Uzņēmuma tiesiskās aizsardzības izbeigšana – sekas skaidro administratoru asociācija  (2)

Žurnāla "Rīgas Laiks" izdevējs noteiktajā termiņā nav iesniedzis ar kreditoriem saskaņotu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, tāpēc tiesiskās aizsardzības procesa lieta ir izbeigta, teikts portāla "Delfi" rīcībā esošajā tiesas 3. septembra lēmumā par lietas izbeigšanu.

Asociācijā skaidroja, ka ar šo lēmumam ir tādas, ka ar šo lēmumu parādniekam tiek izbeigta noteiktā aizsardzība, ko piešķir ierosinātais tiesiskās aizsardzības process, proti, jebkurš parādnieka kreditors ir tiesīgs iesniegt tiesā pieteikumu par juridiskās personas maksātnespējas procesu, ievērojot Maksātnespējas likumā noteiktos priekšnosacījumus par pazīmēm.

Sekundāri, parādniekam jāvadās pēc minētā likuma prasībām, izvērtējot noteikto prasību pašam nekavējoties sniegt tiesā šādu pieteikumu, portālam "Delfi" skaidroja asociācijas izpilddirektore Justīne Plūmiņa-Margēviča.

Asociācijas pārstāve pieļāva iespēju, ka šajā gadījumā uzņēmums neiesniedza plānu, jo tika iegūti naudas līdzekļi, tomēr prakse rāda, ka tas notiek diezgan reti.

Pēc viņas stāstītā, tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu saskaņā ar Maksātnespējas likuma 51. pantā norādītajiem gadījumiem un šajā stadijā būtu jāvērtē tieši likuma 51. panta pirmajā daļā minētie gadījumi, proti, tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu, ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav atbalstījis šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums, proti, procesa pasākumu plāns ir saskaņots, ja to atbalsta nodrošināto kreditoru grupā – tie nodrošinātie kreditori, kuru galvenie prasījumi kopumā veido divas trešdaļas no kopējās nodrošināto kreditoru galveno prasījumu summas, ar parakstu apliecinot savu piekrišanu un nenodrošināto kreditoru grupā – tie nenodrošinātie kreditori, kuru galvenie prasījumi kopumā veido vairāk nekā pusi no kopējās nenodrošināto kreditoru galveno prasījumu summas, ar parakstu apliecinot savu piekrišanu. Tiesiskās aizsardzības process tiek izbeigts arī tad, ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns neatbilst šā likuma prasībām.

Gadījumā, ja tiesa ierosina juridiskās personas tiesiskās aizsardzības procesu, bet izbeidz, jo šī procesa pasākumu plānu nav atbalstījis Maksātnespējas likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums, būtu jāizvērtē, vai juridiskajai personai ir piemērojams maksātnespējas process.

Maksātnespējas process ir piemērojams juridiskajai personai tikai tad, ja pastāv kāda no šī likuma 57. pantā norādītajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm, proti, juridiskajai personai ir pienākums nekavējoties iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš. Šajā gadījumā pienākums iestājās tad, ja nav noslēgta vienošanās ar kreditoriem vai nav ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta;

Tāpat maksātnespējas pieteikums iesniedzams, ja saskaņā ar likvidācijas sākuma finanšu pārskatu parādniekam nepietiek aktīvu, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, vai arī šis apstāklis atklājas likvidācijas gaitā. Parādnieks iesniedz tiesai maksātnespējas procesa pieteikumu, vienlaikus lūdzot izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu, ja nespēj nokārtot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktās saistības.

Tātad, ja iestājās jautājumā minētais gadījums, būtu jāvērtē 1. punktā minētie apstākļi – uzņēmums ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis saistības, kurām iestājies izpildes termiņš. Ja tādi apstākļi pastāv, tad juridiskajai personai iestājās pienākums nekavējoties iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Pēc Plūmiņas-Margēvičas teiktā, tā kā konkrētajā tiesas lēmumā ir atsauce uz Civilprocesa likuma 341.10 otro daļu, kas norāda uz to, ka nekāds papildus skaidrojums/lūgums no parādnieka vai kreditora puses netika sniegts, tad tiesa pieņēma šo lēmumu pēc pašiniciatīvas, nesaņemot no parādnieka saskaņoto plānu.

Asociācijas pārstāve atzīmēja, ka būtiski ņemt vērā arī tādu faktu, ka saskaņā ar Maksātnespējas likumu tiesiskās aizsardzības procesa lietu nevar ierosināt, ja parādniekam pēdējo četru mēnešu laikā ir bijis ierosināts, bet izbeigts tiesiskās aizsardzības process, jo plāns neatbilst normatīvo aktu prasībām vai plānu nav atbalstījis jau minētais Maksātnespējas likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums.

Tātad minētā tiesību norma pieļauj iespēju parādniekam atkārtoti iesniegt tiesā pieteikumu par TAP lietas ierosināšanu ne ātrāk kā pēc četriem mēnešiem.

Tāpat ir būtiski ņemt vērā, ka Maksātnespējas likuma 51. panta otrās daļas 1. punktā ir noteikts, ka tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu un pati pasludina juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja attiecībā uz parādnieku gada laikā otro reizi ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, bet nav pasludināta tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana. Tātad šajā gadījumā tiesas kompetencē ir automātiski pasludināt juridiskās personas maksātnespējas procesu.

Plūmiņa-Margēviča uzsvēra, ka administratoru asociācijas atbildē sniegtā tiesību normu interpretācija ir informatīva un tai piemīt vienīgi ieteikuma raksturs.

Ar pašu "Rīgas Laika" izdevēju portālam "Delfi" pagaidām nav izdevies sazināties.

"Delfi" jau rakstīja, ka "Rīgas Laiks" jūnija beigās lūdza tiesisko aizsardzību.

Lēmums par lietas izbeigšanu pieņemts un stājies spēkā 3. septembrī.

Pēc UR apkalpojošās firmas "Lursoft" datiem, 2018. gadā "Rīgas Laika" apgrozīja 173 378 eiro, bet gadu tas noslēdza ar 28 162 eiro zaudējumiem.

Pēc "Lursoft" datiem uzņēmumam 26. augustā bijis 20 021 eiro nodokļu parāds.

Uzņēmums līdzīgās daļās pieder filozofiem Uldim Tīronam un Arnim Rītupam, kuri ir arī uzņēmuma valdē.

"Rīgas Laika" izdošanai un atsevišķām publikācijām tiek piešķirts arī Valsts kultūrkapitāla fonda atbalsts, piemēram, 2017. gadā tie bija 35 000 eiro, un arī 15 000 eiro žurnāla izdošanai krievu valodā.

Pēc tam, kad tiesā tika iesniegts lūgums noteikt uzņēmumam tiesisko aizsardzību, tā izdevēji aicināja žurnāla turpmāku iznākšanu atbalstīt, šim nolūkam ziedojot.

Tīrons augusta vidū portālam "lsm.lv" atzina, ka izdevēji individuāli ziedotājus uzrunājuši arī agrākos gados, bet izšķīrušies par publisku kampaņu, jo iekrājies vairāk nekā 22 000 eiro parāds un nācies lūgt piemērot tiesiskās aizsardzības procesu.

"Mums jau ir, ja tā drīkst teikt, uzsākta sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu, un šo parādu mēs nomaksāsim tuvākajā laikā. Tās ir pirmās saistības, ko gribam nokārtot. Taču tie diemžēl nav visi nosacījumi, lai "Rīgas Laiks" varētu sekmīgi pastāvēt tālāk. Jo tam ir parādi arī attiecībā uz autoriem, kam nav samaksāts, un attiecībā uz mums pašiem, kam nav samaksāts jau, es neatceros, cik sen," atzīst izdevējs. Vajadzīgs arī finanšu "spilvens" kvalitatīva satura nodrošināšanai nākotnē.

Viņš atzina, ka šobrīd ziedojumu žurnāla izdošanai esot mazāk, nekā iepriekš.

Žurnāls sabiedrībā tiek uztverts kā žurnāls intelektuāļiem, tajā publicējas daudzi pazīstami filozofi, rakstnieki, teologi un citi.