"Grozījumu iniciatīva ir jāskata kontekstā ar mūsdienu drošības un politikas realitāti. Lai gan grozījumi nav saistāmi tikai ar reakciju uz kādas vienas valsts vai teroristu grupējuma darbību, tomēr lielākais pārmaiņu nepieciešamības signāls nāca tieši Krievijas politikas dēļ. Krievijas agresija pret Ukrainu, kas izpaudās kā nelikumīga Krimas aneksija un hibrīdkarš Ukrainas dienvidaustrumos, ir likusi no jauna pārdomāt drošības un aizsardzības metodes daudzās valstīs, tai skaitā Latvijā," secina pētnieki.
APPC arī brīdina, ka Krievija demonstrē, ka tā ir gatava izmantot citu valstu demokrātiju un atvērtību savu ārpolitikas mērķu sasniegšanai. "Kopš neatkarības atjaunošanas Latvija straujiem soļiem ir gājusi konsolidētas demokrātijas virzienā. Lai gan bieži esam paškritiski, ir jāņem vērā, ka mūsu un pārējo Baltijas valstu demokratizācijas panākumi ir drīzāk izņēmums bijušo PSRS republiku kontekstā," secina APPC.
"Krievija ir viens no piemēriem, kur sākotnējie demokrātijas centieni nav sasnieguši gaidīto un valsts ir strauji atslīdējusi autoritārismā. Līdz ar to Latvijas, Lietuvas un Igaunijas robežas ar Krieviju ir arī robežšķirtne starp liberālajām demokrātijām un autoritārismu," skaidro pētnieki.
Pēc viņu domām, paredzētie grozījumi Latvijas Krimināllikumā ir vērsti uz to, lai Latvijā nepieļautu tādas darbības, kas bija novērojamas Krimā pirms tās anektēšanas un joprojām ir sastopamas Ukrainas austrumos. Krimas aneksija notika bez plašas vardarbības, bet ar piespiešanu un draudiem. Ar taktiku, kas liedza Ukrainas spēkiem īstenot kontroli pār savu teritoriju, un ļaujot to pārņemt Krievijai.
APPC arī bažījas, ka "šādas un līdzīgas hibrīdkara izpausmes ir kļuvušas par vienu no lielākajiem Eiropas un tai skaitā Latvijas apdraudējumiem".
"Latvijā jau ir novērojama ievērojama Krievijas valsts mediju klātbūtne, kas izplata no realitātes atšķirīgu viedokli par situāciju Latvijā un pasaulē. Ukrainas gadījums demonstrē, ka Krievijas mediji tiek izmantoti ne tikai lai izplatītu informāciju, bet arī lai mobilizētu Krieviju atbalstošos indivīdus un grupas," skaidro centrs, piebilstot, ka arī Latvijā aktīvi darbojas virkne organizāciju un oficiāli nereģistrētu grupu, kuru pārstāvji saņem finansējumu Krievijas.
Pētnieki uzsver, ka "ar grozījumiem Krimināllikumā Latvijai ir jāsūta skaidrs signāls, ka valstī netiks pieļautas tādas darbības, kas bija vērojamas Krimā, Ukrainas austrumu reģionos, un kas ir tieši vērstas uz manipulāciju ar Latvijas valsts demokrātisko sistēmu, lai panāktu Latvijas nacionālajai drošībai kaitējošu darbību veikšanu".
Vienlaicīgi pētnieki atgādina, ka "diskusijā par grozījumiem Krimināllikumā ir jāņem vērā visu iesaistīto pušu – sabiedrības, likumdevēju, drošībsargājošo institūciju un mediju intereses".
"Grozījumiem ir jābūt izsvērtiem, bet diskusijās par formulējumiem, nedrīkst tikt pazaudēta šo izmaiņu būtība – Latvijas demokrātijas stiprināšana," uzsver APPC.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka otrdien Saeimas Juridiskā komisija pirms 2. lasījuma turpināja skatīt priekšlikumus grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz pastiprināt sodus par noziegumiem pret valsti. Priekšlikumus komisija turpinās skatīt nākamnedēļ.
Priekšlikumu atcelt likuma grozījumiem steidzamību deputāti neatbalstīja.
Tāpat vēstīts, ka Saeima 3. martā pirmajā lasījumā atbalstīja Krimināllikuma grozījumus, kas paredz pastiprināt sodus par noziegumiem pret valsti. Tāpat ziņots, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc likumprojekta pieņemšanas pirmajā lasījumā norādījis, ka tas būtu jāpilnveido un jāprecizē. Viņaprāt, ar Krimināllikuma grozījumiem sasteigti tiek lemts par valstij būtisku jautājumu.
Tā kā steidzamības noteikšanu likumprojektam atbalstīja 70 deputāti, tad, saskaņā ar Satversmi, Valsts prezidents nevar prasīt šāda likuma otrreizēju caurlūkošanu, tāpat to nevar nodot tautas nobalsošanai un tas ir izsludināms ne vēlāk kā trešajā dienā pēc tam, kad prezidents šo likumu saņēmis.
Pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu nobalsoja 20 partijas "Saskaņa" deputāti, kuri asi kritizēja likumprojektu.
Saskaņā ar likumprojekta anotāciju izmaiņu autori - Nacionālās drošības komisijas un Juridiskās komisijas deputāti - secinājuši, ka ir jāpārskata regulējums par noziegumiem pret valsti.
Panti, kas paredz atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret valstisko neatkarību, teritoriju, konstitucionālo iekārtu un valsts likumīgo varu, nav mainīti kopš Krimināllikuma stāšanās spēkā 1999. gadā.
Līdz ar to spēkā esošais regulējums vairs nenodrošina nacionālās drošības interešu aizsardzību pilnā apjomā, kā arī tas nav pietiekams un atbilstošs, ņemot vērā mūsdienās pastāvošos valsts drošības apdraudējumus, skaidro likumprojekta autori.
Galīgajā lasījumā par likumprojektu plānots lemt 21. aprīlī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
