Foto: Shutterstock
Latvijā veidos finanšu izlūkošanas vienībām pieejamu centralizētu juridisku un fizisku personu kontu reģistru, paredz šodien valdībā akceptētie grozījumi Kredītiestāžu likumā, Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā un Kontu reģistra likumā.

Finanšu ministrijā (FM) informēja, ka 2015.gada 20.maijā tika publicēta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai.

Direktīva paredz, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp Latvijai, ir jāizveido automatizēti, centralizēti mehānismi - centrālie reģistri vai centrālas elektroniskas datu ieguves sistēmas, kas ļauj savlaicīgi identificēt jebkuras fiziskas vai juridiskas personas, kuras ir atvērušas vai kuras kontrolē kontus. Informācijai, kas tiek turēta šajos reģistros, ir jābūt tieši pieejamai finanšu izlūkošanas vienībai, Latvijā tas ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, un kompetentajām iestādēm.

FM piebilst, ka šādas informācijas lietotāji būtu ne tikai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, bet arī Ģenerālprokuratūra, Valsts ieņēmumu dienests, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Latvijas Banka, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts policija, zvērināti tiesu izpildītāji, zvērināti notāri, bāriņtiesas, tiesas, citi operatīvās darbības subjekti un izmeklēšanas iestādes.

Likumprojekti nodrošinās tiesisko ietvaru kontu reģistra darbībai, lai īstenotu virkni reģistra izveides un darbības mērķu. Pirmkārt, novērst starptautiskās, tostarp Latvijas, finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgās darbībās, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai, terorisma finansēšanai un masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas un izplatīšanas finansēšanai, un nodrošināt starptautisko sadarbību.

Otrkārt, aizsargāt valsts un sabiedrisko drošību, nodrošināt noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un krimināllietu iztiesāšanu, nodrošināt valsts institūcijām iespējas saņemt informāciju valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanai vai valsts deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei. Treškārt, nodrošināt efektīvu nodokļu administrēšanas sistēmas darbību. Ceturtkārt, iegūt informāciju statistiskās uzskaites mērķiem.

FM piebilda, ka ar likumprojektiem nav paredzēts paplašināt iepriekš minēto institūciju pilnvaras vai paplašināt to iegūstamās informācijas loku, jo reģistrs kā funkciju izpildes līdzeklis tā lietotājiem nodrošinās iespējas ātrākai, ērtākai un efektīvākai to funkciju izpildes nodrošināšanai, kas jau tagad paredzētas normatīvajos aktos.

Par likuma grozījumiem vēl būs jālemj Saeimai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!