Valsts prezidents Egils Levits nākamās darba nedēļas lielāko daļu pavadīs Lielbritānijā, kur piedalīsies NATO galotņu sanāksmē, tiksies ar vairāku valstu un valdību vadītājiem, kā arī diasporas pārstāvjiem, portāls "Delfi" uzzināja Valsts prezidenta kancelejā.
Pirmdien Levits dodas uz NATO galotņu sanāksmi Londonā, kur tiks apspriesti aktuālie Ziemeļatlantiskās alianses darba kārtības jautājumi.
NATO galotņu sanāksmes ietvaros Valsts prezidents kopā ar citiem vadītājiem apmeklēs pieņemšanu pie Lielbritānijas karalienes Elizabetes II, kā arī tiksies ar Lielbritānijas premjerministru Borisu Džonsonu.
Levitam plānotas arī vairākas divpusējas tikšanās – ar Kanādas premjerministru Džastinu Trudo un citas.
Darba vizītē Valsts prezidentu pavadīs dzīvesbiedre Andra Levite. Prezidents un dzīvesbiedre tiksies ar latviešu diasporu Lielbritānijā, kā arī kopā ar diasporas skolas bērniem rotās Ziemassvētku eglīti Latvijas vēstniecībā Londonā.
Levitei plānota arī diskusija ar veselības jomas profesionāļiem no diasporas par Lielbritānijas latviešu pienesumu ilgtspējīgai Latvijas veselības nozares attīstībai.
Jau ziņots, ka no 2. decembra līdz 4. decembrim NATO 70. gadadienas samitā alianses dalībvalstu līderi apspriedīs aktuālos Ziemeļatlantiskās alianses dienas kārtības jautājumus.
Četri augsta ranga avoti šonedēļ NATO apliecinājuši, ka Turcija atsakās atbalstīt NATO aizsardzības plānu Baltijas valstīm un Polijai, ja aliense nepiedāvās Ankarai lielāku atbalstu tās cīņai Sīrijas ziemeļos ar kurdu bruņoto grupējumu "Tautas aizsardzības vienības" (YPG).
Vaicāta par šo jautājumu, NATO preses sekretāre Oana Lungesku norādīja: "NATO ir plāni visu sabiedroto aizsardzībai. NATO apņemšanās visu sabiedroto drošības labā ir nelokāma."
NATO vēstnieki tomēr cer, ka izdosies panākt kompromisu, jo Ankarai arī ir vajadzīgs, lai līderi apstiprina atjaunotu militāro plānu, kurā izklāstītas detaļas tam, kā NATO izstāvēs Turciju, ja tā tiks pakļauta uzbrukumam, sacīja divi diplomātiskie avoti.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) aicinājis nedramatizēt anonīmu avotu izplatīto informāciju par Turcijas atteikšanos atbalstīt NATO aizsardzības plānu Baltijas valstīm un Polijai.
Viņš aģentūrai LETA norādīja, ka Baltijas valstīm un Polijai, kā arī citām NATO dalībvalstīm, ir spēkā esoši aizsardzības plāni. Kā vienu no šī plāna izpausmēm ministrs minēja NATO spēkus, kas atrodas gan Baltijas valstīs, gan Polijā, gan citās dalībvalstīs.
Rinkēvičs pastāstīja, ka pašreiz aliansē notiek darbs pie risku izvērtēšanas un atbilstošas rīcības formulēšanas, ņemot vērā iespējamos riskus NATO dalībvalstīm, ieskaitot Baltijas reģionu.
Rinkēvičs pastāstīja, ka NATO notiekošās diskusijas nav tikai par Baltijas valstīm un Poliju. Tā ir diskusija plašākā kontekstā, kurā ņemti vērā arī citu reģionu drošības aspekti.
"Esmu pārliecināts, ka diskusija noslēgsies ar to, ka tiks ievērotas mūsu reģiona drošības intereses un sabiedrotie izturēsies pret to tikpat nopietni, cik nopietni mēs esam izturējušies pret viņu drošības interesēm," sacīja ministrs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
