Valdība atliek jautājumu par LU rektora neapstiprināšanu  (191)

Pēc garām un plašām debatēm ministri lēma, ka ir jāturpina darbs pie rīkojuma projekta, lai tas būtu tiesisks. Vairāki ministri norādīja uz VK Juridiskā departamenta sagatavotu atzinumu. Tajā secināts, ka pēc valdībā iesniegtā IZM rīkojuma projekta, nav ne tikai iespējams pārliecināties par to, ka konstatētie pārkāpumi ietekmēja vēlēšanu iznākumu, bet arī par to, ka vēlēšanu rezultāts neatspoguļo vēlētāju patieso gribu.

Jāatgādina, ka LU vairākas reizes uzsvērusi, ja valdība neapstiprinās rektora amatā Muižnieku, universitāte gatava vērsties tiesā.

Otrdien atliktajā MK rīkojuma projektā skaidrots, ka LU rektora ievēlēšanas procedūrā konstatējami ar vēlēšanu tiesiskumu saistīti pārkāpumi. Tāpat rīkojuma projektā uzsvērts, ka saskaņā ar Augstskolu likumu valdība var neapstiprināt rektoru amatā, ja viņš ievēlēts, pārkāpjot Augstskolu likuma un augstskolas satversmes noteikumus.

Piemēram, 13 mandāti dalībai LU rektora vēlēšanās tika izsniegti neatbilstoši pašas LU Satversmes sapulces nolikuma noteiktajai kārtībai. Līdz ar to šīm personām nebija tiesību piedalīties LU rektora vēlēšanās.

"Piešķirot mandātu personām, kurām tie nepienākas, šo 13 Satversmes sapulces dalībnieku piedalīšanās vēlēšanās ir neleģitīma," skaidrots rīkojuma projektā. "Minēto ārējo normatīvo aktu pārkāpums ir vērtējams kā būtisks procesuāls pārkāpums, jo šo 13 LU Satversmes sapulces dalībnieku dalība 2019. gada 24. maijā notikušajās LU rektora vēlēšanās varēja būtiski mainīt vēlēšanu rezultātus –līdz pat vienādam balsu sadalījumam abiem kandidātiem, ievērojot nelielo balsu pārsvaru."

Valdības sēdē kolēģus uzrunāja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), pamatojot IZM izstrādāto rīkojuma projektu. Atbalstu tam sēdē izteica arī Šuplinskas partijas biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (A/P) savā uzrunā vērsa uzmanību uz VK Juridiskā departamenta sagatavotu atzinumu par IZM rīkojumu.

Jāatgādina, ka, izvērtējot precizēto IZM sagatavoto rīkojuma projektu par Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā, VK Juridiskais departaments secināja, ka nav iespējams pārliecināties, ka konstatētie pārkāpumi ietekmēja LU rektora vēlēšanu iznākumu.

Atzinumu Pūce vērtēja kā neviennozīmīgu. Tikmēr Juridiskā departamenta pārstāve skaidroja, ka VK sniedz rekomendācijas, taču lēmums jāpieņem ministriem.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (A/P) aicināja sniegt skaidrojumu premjeram Krišjānim Kariņam (JV) un tieslietu ministram Bordānu ieskatu par iespējamajiem riskiem, atbalstot šo rīkojumu. Tieslietu ministrs atzina, ka gadījumā, ja LU vērsīsies tiesā, iespēja uzvarēt valstij ir ļoti reāla.

Jau ziņots, ka pirmo balsojumu LU rektora vēlēšanās pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24. maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.

Izglītības un zinātnes ministre Šuplinska iepriekš informēja, ka viņas rekomendācija valdībai būs neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) atzinums par konstatētajiem pārkāpumiem.