Foto: LETA

Krievijas vēstniecības Latvijā rīcībā neesot informācijas, kāpēc organizācijas "Russkaja zarja" līderim Illarionam Girsam Krievijā piešķirts bēgļa statuss.

Vēstniecība uzsver, ka tai neesot informācijas par pamatojumu, kādēļ Girsam piešķirts bēgļa statuss, taču Krievijas likumi nosakot, ka šādu statusu iespējams iegūt, ja cilvēkam ir pamatotas bailes tikt vajātam rases, reliģijas vai nacionalitātes dēļ. Tāpat šādu statusu iespējams iegūt, ja cilvēkam ir pamatotas bailes tikt vajātam politisko uzskatu dēļ.

Vēstniecībā arī norādīja, ka bēgļa statusu iespējams iegūt, ja cilvēks atrodas ārpus savas pilsonības valsts un viņam nav iespēju saņemt nepieciešamo palīdzību vai arī viņš nevēlas saņemt to, pamatojoties uz savām bailēm no vajāšanas. Tāpat šādu statusu var saņemt gadījumā, ja cilvēkam nav pilsonības un viņš, atrodoties ārpus savas iepriekšējās mītnes zemes, kādu notikumu rezultātā nespēj vai nevēlas atgriezties tajā baiļu dēļ.

Tāpat norādīts, ka Girss Krievijas vēstniecībā Latvijā ar lūgumu piešķirt bēgļa statusu nav vērsties, jo saskaņā ar starptautisko likumdošanu jautājums par bēgļa statusa piešķiršanu tiek izskatīts gadījumos, kad to lūgusī persona atrodas ārpus savas pilsonības mītnes zemes.

Jau ziņots, ka Girss iepriekš apgalvoja, ka Krievija esot atzinusi viņu par bēgli, kā arī izsniegusi viņam attiecīgo apliecību, kas apliecina statusa saņemšanu.

Girss norādīja, ka viņam Krievijā piešķirts politiskais patvērums, savukārt bēgļa statuss esot bez termiņa, tomēr pēc gada jāapliecina, ka nav mainījušies apstākļi, kuru dēļ patvērums piešķirts.

Krievijai prasot politisko patvērumu, Girss uzsvēris, ka Latvijā viņš tiekot vajāts saistībā ar viņa politisko darbību. "Latvijā, kuras pilsonis es esmu, tieku vajāts par savu politisko pārliecību un darbību. Latvija ir mana mazā dzimtene, savukārt Krievija – lielā, līdz ar to šajā gadījumā Krievija ir krietni dabiskāka izvēle," sacīja Girss. Viņš pauda, ka patlaban Latvijā pret viņu virzīti trīs "politiski motivēti" kriminālprocesi.

"Starptautisko tiesību izpratnē es skaitīšos bēglis pēc politiskajiem motīviem, līdz ar to izmantošu ne tikai Krievijas aizsardzību, bet arī citu valstu aizsardzību saskaņā ar koncepciju par bēgļa statusu. Formāli skaitīšos bēglis," iepriekš izteicās Girss.

Pavasarī Girss atstāja Latviju un pārcēlās uz Krieviju. Girss toreiz skaidroja, ka viņa aizbraukšana no Latvijas nenozīmē viņa atteikšanos no viņa uzskatiem attiecībā uz krievu un latviešu problemātiku. Girss iespēju robežās turpināšot atbalstīt noteiktas tiesībsargājošās iniciatīvas.

Drošības policijas 2013. gada darbības pārskatā Girss tika minēts starp aktīvākajiem Krievijas tautiešu politikas pārstāvjiem Latvijā.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!