'Satversmē neparedzēts veids' un 'organizēta grupa' – deputāti valsts drošībai steidz stiprināt Krimināllikumu  (66)

"Jāatzīst, ka sabiedrībai [par likumprojektu] bijusi ļoti liela interese – pamatota vai ne tik pamatota," skaidroja Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, tāpēc uz komisijas sēdi bija aicināti dažādu institūciju pārstāvji - arī no Tieslietu, Iekšlietu ministrijām, Valsts prezidenta kancelejas un arī tiesībsargs Juris Jansons.

Kopumā 2. lasījumam saņemti vairāk nekā 30 priekšlikumi.

Par KL 80. panta redakciju tika iesniegti astoņi priekšlikumi, tostarp priekšlikumus bija iesniedzis Kozlovskis. Asākās diskusijas izpelnījās viņa iesniegtais priekšlikums likuma 80. panta pirmās daļas dispozīciju izteikt šādā redakcijā: "Par darbību, kas vērsta pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā [..]."

Papildināt pantu ar frāzi – "Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā" –, kā vēstulē Juridiskajai komisijai norādījis Kozlovskis, ir nepieciešams, jo "ir būtiski uzsvērt un norādīt to, ka atbildība iestājas par tādām darbībām, kas vērstas uz to, lai Satversmē neparedzētā veidā mainītu Satversmē noteiktās pamatintereses".

"Turklāt šāds formulējums novērsīs jebkādas šaubas par to, ka likumprojekts neatbilst Satversmes 100. pantam un ierobežo tiesības uz vārda brīvību," uzsvēris Kozlovskis. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Tāpat iekšlietu ministrs komisijā iesniedza priekšlikumu papildināt likumprojekta 1. pantā ietvertā Krimināllikuma 80. panta otrās daļas dispozīciju ar vārdiem "vai, ja to izdarījusi organizēta grupa", tādējādi papildinot pantu ar kvalificējušo pazīmi. Arī šo priekšlikumu atbalstīja komisija.

Savukārt vairāki citi priekšlikumi netika atbalstīti, tostarp frakcijas "Saskaņa" iesniegtais. Frakcija lūdza komisiju vērtēt priekšlikumu, kurā paredzēts aizstāt likumprojekta 1. pantā iekļautā 80. panta pirmajā daļā vārdus "Par darbību" ar vārdiem "Par tīšu darbību". Valērijs Agešins (S) uzsvēra, ka būtu jāvēršas pret personām, kas veic tīšu darbību, kas vērsta pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Par 80.1 pantu tika iesniegti četri priekšlikumi, tostarp Kozlovska priekšlikums papildināt arī 80.1 pantu ar frāzi – "Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā", jo, kā minēts iepriekš, ir būtiski norādīt to, ka atbildība iestājas par darbībām, kas vērstas uz to, lai Satversmē neparedzētā veidā mainītu Satversmē noteiktās pamatintereses. Arī šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Šobrīd KL paredzēts sods, gan par publisku aicinājumu vardarbīgi gāzt Satversmē nostiprināto valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, gan par publisku aicinājumu Satversmē neparedzētā veidā atdalīt kādu Latvijas Republikas teritorijas daļu.

Vēstīts, ka Saeima 3. martā pirmajā lasījumā atbalstīja Krimināllikuma grozījumus, kas paredz pastiprināt sodus par noziegumiem pret valsti. Tāpat ziņots, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc likumprojekta pieņemšanas pirmajā lasījumā norādījis, ka tas būtu jāpilnveido un jāprecizē. Viņaprāt, ar Krimināllikuma grozījumiem sasteigti tiek lemts par valstij būtisku jautājumu.

Tā kā steidzamības noteikšanu likumprojektam atbalstīja 70 deputāti, tad, saskaņā ar Satversmi, Valsts prezidents nevar prasīt šāda likuma otrreizēju caurlūkošanu, tāpat to nevar nodot tautas nobalsošanai un tas ir izsludināms ne vēlāk kā trešajā dienā pēc tam, kad prezidents šo likumu saņēmis.

Pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu nobalsoja 20 partijas "Saskaņa" deputāti, kuri asi kritizēja likumprojektu.

Deputāts Valērijs Agešins (S) norādīja uz iespējamiem riskiem, tostarp par normu piemērošanu un interpretāciju. "Tas ir ļoti riskants un slidens ceļš, jo ar vispārīgu un nekonkrētu pantu iekļaušanu Krimināllikumā var, piemēram, novākt no ceļa gandrīz jebkuru politisku konkurentu, kā arī citādi domājošu cilvēku. Piemēram, populistiski pasludinot viņa rīcību par pretvalstisku un suverenitāti apdraudošu," skaidroja Agešins.

Savukārt Saeimas deputāts Jānis Ādamsons (S) pauda izbrīnu, kāpēc likums jāpieņem steidzamības kārtā, ja "pašā likumprojektā ir daudz absurdu lietu". Viņš pauda neizpratni, kāpēc šī likumprojekta vietā netiek diskutēts par drošību sargājošo institūciju darbinieku atalgojuma palielināšanu līdz pirmskrīzes līmenim.

Saskaņā ar likumprojekta anotāciju, izmaiņu autori - Nacionālās drošības komisijas un Juridiskās komisijas deputāti - secinājuši, ka ir jāpārskata regulējums par noziegumiem pret valsti.

Panti, kas paredz atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret valstisko neatkarību, teritoriju, konstitucionālo iekārtu un valsts likumīgo varu, nav mainīti kopš Krimināllikuma stāšanās spēkā 1999. gadā.

Līdz ar to spēkā esošais regulējums vairs nenodrošina nacionālās drošības interešu aizsardzību pilnā apjomā, kā arī tas nav pietiekams un atbilstošs, ņemot vērā mūsdienās pastāvošos valsts drošības apdraudējumus, skaidro likumprojekta autori.

Galīgajā lasījumā par likumprojektu plānots lemt 7. aprīlī.