Pirmdien, 8. jūlijā, norisinājās jaunievēlētā Valsts prezidenta Egila Levita inaugurācijas pasākumi. Levits ir sestais Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un desmitais kopš Latvijas valsts dibināšanas. Viņa pirmās darba dienas gaitām portālā "Delfi" varēja sekot video un teksta tiešraidē.
Pirmdiena Levitam sākās ar svinīgā solījuma došanu un uzrunu Saeimas ārkārtas sesijas sēdē un dalību valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanas ceremonijā.
Svinīgā solījuma došanu klātienē aicināti bija vērot bijušie Latvijas Valsts prezidenti, Ministru prezidents, kā arī diplomātiskā korpusa pārstāvji.
Pēc solījuma došanas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) svinīgā ceremonijā Valsts prezidentam pasniedza valsts augstākos apbalvojumus, ko viņš saņems saskaņā ar Valsts apbalvojuma likumu.
Dienas turpinājumā Valsts prezidents Raimonds Vējonis pie Rīgas pils simboliski nodeva Rīgas pils atslēgas Levitam.
Savukārt pirmās darba dienas noslēgumā Latvijas Nacionālā bibliotēkā notiks sarīkojums par godu Valsts prezidenta Levita inaugurācijai.
Pasākums medijos jau iemantojis teju skandalozu slavu, raisot diskusijas par protokola iespējamo neievērošanu, jo ielūgumi adresēti tikai vienai personai, nevis pārim. Vairāk par to, kur "aug inaugurācijas baļļu kājas" un uz to, kā līdzšinējās valsts pirmās personas izvēlējušās pavadīt savu pirmo dienu augstajā amatā, var lasīt šeit.
Arhīva video: Vairas Vīķes-Freibergas inaugurācijas balle Rundāles pilī, 1999. gads.
Jāatgādina, ka Saeimas deputātu vairākums 29. maijā par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēja līdzšinējo Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Levitu. Par Levitu balsoja 61 deputāts.
Levits dzimis Rīgā, 1955. gadā, bet 1972. gadā kopā ar ģimeni emigrējis uz Vāciju. Tur ieguvis politologa un jurista grādus, bet, sākoties Atmodai, aktīvi iesaistījies Latvijas neatkarības atjaunošanas kustībā, palīdzot definēt Latvijas valstiskuma nepārtrauktības principu un kļūstot par vienu no Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas autoriem.
Pēc neatkarības atjaunošanas Levits ievēlēts 5. Saeimā no "Latvijas ceļa" saraksta, kļuvis par tieslietu ministru un ministru prezidenta biedru Valda Birkava valdībā, bet pēc tās demisijas no politikas aizgājis, kļūstot par Latvijas vēstnieku Austrijā, Šveicē un Ungārijā.
1995. gadā, kad Latvija kļuva par Eiropas Padomes dalībvalsti, Levits iecelts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesi, bet no 2004. gada maija, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, viņš kļuvis par Eiropas Savienības tiesas tiesnesi. Šo amatu Levits ieņem joprojām.
Kā Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs Levits iesaistījies arī Satversmes preambulas izstrādē, uzsverot, ka Latvijas valsts izveidota latviešu nācijas pastāvēšanai.
Pirmoreiz kā potenciālais valsts prezidenta amata kandidāts viņš pieminēts 2007. gadā, bet tolaik no kandidēšanas atteicies. 2015. gadā Levitu Valsts prezidenta amatam oficiāli nominēja Nacionālā apvienība, bet viņš vēlēšanās zaudēja Vējonim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!