Mēbeļu ražotāji, IT, aviācija: kas Latvijā iegūs no CETA  (159)

CETA ir ES tirdzniecības nolīgums. Iecerēts, ka tas darbosies kā stimuls Eiropas ekonomikai un veicinās izaugsmes atgriešanos pirmskrīzes līmenī. Šampaņs portālam "Delfi" sniedza interviju par CETA nozīmi un drošības jautājumiem.

Pēc Šampaņa teiktā, būtiski ir padarīt šo līgumu "noderīgu cilvēkiem". Proti, svarīgi, lai patērētājam būtu lielāka izvēle un pievilcīgākas pakalpojumu un produktu cenas. "Īpaši svarīga ir strādājošo aizsardzība un tas, ka cilvēki redz, ka šajā līgumā ir viņiem svarīgas lietas. Līgums, kas noslēgts starp Latviju un Kanādu, ir par progresīvo tirdzniecību. CETA ir progresīvākais un ambiciozākais līgums, par kuru Kanāda un Eiropas Savienība ir vienojusies," viņš uzsvēra.

Līgumā iekļauta nodaļa par vides aizsardzību, darbinieku tiesībām un to tiesisko aizsardzību veselības un drošības jomā. "Man šis līgums nozīmē to, ka Kanāda grib būt labākais partneris Latvijai, kad tā ir ceļā uz labklājību un drošību. Šis līgums ir solis uz veiksmīgu ekonomisko sadarbību starp valstīm," klāstīja Šampaņs.

Kanādas ārējās tirdzniecības ministrs skaidroja, ka svarīga līguma sadaļa ir par drošības jautājumiem. "Pasaulē, kurā valda nenoteiktība un kur notikumus nevar paredzēt, Kanādas un Latvijas attiecības ir nozīmīgas un nes cerību. Kanāda reprezentē stabilitāti, paredzamību, ļoti stabilu finansiālo sistēmu," tā Šampaņs. Kanādas pārstāvis skaidroja, ka svarīgi līgumā noteikto pārvērst par praktiskām iespējām cilvēkiem. "Vienmēr domāju par to, kas no konkrēta līguma tiks cilvēkiem, un esmu pārliecināts, ka no šī līguma patērētāji un strādājošie iegūs daudz," teica ministrs.

Šampaņa ieskatā Latvijas produktiem ir labas iespējas konkurēt: "Man bija tas gods būt "TechHub" Rīgā, kas ir brīnišķīga vieta start-up uzņēmumiem un inovācijām." Tā kā CETA līgumā iekļautas tādas sadaļas kā dzimumu vienlīdzība, sieviešu iekļaušana biznesā, jaunatnes un maz pārstāvētu grupu iekļaušana, Kanādas pārstāvis pauda gandarījumu par to, ka Latvijā uzņēmējdarbības vide ir ļoti dažāda. "Man bija iespēja redzēt uzņēmumus, kas nodarbojas ar lieliskām lietām. Piemēram, drons, kas seko tev, kamēr nodarbojies ar sportu. Vēl interesantas bija inteliģentās drēbes, kas monitorē tavas kustības un, nosakot ar kādu sportu tu nodarbojies, palīdz saprast, kurām ķermeņa daļām jāpievērš lielāka uzmanība. Tas, ko redzēju Latvijā, ir ļoti inovatīvs tehnoloģiju sektors," sacīja Šampaņs.

Tas, ko tagad būtu nepieciešams darīt, ir "būvēt tiltu" starp Kanādas un Latvijas uzņēmējiem: "Neapzināta iespēja, ko izmantot, ir latviešu diaspora Kanādā. Ir 30-40 tūkstoši latviešu vai latviešu izcelsmes cilvēku, kas dzīvo Kanādā. Uzskatu, ka tā ir milzīga iespēja būvēt tā saucamos tiltus, jo viņi saprot valodu, kultūru, kā arī viņiem, iespējams, ir savi uzņēmumi".

Atbildot uz jautājumu, kādas varētu būt līguma ēnas puses, Kanādas ministrs teica, ka "plašāka tirdzniecība nozīmē lielāku izaugsmi, lielāka izaugsme nozīmē vairāk darbavietu". Šampaņs uzskata, ka, izmantojot progresīvās tirdzniecības līgumā noteikto kārtību, problēmām nevajadzētu būt. "Šim līgumam ir laba pamata sistēma, kurā iekļautas sadaļas, kas runā par vides aizsardzību, strādājošo tiesībām, par noteikumiem valsts līmenī, kas tiesiski aizsargā viņus, tur ir sadaļas par sieviešu un jaunatnes iesaistīšanu biznesa vidē," pamatoja Šampaņs.

Kā galvenās jomas, kur gaidāma produktu un pakalpojumu apmaiņa CETA ietvaros, Šampaņs minēja IT jomu, kā arī "Bombardier" lidmašīnas. "Viņi strādā ar "airBaltic", kas ir abām pusēm izdevīga situācija. Latvieši pērk "Bombardier" lidmašīnas, kas ir modernas un videi draudzīgas. Kanāda savukārt nodrošina eksporta finansēšanu. Īsāk sakot, Kanādā strādā cilvēki, kas tās ražo, savukārt otrā galā ir 1100 cilvēku, kas strādā "airBaltic", kas šīs lidmašīnas nopircis. Manuprāt, šis ir labs piemērs, kur abas puses kaut ko iegūst, jo darbs cilvēkiem tiek nodrošināts abās pusēs," teica Kanādas pārstāvis.

"Ja skatāmies uz importu no Latvijas, tās varētu būt mēbeles. Importētāji brauc uz Kanādu, un tagad produkti varēs tikt piedāvāti bez papildu tarifa. Kanāda uz Eiropu, piemēram, ved omārus. Katrā ziņā no šī līguma iegūs cilvēki tarifu samazināšanas dēļ, kas ir milzīgs potenciāls Kanādas un Latvijas sadarbībai," klāstīja ministrs.

Komentējot sadarbību lauksaimniecībā, Šampaņs uzsvēra – arī tiem, kas tieši neiegūs no tirdzniecības līguma, būs iespēja netieši gūt dažādus labumus. Kanādas pārstāvis pastāstīja, ka katru gadu Kanāda lauksaimniekiem atvēl vairāk nekā 300 miljonus inovācijām un konkurētspējas uzlabošanai. Uz jautājumu, vai Latvija ar tik labi subsidētu nozari Kanādā varētu konkurēt, Šampaņs atbildēja izvairīgi, piedāvājot citu piemēru. "Piemēram, Kanādā šņabi pārdod par specifisku nodokli litrā. Brīdī, kad līgums tiek apstiprināts, šis nodoklis kļūst par nulli. Loģiski, ka jums palielināsies šņabja eksports, jo tas izmaksās lētāk. Tas ir tikai piemērs, ko var attiecināt uz jebkuru produktu, kuru mums piedāvāsiet, vai skatāmies uz mēbelēm, vai informācijas un tehnoloģiju produktiem. Tas noņem visus tarifus, kurus cilvēki nesaprot. Kad cilvēks pērk omāru Rīgā, viņš neapzinās, ka uz robežas tam uzlika 25% tarifu. Provizoriski skatoties, pēc līguma stāšanās spēkā, cilvēkiem par omāru būtu jāmaksā par 25% lētāk," teica Šampaņs un novēlēja Latvijas uzņēmējiem ar Kanādu "būvēt tiltus".

"Padariet šo līgumu praktisku cilvēkiem. Mums dota zelta iespēja, esam ambiciozi. Izmantojam šīs iespējas un izmantojam līdz pēdējam," mudināja Kanādas ārējās tirdzniecības ministrs.

Kopš Tramps kļuvis par ASV prezidentu, Latvijas dienaskārtībā arvien aktuālāki kļūst jautājumi par drošību, ņemot vērā ASV prezidenta izteikumus par draudzību ar Krieviju. Latvijā pēdējos mēnešos arī ieradies Kanādas karaspēks. Jautājot par to, kādu Kanādas ārējās tirdzniecības ministrs redz Latvijas nākotni drošības aspektā, Šampaņs sacīja, ka šajā sakarā "atkal var atgriezties pie noslēgtā CETA līguma un atkārtot, ka tā mērķi ir labklājība un drošība". Ministrs uzsvēra: "Latvija ir ne tikai daļa no Eiropas Savienības, ar ko šis līgums tiek slēgts, bet arī pirmā valsts, kas to ratificē. Tas ir ļoti spēcīgs signāls pasaulei, ka brīvas un atvērtas tirdzniecības balss ir sadzirdēta." Līgumā ir iekļauts arī drošības komponents un Kanāda ir līdere NATO valstu starpā, kas, Kanādas ministra skatījumā, "ir stipri integrēta ar ASV, kas Latvijai ir ārkārtīgi pozitīvs signāls".

Jānorāda, ka Kanādas ministram šī nebija pirmā viesošanās reize Latvijā. Pēdējo reizi Šampaņs bija Latvijā, kad vēl nebija ministrs, kas bijā vairāk nekā pirms desmit gadiem. "Kad ierodos Latvijā, pirmais, ko pamanu, ir tas, cik cilvēki ir draudzīgi. Vēl varu izcelt to, ka jums ir skaista arhitektūra. No tā, ko redzu, varētu teikt, ka ēkas ar mani šeit runā," sacīja Šampaņs. Ministrs pozitīvi novērtēja Vecrīgas infrastruktūru, kur "senais, vēsturiskais mantojums satiekas ar moderno, veidojot jaunu infrastruktūru".

"Ja godīgi, Kanādai un Latvijai ir daudz kopīga. Piemēram, cilvēkiem ir līdzīgas vērtības," piebilda Šampaņs.

Laikā, kad Kanādas ārējas tirdzniecības ministrs studēja, tika pieņemts Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgums jeb NAFTA (North American Free Trade Agreement) starp Kanādu, ASV un Meksiku. Atskatoties pagātnē, Šampaņs sacīja, ka tam laikam līgums bijis progresīvs. "Tas bija pagrieziena punkts valstu sadarbībā. Šajā gadījumā var redzēt, ka cilvēkiem brīvās tirdzniecības līgums bijis labvēlīgs, ja skatāmies uz pagātni pirms 20 gadiem un to, kur esam tagad," komentēja Kanādas ārējās tirdzniecības ministrs.

Runājot par Kanādas, ASV un Meksikas turpmākajām attiecībām, Šampaņs teica, ka uz to skatās cerīgi. "Mūsu premjerministra tikšanās ar prezidentu Trampu ir apliecinājums mūsu valstu attiecību dziļumam. Starp mūsu valstīm notiek pakalpojumu apmaiņa 2,4 biljonu apmērā katru dienu, ir aptuveni 400 tūkstoši cilvēku, kas katru dienu šķērso abu valstu robežu. Mums ir 35 štati ASV, kam Kanāda ir galvenais eksporta tirgus. Tas ir aptuveni 70% no visiem. Esam lielākie enerģijas piegādātāji, vai nu runa ir par oglēm, vai gāzi, elektrību, esam lielākais klients ASV. Ņemot to visu vērā, uzskatu, ka tikšanās ar Trampu bija pierādījums abu valstu attiecību dziļumam. Redzēsim, protams, kas būs tālāk, bet mūsu saites ir ciešas, un mēs vienmēr aizstāvēsim kanādiešu intereses," teica Šampaņs.

Jau vēstīts, ka Saeima 23. februārī galīgajā lasījumā pieņēma likumu, ar kuru tiek ratificēts CETA starp Kanādu un Eiropas Savienību (ES) un tās dalībvalstīm.

Līdz ar tā ratificēšanu tiks atcelti 99,5% muitas nodokļu, informēja Saeimas Preses dienestā.