Prognozējot, kas nākamajā gadā varētu visreālāk apdraudēt iedzīvotājus ikdienā, visbiežāk respondenti minēja bēgļus, patvēruma meklētājus (32%). Salīdzinoši bieži respondenti kā draudus atzīmējuši arī slimības (24%) un nelegālos imigrantus (22%). Tikmēr aptuveni katrs piektais respondents minējis stresu, pārgurumu (19%), bezdarbu (19%) un noziedzību reālajā vidē (18%). Citi apdraudējumi minēti retāk. 15% respondentu uzskata, ka viņus nekas neapdraudēs.
Raksturojot, kādi iekšējie un ārējie faktori nākamgad varētu apdraudēt Latviju, 53% kā draudu valstij noradīja bēgļus, patvēruma meklētājus, bet 32% - nelegālos imigrantus. Salīdzinoši nopietns drauds valstij respondentu uztverē ir arī ekonomikas lejupslīde (23%), slikta, neprasmīga valsts pārvalde (22%), demogrāfiskās problēmas (20%) un terorisms (18%). Citi aspekti atzīmēti retāk.
"Iedzīvotāji uzskata, ka vislielāko apdraudējumu varētu radīt patvēruma meklētāji un bēgļi, lai gan objektīvi šī ir migrantu grupa, par kuru valstij ir informācija un ierobežota, bet tomēr kontrole. Turklāt, objektīvi vērtējot, iedzīvotāju paustās bailes nav adekvātas reālajai situācijai, jo 500 vai pat 1500 patvēruma meklētāju nevar apdraudēt Latvijas drošību, ekonomiku vai identitāti. Savukārt nelegālā migrācija ir tā, kas teorētiski varētu radīt apdraudējumu, jo pats termins parāda, ka tā nav kontrolēta cilvēku plūsma. Skaidrs ir tas, ka pašreizējā Eiropas atvērto robežu politika un lielās migrācijas plūsmas ir atstājušas iespaidu arī uz sabiedrisko domu Latvijā. Atbildes visticamāk ir emocionālas, nevis reāli pamatotas," vērtē Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks (V).
Tikmēr pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš skaidro, ka ļoti lielai Latvijas iedzīvotāju daļai ar bēgļiem saistītas tēmas radījušas ļoti personiskas bažas un bailes - iedzīvotāji jūtas nobijušies, viņi jūt personisku apdraudējumu. "Ir zināms, ka lielākais bažu un baiļu avots ir neziņa. Šeit svarīgi ir pamanīt, ka bēgļu tēma Latvijas informatīvajā telpā sāka parādīties jau vasaras izskaņā, un mūsu politiķiem un ierēdņiem it kā būtu bijis jābūt pietiekami daudz laika, lai sabiedrību nomierinātu - t.i. kliedētu neziņu, kas un kā bēgļu sakarā ir plānots, jo vismaz līdz šim publiski izskanējusī informācija par uzņemamo bēgļu skaitu nešķiet pārāk draudīga. Taču bažu un baiļu līmenis liecina, ka neziņa pēdējo mēnešu laikā laikam jau nav īpaši mazinājusies," secina sociologs.
Samērā bieži par potenciāli ļoti zīmīgiem notikumiem respondenti uzskata arī Latvijas attiecības ar Krieviju, to sekas (32%), valdības reformas dažādās nozarēs (28%), izmaiņas, kas radīsies Eiropas Savienības politikas un lēmumu rezultātā, u.c. (26%). Tikmēr citi notikumi minēti retāk.
"DNB Latvijas barometrs" ir ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.
Jaunākā aptauja veikta no 6.novembra līdz 18.novembrim. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās, tika aptaujāti 1007 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
