Vairāku opozīcijā esošu Saeimas deputātu ierosinājums par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) demisiju izjaucis premjera plānus doties uz 16+1 samitu Horvātijā, lai pārstāvētu Latvijas intereses.
Ministru prezidents Kariņš trešdien piedalījās Eiropadomes ārkārtas sēdē Briselē. Taču tā vietā, lai no Beļģijas ceturtdien dotos uz Horvātiju, kur norisinās 16+1 samits, viņš dosies uz Saeimu. Pulksten 15 parlamentā tiks izskatīts vairāku opozīcijā esošu Saeimas deputātu ierosinājumu par Ministru prezidenta Kariņa demisiju.
Latviju samitā pārstāvēs ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Krišjānim Arturam Kariņam" iepriekš parakstīja 11 deputāti: Aldis Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts), Uldis Augulis (ZZS), Jūlija Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte), Linda Liepiņa ("KPV LV"), Karina Sprūde ("KPV LV"), Valērijs Agešins (S), Vjačeslavs Dombrovskis (S), Ivans Ribakovs (S), Nikolajs Kabanovs (S), Boriss Cilevičs (S) un Artūrs Rubiks (S). Jāatgādina, ka Liepiņu un Sprūdi dēvē par partijas "KPV LV" iekšējām opozicionārēm.
16+1 samits šogad norisinās Horvātijā no 11. līdz 13. aprīlim. 16+1 ir Ķīnas iniciatīva, kuras būtība ir aktivizēt sadarbību ar 11 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un piecām Balkānu valstīm investīciju, transporta, finanšu, zinātnes, izglītības un kultūras jomās. Tajā piedalās: Albānija, Bosnija-Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Maķedonija, Melnkalne, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija.
16+1 samits pirmo reizi notika 2012. gadā Polijā. Jāatgādina, ka arī iepriekšējais premjers Māris Kučinskis (ZZS) piedalījās 16+1 samitā. 2018. gadā tas norisinājās Bulgārijā, 2017. gadā – Ungārijā, savukārt 2016. gadā – Rīgā.
Kā skaidrots Ministru kabineta mājaslapā, 16+1 sadarbība Latvijai ir nozīmīga, jo tā ir iespēja veicināt ekonomiskos sakarus un paplašināt sadarbību ar Ķīnu transporta un loģistikas, tūrisma, kultūras, izglītības un zinātnes jomās.
Ķīna ir Latvijas lielākais tirdzniecības partneris Tālajos Austrumos. Kā liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) publicētā informācija, 2018. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Ķīnu bija 703,8 miljoni eiro, kas ierindoja Ķīnu 15. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā.
Pērn kopējais preču un pakalpojumu eksports uz Ķīnu bija 166,3 miljoni eiro, kas veido 0,9% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt preču un pakalpojumu imports – 537,4 miljoni eiro, kas veido 2,9% no Latvijas importa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
