Trīs 12. klašu skolnieces ir nosūtījušas izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP) atklātu vēstuli, norādot uz attālinātā mācību procesa trūkumiem un aicinot aktīvāk iesaistīt skolēnus lēmumu pieņemšanas procesā arī attiecībā uz gaidāmajiem eksāmeniem. Vidusskolnieces arī īstenojušas elektronisku aptauju, kurā secināts, ka 83% no kopumā 670 respondentiem šobrīd nav gatavi kārtot valsts centralizētos eksāmenus.
Atklāto vēstuli, ministri uzrunājot visu 12. klašu skolēnu vārdā, ir parakstījušas Rīgas Centra humanitārās vidusskolas 12. klases skolnieces Paula Biša un Patrīcija Bajāre, kā arī Elizabete Lūse, kura mācās Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā.
Atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu, vai vēstules autores pārstāv kādu organizāciju, kas savukārt pārstāv skolēnu intereses un tādējādi pauž visu skolēnu viedokli, Biša norādīja, ka šis nav konkrētas organizācijas darbs, bet gan skolnieču un viņu klases biedru iniciatīva, apzinoties, ka ir nepieciešams kaut ko darīt lietas labā.
Taujāta, vai lūgums aizpildīt aptaujas anketu tika nosūtīts visām Latvijas skolām, Biša atbildēja noliedzoši, skaidrojot, ka anketu izplatīja caur savu paziņu loku, viņiem lūdzot adresi uz elektronisko anketu izsūtīt visiem sev zināmajiem 12. klases skolēniem.
Pēc Valsts izglītības satura centra (VISC) datiem 12. klašu skolēnu skaits 2019. gada 1. septembrī bija 12 059. Aktuālā informācija par to, cik 12. klašu skolēniem būtu jākārto centralizētie eksāmeni, VISC ir pieejama, taču šie dati nav publicējami, jo skolēnu skaits mainīsies pēc tam, kad izglītības iestādes veiks izglītojamo reģistrēšanu pārbaudēm, noskaidroja portāls "Delfi".
Vēstules autores norāda, ka, cieši sekojot vidējās izglītības sistēmas atbildīgo institūciju darbībai Covid-19 krīzes laikā, secinājušas – skolēni ne reizi nav jutušies iesaistīti situācijas risinājumu meklēšanā, taču skolēni uzskata, ka viņiem ir tiesības būt iesaistītiem lēmumu pieņemšanā, kas būtiski ietekmē viņu dzīves.
"Mūsu nolūks, rakstot šo vēstuli, nav kritizēt, lai gan mums ir, ko teikt par attālinātā mācību procesa trūkumiem, bet gan sadarboties un piedāvāt savu redzējumu šī brīža nenoteiktās situācijas iespējamiem risinājumiem," pauž skolnieces.
Vēstulē teikts, ka pirmdien, 27. aprīlī, ir saņemts uzaicinājums piedalīties Izglītības un zinātnes ministrijas organizētajā aptaujā par skolēnu apmierinātību saistībā ar attālināto mācību procesu un gatavību centralizētajiem valsts eksāmeniem. Skolnieces norāda, ka par nožēlu tie neatspoguļos patieso situāciju, jo tajā ietverti lielākoties kvantitatīvi jautājumi, piemēram, par to, kā skolēni sazinās ar saviem skolotājiem.
"Ja atbildam, ka tiešsaistes platformā "Zoom", tad tas ietver gan situāciju, kad saziņa notiek reizi visā attālināto mācību procesa laikā, gan reizi nedēļā, gan katru dienu," norāda iniciatīvas autores.
Tādēļ skolnieces ir izveidojušas alternatīvu aptauju, kuru ir aizpildījuši vairāk nekā 670 respondenti. Viņas norāda, ka 83% aptaujas dalībnieku apgalvo, ka nav gatavi kārtot valsts centralizētos eksāmenus, ņemot vērā stresa pilnos apstākļus ģimenē un to, ka gatavošanās eksāmeniem līdz šim nav bijusi ietverta attālināto mācību saturā un gatavošanās process atstāts katra skolēna paša ziņā.
Turklāt aptaujas rezultāti liecina, ka lielākajai daļai absolventu valsts eksāmenu rezultāti nākotnē nebūs nepieciešami. "Tikai 8% rezultāti būs vajadzīgi, stājoties universitātē ārzemēs, bet 17. jūlijā izsniegti atestāti ir daudz par vēlu, lai paspētu iesniegt rezultātus ārzemju universitātēs," teikts atklātajā vēstulē. Ar aptaujas rezultātiem ir iespējams iepazīties šeit.
Iniciatīvas autores uzsver, ka 12. klašu skolēnu ikdienu pavada liels stress, kas saistīts ne tikai ar neziņu par gaidāmo nākotni, bet arī par veidu, kā tiek organizēts attālināto mācību process un gatavošanās valsts centralizētajiem eksāmeniem.
"Ja šī nebūtu mūsu vidusskolas pēdējā klase, visticamāk, mēs ar izpratni un pat zināmā mērā ar prieku mācītos no mājām, attīstot prasmes, kas nepieciešamas patstāvīgai dzīvei," skaidro iniciatīvas autores. "Taču tas, kā tiek organizēts attālinātais mācību process šobrīd, ir vērsts tikai uz jaunas mācību vielas apguvi galvenokārt pašmācības ceļā, bet viennozīmīgi ne uz gatavošanos eksāmeniem."
Skolnieces atklātajā vēstulē piedāvā divus turpmākās rīcības variantus, kur vienā no tiem centralizētie eksāmeni 12. klašu skolēniem tiek atcelti, bet otrs scenārijs paredz eksāmenu norisi.
Iniciatīvas autores uzskata, ka centralizētie eksāmeni būtu jāatceļ, jo skolēni nav pietiekami sagatavojušies. Viņas uzsver, ja mācības notiktu klātienē, tad skolēni pēdējos trīs mēnešus pastiprināti gatavotos eksāmeniem un paralēli mācību stundām notiktu konsultācijas un fakultatīvās nodarbības eksāmenu priekšmetos.
"Šobrīd joprojām turpinām apgūt jauno mācību vielu, piemēram, matemātikā, bet nav atvēlēts konkrēts laiks, lai skolotāju vadībā gatavotos eksāmeniem, kā tas būtu bijis "normālos" apstākļos," teikts vēstulē.
Līdz ar to skolotājiem un skolēniem netiek sniegtas vadlīnijās, kā tiešsaistē nodrošināt eksāmenu tēmu atkārtošanu un sagatavošanos tiem. Vienlaikus gatavošanās eksāmeniem ir atstāta skolēnu pašu ziņā brīvdienās.
Savukārt gadījumā, ja centralizētie eksāmeni notiek, iniciatīvas autores aicina nekavējoties noslēgt jaunās mācību vielas apguvi visos mācību priekšmetos un pievērsties trim priekšmetiem, kuros kārtojami obligātie eksāmeni.
"Turklāt gatavošanos eksāmeniem organizēt reālas tiešsaistes režīmā jeb reālā sadarbībā ar skolotājiem katru dienu," uzsver vēstules autores.
Vēstules nobeigumā iniciatīvas autores aicina ministri iesaistīt gan viņas, gan citus 12. klases skolēnus diskusijās, lai rastu labāko risinājumu: "Mūsuprāt, ir nepieņemami, ja mūsu viedoklis netiek uzklausīts un netiek ņemta vērā reālā situācija attiecībā uz gatavošanos (vai precīzāk – negatavošanos) eksāmeniem. Esam gatavas tikties klātienē, lai kopīgi meklētu labāko risinājumu valsts centralizēto eksāmenu jautājumā."
Portāls "Delfi" jau vēstīja, 12. klases skolēniem eksāmenu sesijas pamattermiņš tiek plānots no 2. jūnija līdz 7. jūlijam, savukārt tiem skolēniem, kas centralizētos eksāmenus nevarēs nokārtot šajā laikā, no 9. jūlija līdz 30. jūlijam tiks dots papildtermiņš.
Sagaidāms, ka centralizētie eksāmeni šogad Latvijā būs īsāki, bet ne vieglāki, 20. aprīlī LTV "Rīta panorāma" sacīja Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks.
Pēc Catlaka vārdiem, cīņas ar Covid-19 pandēmiju dēļ eksāmeni šogad nebūs "tieši tādi kā katra normāla mācību gada noslēgumā", proti, tie būs saīsināti un apjomā un saturā mazāk apjomīgi.
Tāpat viņš uzsvēra, ka prasību "latiņu zemāk nelaidīsim", lai mazāks jautājumu skaits neliegtu sniegt objektīvu vērtējumu par skolēnu zināšanām un lai rezultāti būtu objektīvi salīdzināmi ar citu gadu beidzēju sniegumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
