar vietējo sabiedrību ar referenduma palīdzību.
"Skumji, ka netika piedāvāta nedz koncepcijas apspriešana, nedz iespēja izteikt priekšlikumus," nobeigumā piebilda Straubergs.
Administratīvi teritoriālās reformas gaitā ir jāveido spēcīgi novadi, kas varētu pārņemt daļu funkciju no ministrijām, atzina Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods.
"Līdzšinējā prakse ir pierādījusi, ka lielie novadi finanšu līdzekļus visumā administrē labāk nekā mazie, labākas tiem ir arī speciālistu un Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaistes iespējas, ir arī virkne citu priekšrocību. Lai novadu teritorija attīstītos līdzsvaroti, daudz kas, protams, ir atkarīgs arī no katra konkrētā novada deputātiem un domes vadības," saka Vaivods.
Pašvaldības vadītājs uzskata, ka iepriekšējā administratīvi teritoriālā reforma Līvānu novadam ir bijusi veiksmīga. "Uzskatu, ka Latvijai šī reforma bija vajadzīga un kopumā, varbūt ar atsevišķiem izņēmumiem, tā ir bijusi veiksmīga. Savukārt, kas attiecas uz reformas turpināšanu, manuprāt, ir jāveido spēcīgi novadi, kas varētu pārņemt lielu daļu funkciju no ministrijām - vajadzīgas izmaiņas valsts pārvaldē kopumā," uzsvēra Vaivods.
Ministrijās patlaban koncentrējas liela daļa finanšu līdzekļu un lēmumi tiek pieņemti visai attālināti no vietām, kur tie ir jārealizē. Uz vietas tas būtu izdarāms daudz efektīvāk - lētāk, ātrāk un kvalitatīvāk. "Valstij nenoliedzami ir nepieciešama tādas ministrijas kā, piemēram, Ārlietu vai Iekšlietu, bet daudzās ministrijās būtu jāatstāj vien 20% no pašreizējā funkciju apjoma, kopā ar finansējumu nododot tās novadiem un plānošanas reģioniem," saka Vaivods.
Pēc Līvānu mēra domām, vietējās pašvaldības daudz efektīvāk varētu noorganizēt, piemēram, vietējo ceļu apsaimniekošanu vai vietējos pasažieru pārvadājumus. Daudz lētāki par ministriju rīkotajiem uz vietām kļūtu arī dažādi iepirkumi. Tādējādi naudas tēriņi samazinātos, darbvietas no ministrijām pārietu uz reģioniem, uzlabotos novadu finansiālais stāvoklis un ieguvējs būtu katrs reģionu iedzīvotājs.
Novadiem, pārņemot daļu ministriju funkciju, efekts no administratīvi teritoriālās reformas būtu daudz lielāks, uzskata Līvānu mērs. Savukārt vēl labāku valsts pārvaldi padarītu reģionu pārstāvniecība Ministru kabinetā. "Patiesībā administratīvi teritoriālajai reformai vienlaicīgi būtu jākļūst arī par valsts pārvaldes sistēmas sakārtošanu, pielāgojot to jaunajam iedalījumam," uzsver Vaivods.
Savukārt kas attiecas uz administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas uzsākšanas termiņiem, tad tie viņam šķiet pieņemami - laiks līdz 2021.gadam esot pietiekams, lai reformai kārtīgi sagatavotos.
Iepriekšējā administratīvi teritoriālā reforma īstenota nesen, bet Iecavas novads ar aptuveni 9200 iedzīvotājiem pilnībā atbilst patstāvīga novada kritērijiem, un ir aizdomas, ka, plānojot jaunu reformu, nav pienācīgi izvērtēta iepriekšējā, pauda Iecavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis (NA un LZS).
Viņš skaidroja, ka Iecavas novads atbilst likumā noteiktajiem novadu veidošanas kritērijiem, proti, novadā dzīvo aptuveni 9200 cilvēku, tam ir spēcīgs attīstības centrs - Iecava - ar aptuveni 6000 iedzīvotāju, ir izveidota atbilstoša infrastruktūra un ceļu tīkls. Novada teritorija ir ļoti kompakta, vidējais attālums no apdzīvotām vietām līdz administratīvajam centram ir ap 10 kilometriem, kas atvieglo novada iedzīvotāju ikdienu.
Iecavas novadam ir pietiekami nodokļu ieņēmumi, lai īstenotu efektīvu pārvaldi un nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamos publiskos pakalpojumus. Atsevišķus pakalpojumus, piemēram, būvvaldes, tūrisma informācijas centra pakalpojumus uz līguma pamata, nodrošina Bauskas novada iestādes, uzskata pašvaldības vadītājs.
"Attīstību reģionos un dzīves līmeņa paaugstināšanos nodrošina nevis pašvaldību lielums, bet veiksmīga sadarbība starp pašvaldībām," pauda Pelsis.
"Iepriekšējā reģionālā reforma noslēdzās salīdzinoši nesen - 2009.gada 1.jūlijā. Uzskatām, ka, pirms nākt klajā ar šādu priekšlikumu, bija nepieciešams veikt nopietnu analīzi par iepriekšējās reformas plusiem un mīnusiem," uzskata Iecavas novada mērs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
