Pārvalde arīdzan apsekojusi 717 kokus, kam nepieciešama vainagu kopšana. Bet 2000 kvadrātmetru platībā jāizzāģē ielās ieauguši krūmi. Vēl apzinātas 90 vietas, kur ielu malās jāatjauno koku stādījumi, piemēram, Brīvības gatvē, Lāčplēša ielā, Eduarda Smiļģa ielā un Kliņģeru ielā.
Vides pārvaldes Dabas un apstādījumu nodaļas speciālisti uzskata, ka pašreiz visu nozāģēto koku vietā vairs nav iespējams iestādīt jaunus kokus. Taču vērtīgi pārvaldes ieskatā ir iestādīt lielus, kvalitatīvus stādus vietās, kur kokam ir perspektīva ieaugt un augt. Tas nozīmē, ka jābūt pietiekamai vietai gan saknēm, gan koka vainagam arī pēc 10 un 50 gadiem.
"Tādēļ viens no svarīgākajiem darbiem ielu apstādījumu uzturēšanā ir jauno koku stādījumu kopšana, jo koku ieaugšanai ielu stādījumu joslās apkārtējā vide nav labvēlīga," skaidro pārvalde.
Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputātiem Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe otrdien, 9. aprīlī, skaidroja, ka viņas vadītā pārvalde nodarbojas ar ielu apstādījumu, izglītības iestāžu teritorijā esošo apstādījumu, kā arī departamenta pārvaldībā nodoto teritoriju apstādījumu apsaimniekošanu.
Pārvaldē strādā viens speciālists, kā arī nodaļas vadītājs. "Vieglāk ir domāt, ka ierēdņi saņem lielu algu, dzer kafiju un neko nedara. (..) Jau vairāk nekā pusgadu ir vakanta apstādījumu speciālista vieta, kuru mazās alga dēļ neizdodas atrasts," teica Piņķe.
Viņa arīdzan pauda neizpratni, ka sabiedrībā plašu rezonansi izpelnās bojāto koku un krūmu nozāģēšana. Kritiku Piņķe veltīja arī iedzīvotājiem, kuri galotņo kokus, bet vēlāk sūdzas par to slikto stāvokli.
Piņķe skaidroja, ka patieso Rīgas koku ainavu atspoguļot traucē tas, ka bieži vien datos par iestādītajiem kokiem neiekļauj Rīgas domes kapitālsabiedrības "Rīgas meži" veikumu. Piemēram, pērn "Rīgas meži" iestādīja vairāk kokus, nekā nocirta.
Pērn Rīgas dome nozāģēja 314 kaltušus un bojātus kokus, 133 bīstamus kokus, bet 69 kokiem nozāģēja bīstamus zarus. To vietā iestādīti 74 dižstādi – 45 liepas Brīvības gatvē, 14 liepas Krišjāņa Barona ielā un 15 pīlādži.
"Tas varētu šķist maz, bet šīs lietas salīdzināt nevar. Nezāģējam veselus kokus, jo mums nav ko darīt. Zāģējam bīstamos kokus. Mūsu pienākums pēc nolikuma ir nodrošināt, lai koki neradītu nekādus bojājumus," Vides pārvaldes koku zāģēšanas un stādīšanas bilanci raksturoja Piņķe, piebilstot, ka satrupēt var ne tikai koka stumbrs, bet arī saknes.
Piņķe demonstrēja attēlus no Kurzemes prospekta, kur iedzīvotāji pēc savas iniciatīvas sastādīja kokus, taču tie nav spējuši ieaugt. Savukārt 2010. un 2012. gadā iedzīvotāji nolauzuši Ozolciema ielā pašvaldības stādītos kokus.
Vides pārvaldes priekšniece aicināja iedzīvotājus saukt Rīgas pašvaldības policiju, ja rodas aizdomas, ka koku zāģēšanas darbi norit nelikumīgi.
Kopš 2006. gada Pārvalde nozāģējusi 2736 bīstamās un sevišķā klona papeles. "Lielākā daļa šo koku ir jau kļuvuši trausli. Šī suga ātri izaug un ātri noveco," teica Piņķe.
Pārvalde sarēķinājusi, ka viena dižstāda vidējās iestādīšanas un kopšanas izmaksas līdz sezonas beigām ir 492 eiro.
Par Rīgas kokiem Mājokļu un vides departaments rūpējas, izmantojot budžeta programmas "Pilsētas apstādījumu uzturēšana" līdzekļus. 2018. gadā šajā programmā bija pieejami 171 086 eiro, ko izlietoja koku vainagu kopšanai, nokaltušo, kalstošo un bojāto koku zāģēšanai, bīstamo zaru zāģēšanai, jauno koku stādījumu kopšanai, dižstādu stādīšanai, krūmu zāģēšanai, ielu apdobju labiekārtošanai, informatīvo planšetu koku ciršanas publiskai apspriešanai izgatavošanai, koku stumbru režģu izgatavošanai un uzstādīšanai kanālmalas apstādījumos un Kronvalda parkā aizsardzībai no bebriem.
Bīstamo koku un zaru zāģēšanai ik gadu ir nepieciešami aptuveni 50 000 eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
