Ābrama aicina būvnieku kartelī iesaistītos atzīties  (121)

"Šobrīd iespējamajiem pārkāpējiem, pie kuriem vakar KP ir bijusi vai vēl nav bijusi, ir iespēja atzīties pārkāpumā. Jo tie ir milzīgi naudas sodi vai izslēgšana no turpmākas dalības iepirkumos uz gadu. Vēl nav par vēlu nākt atzīties. Tas pats attiecas uz politiķiem, kuri, iespējams, nodrošinājuši šo pretendentu uzvaru iepirkumos," sacīja Ābrama.

Viņa pauda, ka pastāv aizdomas, ka lielākie objekti publiskajos iepirkumos ir iegūti negodīgā veidā, iespējams, figurējot tirgus sadales principam – šis objekts man, tas objekts tev. "KNAB skatās, kā šāda sadale tirgū tika realizēta – vai tie ir kukuļi vai maksājumi amatpersonām," skaidroja Ābrama.

Vienlaikus viņa norādīja, ka tiesībsargājošās iestādes sadarbojas procesuālajās darbībās, tāpēc ir iespējams kompleksāk pieiet šiem jautājumiem – neskatīt, vai tur ir kartelis tikai pretendentu starpā, bet vai ir iesaistītas amatpersonas, pasūtītāji, kas nodrošinājuši pretendentu uzvaru.

Kā vēstīts, KNAB otrdien paziņoja, ka kopīgi ar Konkurences padomi (KP) veic tiesas sankcionētas neatliekamās kriminālprocesuālās darbības vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām. KNAB informēja, ka tās īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos

Būvkompānijas "Arčers" un ceļu būves kompānijas "Binders" līdzīpašnieks Armands Garkāns pirmdien bijis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), novēroja aģentūra LETA. Tāpat Latvijas Televīzija vēstīja, ka KNAB otrdien apmeklējis arī bijušais SIA "Skonto Būve" valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, kurš nekomentēja, kāpēc birojā ieradies. Tāpat KNAB bija ieradies arī "LNK Group" valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs, bet, kā norādīja "LNK Group", saistībā ar 2016. gadā sākto Salu tilta rekonstrukcijas lietu, ne karteļa lietu.

KNAB kriminālprocesu sāka 2018. gada 19. septembrī par kukuļņemšanu un kukuļdošanu lielā apmērā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā. Savukārt KP veic izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma pārkāpumu - aizliegtu karteļa vienošanos.

KNAB rīcībā esošie fakti liecinot par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos.

Noziedzīgie nodarījumi veikti laikā no 2015. gada sākuma līdz 2018. gada vidum. Iespējamās kukuļu summas ir no 25 000 eiro līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro.

KNAB esot pamats uzskatīt, ka noziedzīgajos nodarījumos iesaistīti ne mazāk kā desmit lielākie būvniecības nozares uzņēmumi.

Vienlaikus kriminālprocesā KNAB ieguvis informāciju, kas norādījusi uz iespējamām aizliegtas vienošanās pazīmēm starp lielākajiem būvniecības nozares uzņēmumiem.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtos faktus KNAB nosūtīja KP, kas pēc iepazīšanās ar informāciju, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu Konkurences likuma 11.panta pārkāpumu, sāka lietas izmeklēšanu atbilstoši savai kompetencei. Lai nodrošinātu efektīvu pierādījumu iegūšanu abu iestāžu ierosinātajos procesos, šodien vienlaikus ar KNAB veiktajām kriminālprocesuālajām darbībām arī KP veic nepieteiktu apmeklējumu jeb inspekciju - desmit būvniecības nozares uzņēmumos.

Tālāko izmeklēšanu KNAB un KP veiks neatkarīgi katras iestādes kompetences robežās.

Patlaban kriminālprocesā notiek aktīvs izmeklēšanas darbs. Detalizētāku informāciju KNAB sola sniegt, līdzko tas būs iespējams, nekaitējot izmeklēšanas interesēm.

KP norāda, ka inspekcija ir viens no pirmajiem soļiem pēc pārkāpuma lietas ierosināšanas, un tās mērķis ir iegūt pierādījumus par uzņēmumu iesaisti pārkāpumā. KP atgādina, ka inspekcijas veikšana neapstiprina uzņēmuma vainu, kā arī nenorāda uz izpētes iznākumu.