Izbeidz disciplinārlietu pret tiesu izpildītāju Veinbergu  (51)

Kā informēja Tieslietu ministrijā (TM), izskatot disciplinārlietu, komisija konstatēja, ka tiesu izpildītājs, kura vārdu TM nenosauc, normatīvo aktu pārkāpumus nav pieļāvis, savus pienākumus pildījis godprātīgi, piedziņas procesu nebija nedz sasteidzis, nedz kavējis. Pārkāpumus tiesu izpildītāja rīcībā nav saskatījusi arī tiesa divās instancēs, atzīstot, ka izpildu darbības zvērināts tiesu izpildītājs ir veicis atbilstoši Civilprocesa likuma normām, nepieļaujot acīmredzamu nesamērīgumu. Tiesas lēmumi ir stājušies spēkā un komisijai nav tiesību tos apšaubīt.

Ministrijā skaidro, ka izpildu lieta tika sākta 2015. gada septembra sākumā. Paziņojums parādniecei par pienākumu izpildīt nolēmumu nosūtīts ierakstītā sūtījumā tajā pašā datumā, kad sākta izpildu lieta. Paziņojums par īpašuma piespiedu pārdošanas vērtību un paziņojums par nekustamā īpašuma izsoli parādniecei nosūtīti ierakstītā sūtījumā. Turklāt, ievērojot parādnieces lūgumu un solījumu samaksāt parādu pa daļām, tiesu izpildītājs devis parādniecei papildu laiku parāda nomaksai, kaut arī bija beidzies nolēmuma labprātīgas izpildes termiņš.

Izvērtējot lietas materiālus un uzklausot tiesu izpildītāja mutvārdu paskaidrojumus, komisijai nav radušās šaubas par to, ka parādniece vairākkārt tika informēta par plānoto nekustamā īpašuma izsoli, kā arī viņai izskaidrotas viņas tiesības gan klātienē tiesu izpildītāja birojā, gan ar paziņojumiem, kas sūtīti ierakstītā sūtījumā. Tātad parādnieces rīcībā bija vairāki mēneši, lai samaksātu parādu līdz izsoles dienai, kas notika janvārī, bet parādniece šo iespēju nebija izmantojusi. Tāpat parādniece nebija lūgusi tiesu sadalīt sprieduma izpildīšanu termiņos.

Komisija konstatēja, ka parādniece deklarācijā par savu mantisko stāvokli ir norādījusi ienākumus 2000 eiro apmērā, taču informācijas par šādu ienākumu līmeni publiskajos reģistros nav, kas nozīmē, ka parādniece ir maldinājusi tiesu izpildītāju par savu ienākumu līmeni vai arī parādniecei ir ienākumi, par kuriem valstij netiek maksāti nodokļi.

Tiesu izpildītājam neesot bijis pamats vērst piedziņu uz parādnieces kustamo mantu, jo atbilstoši jau minētajā deklarācijā sniegtajai informācijai parādniecei nav kustamās mantas, uz kuru varētu vērst piedziņu. Turklāt tiesu izpildītājam tika iesniegts īres līgums, no kura tiesu izpildītājam bijis pamats secināt, ka nekustamajā īpašumā esošā kustamā manta nepieder parādniecei, bet parādnieces īrniekam. Ievērojot šos apstākļus, tiesu izpildītājam neesot bijis pamats veikt parādnieka telpu un glabātuvju apskati, jo šādu darbību veikšana palielinātu sprieduma izpildes izdevumus, kā arī potenciāli varētu radīt parādnieces īrnieka tiesību aizskārumu.

Komisijas ieskatā, ja parādnieces sūdzībā tieslietu ministram minētais, ka parādniecei ir kustamā manta, uz kuru varēja vērst piedziņu, atbilst patiesībai, parādniece ir maldinājusi tiesu izpildītāju, sniedzot nepatiesu informāciju par savu mantisko stāvokli. Par apzināti nepatiesas deklarācijas iesniegšanu tiesu izpildītājam Krimināllikumā paredzēta kriminālatbildība.

Komisija neuzskatīja piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu par nesamērīgu, jo, pirmkārt, alternatīvu piedziņas variantu tiesu izpildītājam neesot bijis, un, otrkārt, tiesu izpildītājam tika iesniegti vēl citi izpildu dokumenti piedziņai pret parādnieci, kuru kopējā parādsaistību summa pārsniedza 400 000 eiro. Parādnieks nav atbrīvojams no savu saistību izpildes tikai tāpēc, ka viņa piederošā nekustamā īpašuma vērtība pārsniedz zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā esošo izpildu lietu kopējo piedziņas apmēru un sprieduma izpildes izdevumu summu, uzsvērts atzinumā.

"Ņemot vērā iepriekš norādīto, kā arī spēkā stājušos tiesas lēmumus, komisija neuzskata, ka ar savām darbībām zvērināts tiesu izpildītājs ir izdarījis zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu normatīvo aktu būtisku pārkāpumu, kā arī radījis kaitējumu valsts vai privātpersonu interesēm, pieļaujot nesamērīgumu starp parādnieka kopējām parādsaistībām vairāk nekā 400 000 eiro apmērā un piespiedu piedziņas procesā atgūtajiem naudas līdzekļiem, izsolē realizējot nekustamo īpašumu. Piedziņas process realizēts, izmantojot likumā noteiktos pasākumus un visus likumā paredzētos līdzekļus, un metodes, lai ātri un kvalitatīvi pildītu tiesas un citu institūciju nolēmumus. Piespiedu izpildes līdzekļu secīga un atbilstoša izmantošana norāda uz tiesas nolēmuma izpildes nodrošināšanu bez nepamatotas vilcināšanās, ievērojot gan piedzinēja, gan parādnieces intereses," informēja ministrijā.

Kā ziņots, 3. jūnijā tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) ierosināja disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju par viņa darbību regulējošu normatīvo aktu būtisku pārkāpumu, kas radījis kaitējumu valsts un parādnieka interesēm. Šāds lēmums pieņemts pēc personas sūdzības un pārbaudē iegūtās informācijas izvērtēšanas. Pārbaudē tika konstatēts, ka zvērināts tiesu izpildītājs piespiedu izpildi par parāda piedziņu 1500 eiro apmērā ir vērsis pret parādniekam piederošo nekustamo īpašumu.

Raidījums "Nekā personīga" pagājušajā nedēļā ziņoja par atklāto gadījumu, kurā 1500 eiro parāda dēļ sieviete Pierīgā zaudēja vērtīgu nekustamo īpašumu. Tiesu izpildītājs Veinbergs īpašumu izsolē pārdeva "Latvijas Pasta bankas" vadītājam Borisam Ulmanam par 180 000 eiro.