Foto: DELFI

Rīgas domei būs jāizvēlas, kam tērēt 180 tūkstošus eiro – Spilves lidlauka skrejceļa daļējai nojaukšanai, kas nestu virkni risku aviācijas nākotnei Latvijā, vai zem skrejceļa esošās zemes atpirkšanai, kas ļautu atbrīvoties no nomas maksas. Zemes īpašnieks portālam "Delfi" pauda, ka būtu gatavs 672 tūkstošus eiro vērto zemesgabalu pašvaldībai pārdot par demontāžai atvēlēto summu. Pašvaldība ieplānojusi tikšanos, lai apspriestu iespējamo darījumu.

Par nojaukšanu izlasa portālā "Delfi"

Par Rīgas domes ieceri nojaukt uz viņa īpašuma esošo Spilves lidlauka skrejceļu SIA "Spilve International Business Park" valdes priekšsēdētājs Ronalds Vuškāns uzzinājis vien no publikācijas portālā "Delfi", kurā vēstīts par pašvaldības amatpersonu mēģinājumu atbrīvoties no piespiedu nomas maksāšanas privātīpašniekam.

"Domē izdomāja, ka nojauks skrejceļu, lai varētu nemaksāt nomu. Bet viņi taču varēja atnākt un paprasīt, vai mēs nevēlamies pārdot. Es pat būtu gatavs pārdot šo īpašumu par summu, ko pašvaldība plāno tērēt skrejceļa nojaukšanai," stāsta Vuškāns, piebilstot, ka šonedēļ risinās iespējamo 180 tūkstošu eiro darījumu ar Īpašuma departamentu. Valsts zemes dienesta dati par 2017. gadu liecina, ka astoņu hektāru plašā zemesgabala kadastrālā vērtība ir 672 303 eiro.

Vuškāns neslēpj, ka zemi vēlas domei pārdot komerciālu interešu vadīts – iegūtie līdzekļi ļautu attīstīt citus projektus, kā arī atpelnīt investīcijas šīs tūkstošgades sākumā dzimušajai, bet krīzes un lidlauka darbības atsākšanās dēļ nerealizētajā idejā, kas paredzēja līdzās Rīgas brīvostai uzcelt noliktavas. Pārskatā par 2017. gadu redzams, ka "Spilve International Business Park" izveidojušies nesegtie zaudējumi gandrīz 90 tūkstošu eiro apmērā.

Zemes īpašnieki arīdzan paredz, ka jau sešus gadus ilgusī tiesāšanās ar Rīgas domi par gadiem neapmaksāto skrejceļa lietošanu nebeigsies vēl ilgi. Tāpēc nevar rēķināties ar drīzu aptuveni 140 tūkstošu eiro parāda atgūšanu. Turklāt pašvaldībai labvēlīga sprieduma gadījumā šī summa astoņkārtīgi saruks.

Pēc līdzīga aprēķina Vuškāns iesaka vadīties arī Rīgas domei, jo funkcionējoša skrejceļa nojaukšana esot nesaimnieciska. Viņš argumentē, ka jauna skrejceļa būvēšana citviet būs sālīta un neatmaksāsies. Piemēram, lidostas "Rīga" skrejceļa pagarināšana par 700 metriem savulaik izmaksāja ap 15 miljoniem eiro.

Skrejceļa nojaukšanas vēsts "Spilve International Business Park" bija pārsteigums, jo, lai gan skrejceļš atrodas uz uzņēmuma zemes, Rīgas pilsētas būvvalde demontāžu saskaņojusi, firmai par to nepaziņojot. Būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns portālam "Delfi" paskaidro, ka skrejceļam zemesgrāmatā ir atsevišķs kadastra apzīmējums, kas piesaistīts pašvaldībai piederošam zemesgabalam, tāpēc ar privātīpašnieku nekas nebija jāsaskaņo.

Īpašuma departaments pagaidām "Spilve International Business Park" piedāvājumu nekomentē, bet plašāku informāciju sola sniegt tuvāko dienu laikā. Pēc raksta publicēšanas departamenta pārstāve Baiba Gailīte portālam "Delfi" pavēstīja, ka piektdien gaidāma tikšanās ar privātīpašnieku. Ja uzņēmums piekritīs rakstā paustajai nostājai, pašvaldība izskatīs iespēju īpašumu atpirkt, nevis nojaukt.

Līdz šim iecere nojaukt daļu Spilves lidostas skrejceļa guvusi atbalstu Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejā. Īpašuma departamenta 2018. gada budžeta grozījumu projektā paslēptā ideja vēl jāapstiprina Finanšu un administrācijas lietu komitejā, bet pēc tam kārtējā Rīgas domes sēdē.

Iepriekšējais darījums izgāzās

Tuvu uzņēmumam piederošā zemesgabala iegūšanai Rīgas dome nonāca pērnajā vasarā. 2017. gada sākumā Īpašuma departaments saņēma iesniegumu no "Spilve International Business Park", kurā uzņēmums pašvaldībai piedāvā atvasināt sev piederošo 80 252 kvadrātmetrus plašo īpašumu Spilves lidostā. Līdztekus iecerei izbeigt dalīto īpašuma tiesību attiecības uzņēmums iesniegumā norādīja arī uz sarkanajām līnijām, kas padara zemesgabalu "faktiski neizmantojamu".

Atsavināšanu atbalstīja SIA "Rīgas nami", kas Spilves lidlauka teritoriju iznomājusi SIA "Aerobig Plus" un pauda, ka nomniekam par īpašumu būs vieglāk gādāt, ja skrejceļu bez apgrūtinājumiem varēs lietot visā garumā. Ieceri atbalstīja arī Satiksmes departaments, kas nākotnē plānoja sarkano līniju robežās būvēt ielu.

Tobrīd Oļega Burova (GKR) vadītais Īpašuma departaments secināja, ka zemesgabalu pašvaldībai vajag, lai īstenotu galvaspilsētas funkciju piedalīties valsts nozīmes sakaru sistēmas un transporta infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā. Pilsētas īpašuma komiteja pērn vasarā vienbalsīgi lēma "Spilve International Business Park" piederošo īpašumu atsavināt, mainot to pret līdzvērtīgu zemesgabalu.

Maiņa nenotika. "Mēs noteikti būtu piekrituši zemes maiņai. Pēc komitejas lēmuma process apstājās un neturpinājās, mūs par iemesliem neinformējot," stāsta Vuškāns, piebilstot, ka labprāt ar domi būtu vienojies par līdzvērtīgu zemesgabalu, piemēram, Čiekurkalnā vai Pleskodālē. Šī darījuma apstāšanās iemeslus Īpašuma departaments sola komentēt tuvāko dienu laikā.

Apdraudētā aviācijas nākotne

Ja Rīgas dome izšķirsies skrejceļu nojaukt, nevis nopirkt, aviācijai Spilves lidostā būs pielikts punkts, paredz "Spilve International Business Park" valdes priekšsēdētājs Vuškāns. Uzņēmumam pieder 1,6 kilometrus garā skrejceļa sākums un piebraucamie ceļi, pa kuriem nolaidušās lidmašīnas pamet skrejceļu (attēlā zemāk – ar sarkanu līniju apvilktā teritorija). "Ja skrejceļu nojauks, lidmašīnas netiks uz angāriem. Tās būs jāstumj pāri kartupeļu laukam," prognozē Vuškāns.

Foto: Valsts zemes dienests

Satiksmes ministrijas pārstāvis Aivis Vincevs piekrita Īpašuma komitejas vadītāja Burova iepriekš paustajam, ka lidaparātu pacelšanās un nolaišanās būs iespējama arī pēc lidlauka skrejceļa daļas nojaukšanas.

Taču Satiksmes ministrija un Civilās aviācijas aģentūra saredz arī virkni nojaukšanas ieceres nesto draudu. Piemēram, lidaparātu īpašnieki no skrejceļa vairs nevarēs nokļūt uz angāriem un vispārējās aviācijas centru, kur veic tehniskās apkopes. Apdraudēta kļūs arī topošo pilotu apmācība Spilves lidostas skolās.

"Vērtējot nozares griezumā, lēmums par lidostas skrejceļa daļas nojaukšanu satur dažāda veida riskus, kas nākotnē var kaitēt nozares attīstībai," komentē Vincevs. Viņš gan uzsvēra, ka ne ministrija, ne Civilās aviācijas aģentūra nevar apturēt vai kā citādi iejaukties šajā situācijā.

Uz Rīgas domes iniciatīvu pozitīvāk raugās Aizsardzības ministrija. Tā pret skrejceļa nojaukšanu negrasās iebilst, jo Spilves lidlauks nav aizsardzības nozares objekts un to neizmanto ne Nacionālo bruņoto spēku, ne sabiedroto vajadzībām.

Nomniekam zobos neskatās

Šobrīd pašvaldībai piederošā Spilves lidostas galvenā ēka, pārējās būves un zeme par 7500 eiro mēnesī ir iznomāta Kiprā reģistrētam uzņēmumam un Latvijas pilsonei Ilonai Kušiņičevai piederošajai SIA "Aerobig Plus". Iepriekš uzņēmuma valdē strādājis arī Dmitrijs Kušiņičevs, kuram piederošās aviokompānijas SIA "Airtraining" lidmašīna 2008. gada augustā nogāzās mazdārziņos Tukumā. Traģēdijā dzīvību zaudēja pilots Guntis Vasiļevskis, kuram nebija atļauja veikt patstāvīgus lidojumus ar konkrēto gaisa kuģi, bet vēl septiņi pasažieri guva ievainojumus.

Drīz pēc katastrofas "Airtraining" sāka maksātnespējas procesu, tāpēc cietušajiem no uzņēmuma neizdevās piedzīt kompensāciju. Savukārt prasību pret Kušiņičevu Augstākā tiesa 2015. gada septembrī noraidīja, jo nekonstatēja cēloņsakarību starp viņa rīcību kā aviokompānijas vadītājam un notikušo avāriju. Cietušie centās spriedumu pārsūdzēt, bet Augstākās tiesas Senāts 2016. gada maijā atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību.

Šobrīd "Aerobig Plus" valdē strādā Krievijas pilsonis Georgijs Kipainijs un Latvijas pilsonis Sergejs Lavrovs. Uzņēmums jau iepriekš nav slēpis, ka ilgtermiņa projektus lidostā kavē īstenot tas, ka joprojām turpinās teritorijas zonējuma maiņas apstiprināšana, kam sekos detālplānojuma izstrāde.

Lai gan uzņēmums paudis, ka pērn veiktas investīcijas lidlaukā esošo arhitektūras pieminekļu saglabāšanā, Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) februārī pārbaudē secinājis – ēkai radušās plaisas fasādes mūrī un apdarē, mitrums un sals pabojājis pārsegumu apdari un jumta koka konstrukcijas, rūsa kaitējusi stiegrojumam viena stāva pārsegumā un kāpņu laukumos, kā arī veikta patvaļīga būvniecība.

Birojs secināja, ka ēkas stāvoklis rada nelaimes gadījumu risku. Atklāto informāciju BVKB nosūtīja Rīgas domei un maija izskaņā uzdeva tai līdz 2019. gada novembrim novērst atkāpes mehāniskajā stabilitātē un stiprībā ēkas Pilotu skolas daļā, bīstamību ēkas lietošanā un pienākumu izstrādāt un iesniegt Rīgas pilsētas būvvaldē būvniecības ieceri patvaļīgās būvniecības novēršanai.

"Rīgas namu" pārstāve Zane Arāja portālam "Delfi" pauž, ka kontroles biroja atzinums ir saņemts, taču "šobrīd ēkā norit izpētes darbi un konservācijas process, kā arī tiek izstrādāta nepieciešamā projekta dokumentācija, ievērojot BVKB un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādes".

Solījumi attīstīt Spilves lidlauku dzirdēti jau iepriekš. Piemēram, pirms "Aerobig Plus" par lidostu gādāt bija uzticēts SIA "Trešais elements". Šis uzņēmums plānoja laika posmā no 2008. līdz 2017. gadam lidostas attīstīšanā investēt ap 40 miljoniem eiro. Tam gan nebija lemts piepildīties, jo Rīgas dome par teritorijas uzturēšanas pārkāpumiem un nomas maksas parādu līgumu vienpusēji uzteica 2009. gadā.

Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Oļegs Burovs komitejas deputātiem šomēnes stāstīja, ka pašvaldībai "Aerobig Plus" saimniekošana ir izdevīga, jo pretējā gadījumā lidostas ēka būs jākonservē par saviem līdzekļiem. "Pieļauju, ka pēc laika varētu sagatavot projektu par teritorijas atsavināšanu, bet pārdot šo īpašumu nebūs vienkārši," prognozēja Burovs.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!