Līdz ar valdības un Krīzes vadības padomes sestdienas ārkārtas sēdē pieņemtajiem grozījumiem, kas paredz aizliegumu rīkot organizētus publiskus pasākumus, bet neorganizētu pulcēšanos kultūras, izklaides, atpūtas, sporta un reliģisko norišu vietās ierobežot līdz 50 cilvēkiem, pulcēšanās uz dievkalpojumiem, misēm, ir aizliegta, svētdien paziņojumā savā mājas lapā norādījusi Tieslietu ministrija (TM).
"2020. gada 14. martā valdība pieņēma grozījumus Ministru kabineta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", nosakot, ka ierobežota arī tiek neorganizēta pulcēšanās kultūras, izklaides, atpūtas, sporta un reliģisko norišu vietās vairāk nekā 50 cilvēkiem vienlaikus. Tas nozīmē, ka pamatojoties uz jaunākajiem grozījumiem pulcēšanās uz dievkalpojumiem, misēm –aizliegta," norādījusi ministrija.
TM valsts sekretārs Raivis Kronbergs svētdien, 15. martā, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā skaidroja, ka iepriekš valdības lemtais attiecībā uz pasākumiem, kas veicami ar mērķi ierobežot koronavīrusa izraisītās infekcijas slimības "Covid-19" izplatīšanos, bijis vairāk rekomendējošā formā, taču sestdien pieņemtajā rīkojumā ir vairāk aizliegumu.
Piemēram, iepriekš bija aizliegta pulcēšanās vairāk par 200 cilvēkiem, bet tagad organizēta pulcēšanās jebkāda veida pasākumos aizliegta vispār, bet neorganizēta pulcēšanās ierobežota līdz 50 cilvēkiem.
Ņemot vērā sestdien valdības lemto, patlaban daudzas lietas būs nepieciešams mainīt, it sevišķi attiecībā uz reliģiskajām organizācijām, Saeimas komisijā norādīja Kronbergs, piebilstot, ka lielākajām reliģiskajām organizācijām TM ir nosūtījusi vēstuli ar norādēm.
Jau svētdien, 15. martā, pienākušas ziņas, ka atsevišķās reliģiskajās organizācijās ir pulcējušies vairāk nekā 50 cilvēki.
Kronbergs portālam "Delfi" paskaidroja, ka reliģisko organizāciju pasākumi, piemēram, dievkalpojumi ir uzskatāmi par organizētu pulcēšanos, tāpēc, ņemot vērā sestdien lemto, tie ir aizliegti.
TM portālam "Delfi" sacīja, ka ministrija atzinīgi novērtē to reliģisko organizāciju rīcību, kuras, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, drošības apsvērumu dēļ, ir atcēlušas klātienes pulcēšanos un izmanto citus alternatīvus risinājumus.
Valsts amatpersonu paziņojumu, ar ko tās nāca klajā pēc Ministru kabineta ārkārtas Krīzes vadības padomes kopsēdes, iespējams noskatīties šeit:
Par valdības rīkojumu iespējams uzzināt šeit.
Visā Latvijā saistībā ar "Covid-19" izplatīšanos 12. martā izsludināta ārkārtas situācija, kas būs spēkā līdz Lieldienām.
Tāpat paplašināts "Covid-19" skarto valstu saraksts, uz kurām ir attiecināti īpaši piesardzības pasākumi.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) devusi nosaukumu jaunā koronavīrusa izraisītajai slimībai. Tā nodēvēta par "Covid-19". Jaunais nosaukums izveidots no vārdiem "korona", "vīruss" un "slimība". Savukārt skaitlis 19 apzīmē gadu, kurā sākās vīrusa uzliesmojums. Pirmās ziņas par vīrusa uzliesmojumu parādījās pērnā gada 31. decembrī.
Atgādinām, ka pats koronavīruss nav nekas jauns – tā ir jau zināma vīrusu grupa, kas atrasta gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Tomēr pērn rudenī identificētais ir pavisam jauns koronavīrusa paveids – SARS-CoV-2. "Covid-19" ir šī vīrusa izraisītā slimība. Iepriekš nopietnus saslimšanas gadījumus izraisījis SARS koronavīruss jeb SARS-CoV, kura rezervuārs dabā ir civetkaķi un, iespējams, sikspārņi, un MERS koronavīruss, kura infekcijas rezervuārs dabā ir vienkupra kamieļi. "Covid-19" infekcijas avots (rezervuārs) pagaidām nav zināms.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
