Foto: AFP/Scanpix

Kremlis ir mēģinājis uzsākt savu reģionālo globalizācijas projektu, kura politiskās un ekonomiskās aprises veidojas kā Eirāzijas Ekonomiskā savienība, bet idejiskās - kā pareizticīgi iekrāsotā "Krievu pasaule". Tādējādi Krievija ir veidota kā virtuāli idejisks daudzdimensionāls cietoksnis, kura sienas tiek būvētas cilvēku prātos un sirdīs, secināts Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) izdotajā rakstu krājumā „Cietoksnis Krievija: politiskā, ekonomiskā un drošības situācija Krievijā pēc Krimas aneksijas un tās ietekme uz Baltijas valstīm".

Lietuvas vadošais eksperts informācijas kara jautājumos, Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta pētnieks Nerijus Maliukevičius un politikas un starptautisko jautājumu eksperts Simons Aļģirds Spurga pētījumā norāda uz mediju svarīgo lomu Krievijas virtuālā cietokšņa būvēšanas procesā.

"Reāla ienaidnieka, kurš uzglūnētu Krievijai no rietumiem, nebija, tāpēc Kremlī to izdomāja. Cinisms ar kādu Krievijas mediji izplata propagandu un dezinformāciju ir nepārspējams. Baiļu kultivēšana un meli ir Krievijas mediju ikdienas rutīna. Jāmelo, ka Krievija ir ielenkts cietoksnis, jo tad tauta saliedēsies ap nācijas līderi," norāda eksperti.

Viņi arī skaidro, kā aplenktā cietokšņa ideju kultivēšana Krievijas medijos noved pie tā saucamajiem pašpiepildošajiem pareģojumiem – proti, Krievijas iedzīvotāji, baidoties no it kā ļaunu vēlošās ārpasaules, atbalsta Putina agresīvo ārpolitiku, kas rezultātā tiešām noskaņo brīvo pasauli pret revanšisma pārņemto Putina režīmu un dažkārt pret visu Krieviju.

"Putina iespējas padarīt Krieviju par pievilcīgu reģionālo varu ir visai ierobežotas, tādēļ Krievijas prezidenta mērķi tiek sasniegti virtuālajā – propagandas veidotājā sfērā, kas darbojas kā narkotikas, uz laiku sniedzot atvieglojumu, bet ilgtermiņā situāciju vēl vairāk pasliktinot. Diemžēl reģionālā dominēšana, kas tikai brīžiem ir reālā, bet bieži vien iedomāta, tiek apmaksāta ar reālu Krievijas budžeta naudu un kaimiņvalstu iedzīvotāju dzīvībām," uzsver publicists un reģionālās politikas jautājumu eksperts Dmitrijs Oreškins.

Viņš arī brīdina, ka Putina ideoloģija un politika tuvina Krieviju kataklizmām, kas var izrādīties bīstamas arī tās kaimiņvalstīm.

APPC izpilddirektors un jaunā rakstu krājuma redaktors Andis Kudors norāda, ka cilvēks kā skrūvīte lielajā mehānismā, bez personiskās izvēles un atbildības labi der centralizētajai Putina sistēmai, kur elitei vajag nevis aktīvu pilsonisko sabiedrību, bet paklausīgu avju pulku, kas netic, ka var būt labāk.

Kudors atgādina, ka Baltijas valstis ir centušās īstenot pragmatisku politiku ar Krieviju, turpretī Maskavas īstenotā tautiešu un mediju politika ir vērsta uz Baltijas sabiedrību šķelšanu.

"Baltiešu atbildei ir jābūt gan vērstai uz iekšu – saliedējot sabiedrību ap nāciju simboliem un demokrātiskām vērtībām, gan arī uz āru – piedaloties tādas kopējās ES ārpolitikas veidošanā, kas kavētu Krievijas destruktīvo ietekmi. Rietumos jāsaprot, ka baltiešu vēlme nostiprināt nacionālo identitāti, ir spēcīgs aizsardzības instruments pret autoritāro un revanšisma pārņemto Krieviju, kuras mērķis ir nevis veicināt demokrātiju kaimiņos, bet gan izmantot Baltijas atvērtību savai reģionālai dominancei," skaidro rakstu krājuma redaktors.

Kudors arī uzsver, ka šogad NATO samitā Varšavā ir jālemj par papildus militārā kontingenta un bruņojuma dislocēšanu Baltijā. "Agresīvais Putina režīms ir jāiegrožo, atsaucot atmiņā daļu no metodēm, kas izmantotas Aukstā kara laikā. Vienota ASV, NATO un ES nostāja šajā jautājumā ir principiāli svarīga. Maskava māk biedēt, bet saskaroties ar reālu pārspēku tā atkāpjas," norāda eksperts.

Jaunajā rakstu krājumā tiek apskatīti politiskie un ekonomiskie procesi Krievijā no Krimas aneksijas brīža līdz 2015. gada nogalei.

Rakstu krājums pilnā apmērā lasāms šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!