Foto: LETA

Biedrība "Latvijas pilsoniskā alianse" vēstulē ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) lūgusi skaidrot, pēc kādiem kritērijiem par premjera pārstāvi Sabiedrības integrācijas fondā (SIF) padomē izvēlēts viņa padomnieks Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK),pastāstīja "Latvijas Pilsoniskās alianses" vadītāja Kristīne Zonberga.

Viņa pauda bažas par to, vai vispār notikusi iespējamo kandidātu izvērtēšana. Zonberga atgādināja, ka Ministru prezidentam ir vēl 12 padomnieki, no kuriem viens ir padomnieks sabiedrības integrācijas jautājumos, kā arī birojā ir vēl citas amatpersonas, tai skaitā parlamentārā sekretāre.

Vēstulē Zonberga vērsusi uzmanību, ka ne SIF likums vai kāds cits normatīvais akts nenosaka kārtību, kādā deleģē pārstāvi, ne arī viņa kompetenci.

Viņa uzsvēra, ka nevalstiskajam sektoram ir būtiski pārliecināties, vai ir ņemti vērā vairāki svarīgi kritēriji. Kā piemērus Zonberga minēja pieredzi darbā ar nevalstiskajām organizācijām, izpratni par pilsoniskās sabiedrības un integrācijas jautājumiem, kā arī SIF lomas apzināšanos nevalstiskā sektora darbībā un attīstībā.

Zonberga piebilda, ka Parādnieka iespējamā ievēlēšana priekšsēdētāja vietā arī ir viens no iemesliem, kādēļ nepieciešams zināt, vai tiek ņemti vērā iepriekš minētie kritēriji.

"Latvijas pilsoniskās alianses" un SIF padomes locekle Inese Siliņa sociālajā tīklā "Facebook" publicējusi ierakstu, kurā paudusi sašutumu par Parādnieka līdzšinējo rīcību. Siliņas ierakstā apgalvots, ka Parādnieks, vienojoties ar pārējiem SIF padomē esošajiem valdības pārstāvjiem, bet bez "Latvijas pilsoniskās alianses" pārstāvju akcepta, noteicis, kad noturēt SIF padomes sēdi, ko tajā diskutēt un ko aicināt.

Siliņa ierakstā atzīmējusi, ka ziņu par gaidāmo sēdi starp "Latvijas pilsoniskās alianses" pārstāvjiem saņēmusi tikai viņa. Viņa to nodēvējusi par dalīšanos divās frontēs, kurās "Latvijas pilsonisko aliansi" pārstāv viņa, bet valdību Parādnieks.

"Facebook" ierakstā Siliņa arī paudusi, ka Parādnieks pats sevi ir pieteicis par padomes vadītāju, lai gan balsojums par viņa iecelšanu amatā vēl nav bijis. Viņa to nodēvējusi par klaju attieksmes demonstrēšanu, ar kuru Parādnieks, viņasprāt, cenšoties parādīt, ka kļūs par padomes vadītāju.

Kā ziņots, SIF likuma grozījumos, kas stājās spēkā šā gada 23. jūlijā, noteikts, ka padomes sastāvā vairs nav plānošanas reģionu pārstāvju, un tas nozīmē, ka padome palikusi arī bez priekšsēdētāja, jo iepriekš šo amatu ieņēma Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvis, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS).

Tāpat grozījumi noteica, ka padomē premjera vietā strādās viņa pārstāvis, nevis pats Ministru prezidents. Premjers Krišjānis Kariņš (JV) šim amatam izvirzījis savu padomnieku demogrāfijas jautājumos Parādnieku.

Pēc Kariņa preses sekretāra Sandra Sabajeva stāstītā, amatam bija plānots virzīt premjera ārštata padomnieku sabiedrības integrācijas jautājumos Hosams Abu Meri (JV). Tomēr Abu Meri ir Ministru prezidenta ārštata padomnieks, kas pienākumus pilda sabiedriskā kārtā, bet ikdienā strādā ārsta profesijā, turklāt ārpus šiem pienākumiem darbojas arī vairākās sabiedriskās padomēs, kā arī nesen ir kļuvis par Libānas goda konsulu Latvijā.

"Ņemot vērā šos apstākļus, Abu Meri nevarēja savietot esošos pienākumus ar darbu SIF padomē, līdz ar to par premjera pārstāvi šajā padomē ir nozīmēts Kariņa štata padomnieks Parādnieks, kuram ir ilgstoša pieredze darbā ar nevalstisko sektoru. Parādnieks ir apliecinājis, ka cieši sadarbosies ar Abu Meri, kurš iespēju robežās arī piedalīsies SIF padomes sēdēs," atzina Sabajevs.

Parādnieks pastāstīja, ka pretendēs uz padomes vadītāja amatu un fonda darbu iecerējis padarīt efektīvāku un caurspīdīgāku. Viņš norādīja, ka pie SIF darba uzlabošanas plāno strādāt, esot fonda padomē un neatkarīgi no jautājuma par padomes vadītāja amatu. Reizē viņš ir gatavs to ieņemt, ja padomes pārstāvji par to vienosies.

Saskaņā ar likumu SIF padome pašlaik sastāv no premjera pārstāvja, pieciem konkrētu jomu ministriem un pieciem nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Lēmumi tiek pieņemti ar vismaz septiņām balsīm no vienpadsmit.

SIF mērķis ir finansiāli atbalstīt un veicināt sabiedrības integrāciju. Fonds atbalsta arī publiskā un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanu. SIF lēmumus pieņem padome.

SIF īsteno vairākas programmas tostarp "Latviešu valodas apguve remigrantiem un viņu ģimenes locekļiem", "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā", "Atbalsts diasporas un Latvijas bērnu kopējām nometnēm", "NVO fonds" u.c.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!