Foto: LETA

Atsevišķiem politiķiem Saeimā un arī valdībā trūkst zināšanu un izpratnes par demokrātijas vērtību veicināšanu Latvijā un faktoriem, kas pozitīvi ietekmē tautsaimniecības ilgtermiņa attīstību, pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Viņš atzina, ka kopumā valdības pirmās 100 darba dienas bijušas aktīvas. Valdība ar tās sociālajiem partneriem kopīgā darbā ir stiprinājusi sociāla dialoga principu izpratni, kā arī aizvadītas divas Nacionālas Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdes kopā ar sociālajiem partneriem, tostarp LDDK un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS), valdība diskutēja par 2019. gada budžetu un valdības rīcības plānu. NTSP panākts kopīgs atbalsts valdības rīcības plāna īstenošanai.

Pēc Gavrilova teiktā, viens no Krišjāņa Kariņa (JV) valdības būtiskākajiem paveiktajiem darbiem ir panāktie grozījumi Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēm slēgt koplīgumus. Tādējādi veicinot elastīgāku regulējumu attiecībā uz virsstundu apmaksu tām nozarēm, kuru uzņēmumi būs gatavi iesaistīties sarunās ar arodbiedrībām par darba samaksas nosacījumiem un būtisku minimālās algas celšanu. Tāpat uzņēmēji īpaši novērtē principa "konsultē vispirms" stiprināšanu visās valsts iestādēs. Arī ārpolitikā ir jautājumi, kuros puses ir vienisprātis. "Ārpolitikā esam vienisprātis vairākumā jautājumu par Eiropas nākotni, ņemot vērā tuvojošās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, īpaši jāseko līdzi šiem jautājumi - daudzgadu budžets, vienota izpratne par Eiropas vērtībām," uzsvēra Gavrilovs.

Tāpat viņš atgādināja, ka LDDK biedru sapulcē kopīgi ar Ministru prezidentu un ministriem izstrādātas rekomendācijas par to, kas būs Latvijas ekonomikas virzītājspēks 2020.gadam. Diskusijās ar aktīvāko darba devēju dalību secināts, ka būtiskākais faktors ir finanšu sektora attīstība un stabilitāte ar pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomikas izaugsmi un investīciju klimata uzlabošana, kā arī nodarbinātības izaicinājumu risināšana.

Vienlaikus Gavrilovs uzsvēra, ka nākotnē valdības uzdevumus ir būtiski vērtēt no ilgtermiņa perspektīvas, kas šobrīd pietrūkst. "Diemžēl atsevišķiem politiķiem Saeimā un arī valdībā iztrūkst zināšanu un izpratnes par demokrātijas vērtību veicināšanu Latvijā un faktoriem, kas pozitīvi ietekmē tautsaimniecības ilgtermiņa attīstību," viņš atzina.

Jau vēstīts, ka Saeima Kariņa veidoto valdību apstiprināja šā gada 23. janvārī.

Valdībā darbojas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV), satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), veselības ministre Ilze Viņķele (AP), zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK), kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Uzsākot darbu, par Kariņa valdības galvenajām darba prioritātēm tika nosaukta finanšu sistēmas sakārtošana, valsts drošības stiprināšana, tiesiskuma stiprināšana, administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, veselības aprūpes sistēmas un izglītības sistēmas kvalitātes un pieejamības uzlabošana, obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana, tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjoma paaugstināšana, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošana.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!