VID par nebūšanām deklarācijā aizrāda Jūrmalas mērei Sproģei  (23)

VID publiskotie dati liecina, ka viņai tikuši inkriminēti divi likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā pārkāpumi – 24.panta 1.daļas 8.punkta pārkāpums, kas nosaka, ka valsts amatpersonai deklarācijā jānorāda informācija par pārskata periodā gūtajiem visu veidu ienākumiem, kā arī šī paša panta 1. daļas 10.punkta pārkāpums, kas noteic, ka jānorāda informācija par savām parādsaistībām, kuru apmērs pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, norādot šo parādsaistību apmēru un attiecīgi parādnieku vai kreditoru.

VID pārkāpumu fiksējis 2015.gada 1.aprīlī – laikā, kad valsts amatpersonām bija jāiesniedz kārtējās deklarācijas par 2014. gadu. Šā gada sākumā Ieņēmumu dienestā pieņemts lēmums izbeigt uzsākto lietvedību un atbrīvot Sproģi no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu. Lēmums ir stājies likumīgā spēkā.

VID Publiskojamo datu bāzē pieejamā Sproģes deklarācija par 2015.gadu liecina, ka viņa par darbu kā Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietniece saņēmusi 27 047 eiro, bet no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) saņemts 409 eiro pabalsts. 2014. gada valsts amatpersonas deklarācija liecina, ka viņa algā no Jūrmalas domes saņēmusi 26 554 eiro, kā ienākumus no saimnieciskās darbības un komercdarbības Jūrmalas dome viņai samaksājusi nepilnus 3 eiro, no AS "Latvijas Krājbankas" gūti 1336 eiro, bet VSAA maksātais pabalsts bijis 136 eiro.

2015. gada deklarācijā norādītās parādsaistības bijušas 683 013 eiro, bet 2014. gada deklarācijā parādsaistību apjoms fiksēts 71 013 eiro apmērā.

2015. gada deklarācijā norādīti divi aizdevumi – 67 728 eiro un 21 343 eiro. Tādi paši aizdevumi deklarēti arī 2014. gada deklarācijā. Deklarācijā par aizpērno gadu Sproģe bija norādījusi 4300 eiro skaidras naudas uzkrājumus, kā arī deklarējusi viņas īpašumā esošo 2012. gadā ražoto vieglo automašīnu "Nissan Juke", četrus zemesgabalus un dzīvokli Rīgā, kā arī zemi Mārupes novadā, kā arī vēl vienu zemesgabalu un nekustamo īpašumu šajā novadā.

2014. gada deklarācijā arī deklarēts vieglais auto, taču neparādās skaidras naudas uzkrājumi un nekustamo īpašumu skaits ir krietni mazāks – viņai piederējis dzīvoklis un zeme Rīgā, kā arī divi zemesgabalu Mārupes novadā.

Savukārt 2015. gada deklarācija liecina, ka viņa bijusi Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece, deputāte, Attīstības un vides jautājumu komitejas priekšsēdētājas vietniece, darbojusies Finanšu komitejā, Drošības un kārtības jautājumu komitejā, integrācijas lietu komitejā, Izglītības jautājumu komitejā, kā arī Kultūras jautājumu komitejā un Kūrorta un tūrisma jautājumu komitejā. 2014. gadā Sproģe bijusi Jūrmalas pilsētas domes deputāte un Jūrmalas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja.

Portālam "Delfi" tagadējā Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja Sproģe skaidroja, ka, aizpildot amatpersonas deklarāciju, ir pārrakstījusies. Proti, ierakstījusi vienu ciparu par daudz sadaļā, kur jānorāda parādsaistības, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.

Viņa skaidroja, ka amatpersonas deklarācijas aizpildītājam ir vien jānorāda summa ar cipariem, savukārt summa ar vārdiem sistēmā ierakstās pati automātiski. "Ja šī sistēma ļautu kā kādreiz, kad pašam cilvēkam jāraksta summa vārdiem, tad es to būtu piefiksējusi. Man prātā neienāca, ka es esmu iesitusi lieku ciparu, kur pārlec komats un summa parādās tāda neadekvāta," norādīja Jūrmalas mēre.

Jautāta, kas ir nenorādītā informācija par gūtajiem visu veidu ienākumiem, Sproģe atklāja, ka pārdevusi garāžu Imantā, kas viņai un viņas radiniecei palikusi mantojumā no tēva. Garāžu pārdevusi par 400 eiro. Šo summu deklarācijā viņa nav norādījusi, jo domājusi, ka jānorāda darījumi, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas. "Izrādās, ka visa veida ienākumi pārdodot ir jānorāda no pirmā lata," sacīja Sproģe.

Deklarāciju par 2016. gadu Sproģe pagaidām VID vēl nav iesniegusi.

VID dati liecina, ka šā gada sākumā VID izbeidzis administratīvo lietvedību, izteicis mutvārdu aizrādījumu un atbrīvojis no atbildības arī Jēkabpils domes deputātu Andri Rutko ("Saskaņa"). Viņam VID sākotnēji bija inkriminējis deklarācijas aizpildīšanas kārtības neievērošanu – papildus ieņemamā amata nenorādīšanu. Šo pārkāpumu VID bija fiksējis 2017. gada 14. februārī. VID lēmums stājies spēkā šā gada 7. martā.

Viņa deklarācija par 2015. gadu, kas VID iesniegta 2016. gada sākumā, liecina, ka deputāts deklarējis valdes locekļa amatu SIA "Adrija", kur viņam piederējušas 1000 kapitāla daļas 1422 eiro vērtībā, namu apsaimniekotāja amatu SIA "Spunģēni-Daugavieši", kā arī Komunālās saimniecības daļas vadītāja amatu un iepirkumu komisijas locekļa amatu Krustpils novada pašvaldībā. Deklarēti arī Izglītības, sociālās, kultūras un sporta komitejas locekļa, Īpašuma privatizācijas komisijas priekšsēdētāja, Valsts budžeta mērķdotāciju un pašvaldības finansējuma sadales komitejas locekļa, kā arī NVO projektu izvērtēšanas komisijas locekļa amati Jēkabpils pilsētas pašvaldībā.

Savukārt deklarācijā par 2016. gadu, kas VID iesniegta šā gada 21. februārī, Rutko deklarējis SIA "Adrija" likvidatora amatu, valdes locekļa amatu SIA "Spunģēni-Daugavieši", kā arī SIA "Futbola klubs Jēkabpils" valdes locekļa amatu. Tāpat deklarēti Komunālās saimniecības daļas vadītāja un iepirkumu komisijas locekļa amati Krustpils novada pašvaldībā, un, tāpat kā aizpērnā gada deklarācijā, norādīti arī četri amatu Jēkabpils pilsētas pašvaldībā.

Deklarācija par 2015. gadu liecina, ka Rutko piederējis zemesgabals Līksnas pagastā, bet lietošanā bijis dzīvoklis Jēkabpilī. Jēkabpils pilsētas pašvaldības maksātā alga bijusi 5034 eiro, "Spunģēni-Daugavieši" samaksājuši 4363 eiro, Krustpils novada pašvaldības maksātā alga bijusi 12 581 eiro, bet AS "Citadele banka" maksātie procenti – nepilni 2 eiro.

2016. gada valsts amatpersonas deklarācijā arī norādītas Rutko īpašumā esošās SIA "Adrija" kapitāla daļas, īpašumā esošais zemesgabals un lietošanā esošais dzīvoklis, savukārt kā ienākumi deklarēti "Spunģēni-Daugavieši" maksātā 1800 eiro alga, 5160 eiro – Jēkabpils pilsētas pašvaldības maksātā alga, 12431 eiro – Krustpils novada pašvaldības maksātā alga, 0,29 centi – "Citadele bankas" maksātie procenti un 218 eiro – AS "CBL Atklātais pensiju fonds" maksātie procenti.

Pēc VID mājas lapā pieejamās informācijas, šā gada sākumā – 17. janvārī, ieņēmumu dienests, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu, izbeidzis lietvedību no atbildības atbrīvojis Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktori Sarmīti Villeri. Viņai VID bija inkriminējis iestādes valsts amatpersonu sarakstu un to grozījumu neiesniegšanu noteiktā termiņā. Šis pārkāpums bija fiksēts pērnā gada 16. novembrī.

VID publiskojamo datu bāzē pieejamā Villeres valsts amatpersonas deklarācija par 2015. gadu liecina, ka viņa par darbu NMPD saņēmusi 23 886 eiro un 6313 eiro algu, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra maksātā alga bijusi 150 eiro, Rīgas 1. medicīnas koledža viņai algā samaksājusi 293 eiro, bet "Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža", kur Villere bijusi lektore, viņai samaksājusi 1565 eiro. Papildus amatiem Rīgas Medicīnas koledžā un Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā deklarēts arī Latvijas Republikas Neatliekamās medicīnas asociācijas prezidentes amats.

Villeres īpašumā bijis dzīvoklis Rīgā, kā arī vēl kāds īpašums, kas deklarēts kā "pārējie", 1998. gadā ražota automašīna "Volvo", bet kā valdījums deklarēta kā 2004. gadā ražota "Volvo S80" markas automašīna. Deklarētas arī 243 eiro parādsaistības.

Deklarāciju par 2016.gadu Villere pagaidām VID vēl nav iesniegusi.

Jau vēstīts, ka valsts amatpersonas savas deklarācijas par 2016. gadu VID var iesniegt līdz aprīļa sākumam.