Fоtо: Saeimas administrācija

Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz, ka deputātus turpmāk pie administratīvās atbildības varētu saukt bez parlamenta piekrišanas.

Satversmes grozījumus atbalstīja 67 deputāti gan no koalīcijas, gan opozīcijas partijām, bet pret bija 21 partijas "Saskaņa" pārstāvis. Divi deputāti - Jānis Klaužs (ZZS) un Juris Vectirāns (ZZS) - balsojumā atturējās.

Pašlaik Satversme nosaka, ka pret Saeimas locekli nevar sākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvu sodu bez Saeimas piekrišanas.

Latvijas Reģionu apvienības (LRA) piedāvātie grozījumi savukārt paredz noteikt, ka Saeimas piekrišana nepieciešama tikai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Deputāte Inese Lībiņa-Egnere (V) sēdē uzsvēra, ka administratīvās imunitātes atcelšana neskars imunitāti administratīvā aresta gadījumā.

Pēc LRA frakcijas vadītāja Daiņa Liepiņa iepriekš teiktā, norma par administratīvo imunitāti ir novecojusi un sabiedrību diskriminējoša. "Kāpēc Saeimas deputāts tiek šādā veidā izcelts, piešķirot pilnīgi nepamatotas "privilēģijas"? Šīs "tradicionālās privilēģijas" ir jāatceļ," viņš norādīja.

Jānorāda, ka partijas "Saskaņa" Saeimas frakcija aicināja atcelt deputātu, tiesībsarga, tiesnešu, prokuroru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku un pārējo specdienestu darbinieku imunitāti gan administratīvo pārkāpumu lietās, gan krimināllietās.

Saeima gan iepriekš noraidīja šo likumprojektu nodošanu izskatīšanai komisijās.

Par nepieciešamību atcelt imunitāti administratīvās lietās norādījusi starpvalstu pretkorupcijas organizācija "GRECO", klāstīja LRA. Turklāt arī Lietuvas un Igaunijas parlamenta locekļiem nav imunitātes pret administratīvo sodīšanu, bet ir tikai kriminālprocesuālā imunitāte.

Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Grozījumi jāpieņem ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !