Prasība par 12 miljonu eiro piedziņu, kas apvij Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecības procesu, ir saistīta ar pasūtītāja un darbu izpildītāja atšķirīgajiem viedokļiem par būvniecības izmaksu indeksu piemērošanu. Atbildētāji – Kultūras ministrija (KM) – ir pārliecināta, ka prasība ir pilnīgi nepamatota, jo secināts, ka līgumā ietvertie indeksi viņiem nepatīk. Savukārt prasītāji – būvnieki – ir pārliecināti, ka indeksi piemēroti nepareizi un viņiem šī nauda pienākas.
Jau ziņots, ka šā gada sākumā tiesā nonāca pilnsabiedrības "Nacionālo būvkompāniju apvienība" prasība par 11,45 miljonu eiro piedziņu no valsts. Savukārt vienā no iepriekšējām tiesas sēdēm prasītāji lūdza palielināt no KM piedzenamo naudas apjomu līdz aptuveni 12,06 miljoniem eiro. Savukārt atbildētājs – KM – tiesai iesniedza lūgumu atstāt lietu bez virzības.
Trešdien tiesas sēdē prasītāju pārstāvis, zvērināts advokāts Guntars Precinieks sacīja, ka izrādījies, ka "inženieris, kuram atbildētāja KM maksājusi visā būvdarbu uzraudzības laikā lielas naudas summas," indeksējamo darbu aprēķinā pieļāvis kļūdu par 35,46 eiro. Precinieks sacīja, ka uz daudzajiem miljoniem eiro tas esot sīkums, bet precizitātes dēļ prasītājs ir spiests, ņemot vērā paša atbildētāja pilnvarnieka aprēķinos atrasto kļūdu, samazināt prasību par 35,46 eiro.
Atbildētāju puses pārstāvis, zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs tiesas sēdes pārtraukumā žurnālistiem komentēja, ka prasība ir pilnīgi nepamatota. "Bez jebkāda tiesiska pamata tiek prasīti 12 miljoni kārtējo reizi no Latvijas valsts. Tie ir secinājumi, tādas ir manas sajūtas," sacīja advokāts.
Vaicāts par indeksiem – kuri tad ir pareizie, advokāts sacīja, ka tie, par kuru pielietošanu ir vienojušās puses, noslēdzot līgumu 2008. gada 15. maijā. "Ja mēs paņemam līguma tekstu un paskatāmies, kādi indeksi tur ir nosaukti, pārnesam šos indeksus pieprasījumā Centrālās statistikas pārvaldei (CSP) precīzi kā viņi ir norādīti, CSP bez jebkādām problēmām par samaksu 8,60 eiro izsniegs vispareizākos, vienīgos indeksus, par kuriem puses ir vienojušās. Indeksi paredz inflāciju un deflāciju attiecīgi būvniecībā," skaidroja advokāts.
Vaicāts, vai no indeksiem izriet summa, ko par darbu saņem būvnieks, Vonsovičs norādīja, ka summa, pirmkārt, izriet no cenas, par ko puses vienojušās, lai uzbūvētu LNB. "Savukārt indeksi, ja tā ir inflācija, tiek piemaksāti no valsts būvniekiem vēl, jo viss paliek dārgāk. Ja tā ir deflācija, tad attiecīgi, saņemot informāciju no pašiem būvniekiem, kas Latvijā kaut ko nopietni būvē, šī summa kļūst mazāka, jo būvnieki savās atskaitēs CSP norāda, par cik ir samazinājušās izmaksas par strādniekiem, par mehānismiem un materiāliem," teica advokāts.
"Būvnieki pēc trīs gadiem pēc tam, kad paši ir rēķinājuši un iesnieguši informāciju apmaksai valstij KM personā, pēc trim gadiem saprata, ka šie indeksi nav tādi, kas viņiem patiktu. Iestājās inflācija un viņi saņēma mazāk, jo arī maksāja mazāk par strādniekiem, mehānismiem un materiāliem. Viņi atrada citus indeksus, par kuriem puses nebija vienojušās, un uzskata, ka tie daudz labāki, un kas valstij maksātu papildus šobrīd jau 12 miljonus eiro ar visām soda sankcijām. Tas nav pieļaujams, jo jāpilda līgums, kāds tas bija noslēgts 2008. gada 15. maijā. Un man šķiet, ka es redzēju sapni, ka pirms augstāk minētā līguma slēgšanas valdībā Ekonomikas ministrija bija sagatavojusi ziņojumu par to, ka tuvojas krīze. Taču ziņojums ticis valdībā noslepenots, lai kāds varētu saņemt ļoti labus pasūtījumus uz nākamajiem krīzes gadiem. Bet tas, protams, ir tikai sapnis," piebilda atbildētāju pārstāvis.
Uz jautājumu par to, kā veidojusies prasības summa, Vonsovičs skaidroja, ka deviņi miljoni ir pamatparāds, tad ir līgumsods un likumiskie procenti. "Pamatparāds par ko tiek uzskatīts, ka indeksi nepareizi piemēroti, sastāda nedaudz vairāk kā 9 miljonus eiro," papildināja atbildētāju advokāts.
Savukārt prasītāju pārstāvis, zvērināts advokāts Viktors Tihonovs žurnālistiem uzsvēra, ka pareizais ir darbaspēku izmaksu indekss, kas arī esot būvniecības izmaksu indekss. "Ja es jums pasūtu būvēt Versaļas pili, bet jūs man pēc tam atbildiet, ka nemaksāsit, kā mēs pirms tam dzirdējām, jo Latgalē saimniecības ēkas strādnieks darba līgumā norādītā alga ir 500 eiro. Tāpēc es jums kā inženierim nedrīkstu maksāt algu tādu, kādai tā ir jābūt. Kāpēc, Versaļas pili būvējot, atlīdzība, kas noteikta līgumā, ir jāsamazina, piedodiet man par piemēru, bet tāds viņš te dokumentos ir, uz saimniecības ēkas darbinieka strādnieka līgumā norādīto summu," interesējās advokāts, skaidrojot prasības būtību.
Tihonovs atgādināja, ka krīzes laikā strādniekiem būvniecībā bieži maksāja "uz rokas", bet CSP šo faktoru šajā KM strādnieka darba samaksā neietver. Savukārt LNB ēkas būvnieks "uz rokas" neko nemaksāja. "Faktiski KM pasaka tā, ka, būvniek, es tev nemaksāšu nolīgto algu, jo Latgalē taču "uz papīra" cilvēks saņem mazāk. Citiem vārdiem būvnieks pasūtījumos ar valsti ir spiest iet pelēkajā zonā, nemaksāt nodokļus," uzsvēra advokāts.
Arī viņš apstiprināja, ka pamatparāda summa veidojas no, prasītāja ieskatā, nepareizi piemērotiem indeksiem. "Būvniekam pienāks nauda, bet pasūtītājs saka: "Man ir tiesības tev nemaksāt, nemaksāšu." Tāpēc mēs esam šeit. Līgumā nekur nav teikts, ka mēs varam nemaksāt, jo kaut kur citur strādniekiem darba samaksa ir mazāka," sašutumu pauda advokāts.
Tihonova kolēģis un otrs prasītāju pārstāvis, zvērināts advokāts Guntars Precinieks uzsvēra, ka līgumcena summa jau tikusi samazināta par 5 miljoniem eiro. Līdz ar to, neskatoties, ka ēka būvēta ilgāk, tā uzbūvēta lētāk nekā sākotnēji paredzēts, KM sakot, ka vajag vēl lētāk.