Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija uzdevusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) sagatavot grozījumu likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" anotāciju. Anotācijā būs skaidrota nepieciešamība liegt pašvaldībām izdot preses izdevumus.
Trešdien deputāti un dažādu organizāciju pārstāvji pulcējās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, lai diskutētu par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem. Sēdes noslēgumā deputāti lēma, ka vērsīsies pie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ar vēstuli, kurā aicinās komisiju turpināt darbu pie grozījumiem likumā "Par pašvaldībām".
Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" mantoti jau no 12. Saeimas, taču, kā liecina Saeimas mājaslapā pieejamā informācija, tālāk par pirmo lasījumu tie nav tikuši, lai gan priekšlikumi otrajam lasījumam bija jāsniedz līdz 2018. gada 20. decembrim. Konceptuāli atbalstītie grozījumi paredz noteikt, ka "pašvaldība ir tiesīga izdot informatīvu izdevumu – periodisku iespiedtehnikā izdotu izdevumu". Tāpat grozījumi regulē pašvaldību informatīvo izdevumu izdošanas biežumu un informāciju, kāda izdevumos pieļaujama.
Cilvēktiesību komisija arī uzdeva VARAM līdz 18. jūnijam sagatavot anotāciju likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" grozījumiem, ar kuriem varētu liegt pašvaldībām izdot preses izdevumus.
Kā portālam "Delfi" norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (A/P) padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis, VARAM uzskata, ka pašvaldību preses izdevumu turpmāka attīstība nav vēlama. Ir daudz citu veidu, kā pašvaldības var sasniegt iedzīvotājus, tostarp internetā, klientu apkalpošanas centros un bibliotēkās. Arī komisijas sēdē VARAM pārstāvis apliecināja, ka ministrija ir gatava uzņemties virzīt grozījumus, lai risinātu šo gadiem ilgo problēmu ar pašvaldības izdevumiem.
Kā liecina Uzņēmumu reģistra apkopotā informācija, šobrīd ir 144 mediji, kurus dibinājusi vai to īpašnieks ir pašvaldība.
Kritiska par pašvaldību praksi izdot savas avīzes bija Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude. Viņa aicināja saukt lietas īstajos vārdos: proti, pašvaldību avīzes ir politiskā propaganda. Pasniedzot šos propagandas izdevumus par īstiem medijiem, tiek kropļota mediju telpa, uzsvēra Plaude.
Par VARAM ieceri aizliegt izdot informatīvos izdevumus sarūgtināta bija Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Jana Bunkus.
Jāatgādina, ka jau iepriekš Konkurences padome (KP) ir norādījusi, ka pašvaldību iejaukšanās mediju tirgū uzskatāma par apdraudējumu reģionālajiem laikrakstiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
