Foto: Harold Brutton
25. aprīlis Austrālijā un Jaunzēlandē ir svētku diena, kurā tiek godināta karavīru piemiņa. Nozīmības ziņā tā līdzinās mūsu Lāčplēša dienai. Datums izvēlēts, atceroties bruņoto spēku pirmo vērienīgo militāro operāciju, – tā notika 1915. gadā Turcijā, Galipoles pussalā. Šo valstu armijas korpusa (ANZAC) rindās tolaik Pirmajā pasaules karā cīnījās vismaz 157 Latvijā dzimuši vīri. Viņus sauca par latviešu anzakiem. Portāls "Delfi" skaidro, kas viņi bija, kā tur nonāca un kur par šo Latvijas vēstures daļu uzzināt vairāk.

"Stāsts par Latvijā dzimušajiem anzakiem ir būtiska daļa no visas anzaku leģendas," savos pētījumos uzsvērusi Austrālijas Nacionālās universitātes pētniece Jeļena Govora.

Viņa Latvijas vēstures labā paveikusi milzu darbu – ilgstoši Austrālijā netika runāts par latviešu anzakiem, tā vietā bija krievu anzaki. Pavisam skaidru iemeslu dēļ – Pirmā pasaules kara laikā Latvijas valsts vēl nebija, bet karavīri no tagadējās Latvijas teritorijas par anzakiem kļuva, ieceļojot no Krievijas impērijas. Tālākās detaļās neviens vairs neiedziļinājās. Baltkrievijā dzimusī Govora šo vispārinājumu centusies novērst, arhīvu dokumentos atklājot, ka "krievu anzaki" patiesībā bija arī latvieši, lietuvieši, igauņi, poļi, ukraiņi, tatāri un citi. 

Intervijā portālam "Delfi" Govora atceras, ka krievu anzaku izpēti Austrālijas Nacionālajā arhīvā sākusi 2000. gadā. "Viņu stāsts izmainīja tradicionālo Krievijas imigrantu pirmsrevolūcijas laika tēlu, tas iepriekš bija saistīts ar radikālismu un revolucionāriem. Tagad redzam, ka emigrācija no Krievijas impērijas bija multietniska, bet tās devums Austrālijas vēsturē – ievērojams. Šo ārzemju anzaku vārdi pārsvarā bija aizmirsti. Es jutu, ka tas ir mūsu pienākums – šo stāstu izstāstīt."

Kas viņi bija?

Lubānas pagastā dzimušais Ernests Oto Brutāns savu karjeru jūras ceļos sāka ļoti agri – jau 15 gadu vecumā viņš devās uz Argentīnu. Bet 20 gadu vecumā lubānietis nonāca Rietumu frontē, kur Iprā Beļģijā cieta gāzu uzbrukumā. Brutāns izdzīvoja un atgriezās Austrālijā, izmēģinot visdažādākos darbus uz piekrastes kuģiem, tabakas audzēšanā, cukurniedru plantācijās un citviet. Šis latviešu anzaks redzams raksta titulbildē, viņš tajā ir pirmais no labās puses, kā arī 31. bataljona apmācību laikā šeit:

No Latvijas nākušo karavīru skaits, ja salīdzina ar pārējo Krievijas impēriju, bija viens no visaugstākajiem.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!