Labklājības ministre Dagnija Staķe otrdienas vakarā vēl bildusi, ka par ministrijas vadītājas atlūgumu viņa neko nezinot, jo visu dienu nebija iegriezusies ministrijā. Poršņova sacījusi, ka par aiziešanu ar ministri runājusi jau iepriekš, bet atlūgums iesniegts otrdien, lūdzot piešķirt arī atvaļinājumu, tādējādi darbu ministrijā viņa varētu atstāt jau tuvākajās dienās. "Tās ir ministres tiesības izlemt, ar kuru datumu mani atbrīvot no darba, es gribētu iet prom uzreiz," atzina valsts sekretāre.
Avīze atgādina, ka skaļākais ar Poršņovas vārdu saistītais skandāls izcēlās pirms gada, kad toreizējais labklājības ministrs Andrejs Požarnovs viņu atstādināja no amata uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku "par nekvalitatīvu rīkojumu sagatavošanu veselības aprūpes budžeta līdzekļu sadalei", savukārt premjers Andris Bērziņš, izvērtējot ministra un valsts sekretāres ziņojumus, pieprasīja nevis Poršņovas, bet Požarnova aiziešanu.
Požarnovs to skaidroja ar Bērziņa un Poršņovas partijisko radniecību. Poršņova arī izvēršot aktīvu pretdarbību, līdzko viņas intereses nonāk pretrunā ar politiskiem lēmumiem, viņa arī esot koordinējusi pret ministru vērsto sabotāžu. Būdams labklājības ministra vietas izpildītājs, Poršņovu amatā atjaunoja Vladimirs Makarovs.
Vēl neilgi pirms savu pilnvaru beigām kritiku par ministrijas nepietiekamo darbību ārstniecības uzraudzībā pauda Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, bet TB/LNNK visu vainu steidza novelt uz Poršņovu.
Poršņova valsts sekretāra amatā strādā jau kopš 1993. gada, Valda Birkava valdības laikiem, darbojusies arī akcizēto preču padomē, Reģionālās attīstības padomē.
Viņa NRA apgalvojusi, ka lēmums par aiziešanu ir viņas personiskā izšķiršanās. Lai arī cits pēc cita jaunajā valdībā tiek atbrīvoti valsts sekretāri, neviens viņu aiziet nav palūdzis, arī lielā tīrīšana viņu neesot iebiedējusi. Savu aiziešanu viņa skaidroja ar amatā ilgi pavadīto laiku un vēlmi nedaudz atpūsties.
NRA norāda, ka otrdien valdība amatā apstiprināja jaunizveidotās Veselības aprūpes ministrijas valsts sekretāru Uldi Līkopu, bet no amata atbrīvoja Tieslietu ministrijas valsts sekretāru Aivaru Maldupu, kurš pirmdien bija uzrakstījis atlūgumu par aiziešanu no darba.
Savukārt Uzreiz pēc jaunās valdības izveidošanas kā pirmais no valsts sekretāriem aizgāja Andris Staris, kurš Iekšlietu ministrijā bija pārdzīvojis vairāku partiju ministrus, sākotnēji kļūstot par Māra Gulbja (JL) padomnieku, bet pēc Austrumu robežbūves skandāla atstājot arī šo amatu.
Pēc rājiena saņemšanas "par padoto ierēdņu un darbinieku darba nepietiekamu organizēšanu, nenodrošinot savlaicīgu atbildes sniegšanu uz iesniegumu" pēc paša vēlēšanās 2. janvārī no Kultūras ministrijas valsts sekretāra amata aizgāja arī Aivars Gailis. Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Arnis Sarnovičs tika atbrīvots sakarā ar valstij neizdevīgu līgumu laušanu ar Saulesdārza apsaimniekotājiem SIA "Ķeizarmežs" Kārlim Šadurskim (JL) gan neizdevās amatā apstiprināt sev vēlamu cilvēku, jo amatā ar tiesas spriedumu nācās atjaunot iepriekš atstādināto valsts sekretāru Andri Priekuli.
Disciplinārlieta "ar padoto darbinieku darba nepietiekamu organizēšanu"tika ierosināta, bet disciplinārpārkāpuma sastāva trūkuma dēļ izbeigt tika pret Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Kasparu Gerhardu, kurš joprojām ir amatā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
