Pasu problēma ir nopietnākais šķērslis apcietināto līdzdalībai vēlēšanās, kas jānodrošina saskaņā ar Satversmes tiesas lēmumu, pie tāda secinājuma trešdien nonāca Centrālā vēlēšanu komisijas (CVK) rīkotās darba apspriedes dalībnieki.
Kā aģentūru LETA informēja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, apspriedē, kurā piedalījās pārstāvji no Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras, Tieslietu ministrijas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Valsts policijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Saeimas Juridiskās komisijas, tika atzīmēts, ka notiesāto pases lielākoties glabājas viņu krimināllietās, turklāt aizturētajiem reizēm pases nemaz nav. Pase, saskaņā ar likumdošanu, ir vienīgais dokuments, kas dod pamatu personas iekļaušanai balsotāju sarakstā.

Cimdars uzsvēra, ka grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā Saeimai ir jāpieņem vistuvākajā laikā, jo jau šā gada septembrī notiks tautas nobalsošana par Latvijas dalību Eiropas Savienībā, kurā ir tiesības piedalīties visiem, kas ir tiesīgi vēlēt Saeimu. Valdībai arī nāksies piešķirt papildu finansējumu vēlēšanu iecirkņu atvēršanai izmeklēšanas cietumos, piebilda CVK priekšsēdētājs.

6.martā Satversmes tiesa atzina par neatbilstošu Satversmei aizliegumu Saeimas vēlēšanās piedalīties ieslodzītajiem un apcietinātajiem cilvēkiem, kuri vēl nav notiesāti. Saeimas vēlēšanu likuma pantu, kas aizliedza apcietinātajiem vēlēt, tiesā bija apstrīdējis par krāpšanu apsūdzētais Armands Stendzenieks. Sūdzības iesniegšanas laikā viņš vēl atradās apcietinājumā, bet pašlaik viņš no cietuma ir atbrīvots.

Līdz ar to šis aizliegums, kas bija noteikts Saeimas vēlēšanu likumā, vairs nav spēkā un nākamajās Saeimas vēlēšanās vēlēšanu iecirkņi būs jāierīko arī izmeklēšanas cietumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!