Raidījums atgādina, ka Valsts kontrole, pētot atalgojumu valsts kapitālsabiedrībās, atklāja, ka piecos gados vismaz četri miljoni eiro izlietoti neatbilstoši. Kaut arī likumā ir noteikti griesti, cik daudz valdes locekļi drīkst saņemt, "Latvijas valsts meži", piemēram, slēguši līgumu par dzīvības apdrošināšanu valdes locekļiem ar uzkrājumu veidošanu, tā palielinot viņu atlīdzību.
Valsts galvenā auditore Elita Krūmiņa norāda, ka šādu uzņēmumu pārvaldībai jābūt efektīvākai un atbalsta plānotās reformas, kas ved uz pakāpenisku kapitālsabiedrību centralizētu pārvaldību.
Kontroliere atgādina arī par revīziju "Latvijas valsts mežos", kur atklājās, ka nomas līgumus vērtīgajās kūdras atradnēs uzņēmums ilgstoši nav pārvērtējis atbilstoši tirgus cenām. Un tādējādi Valsts kasei garām aizgājis vismaz pusotrs miljons eiro. Uzņēmums gan pārmetumus noraidīja. Neskatoties uz to, šā gada 24. aprīlī Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Bērziņš Zemkopības ministrijai tās pārvaldītajiem "Latvijas valsts mežiem" nosūtījis brīdinājumu.
"Neatkarīgi no tā, ka zemkopības ministrija veica nepietiekošu uzraudzību pār AS "Latvijas valsts meži" kūdras atradņu apsaimniekošanas jomā, AS "Latvijas valsts meži" bija pienākums veikt visas nepieciešamās darbības, lai tās pārziņā esošo kūdras atradņu apsaimniekošana būtu efektīva un atbilstoša Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.panta 2.punktā noteiktajam pienākumam kapitālsabiedrībām rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir, atsavināt mantu un nodot to īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu," norādīja Bērziņš.
Savukārt Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua uzskata, ka "Latvijas valsts meži" strādā efektīvi.
"Jā, tas jau ir sens jautājums. Un šobrīd no prokuratūras esam saņēmuši to brīdinājumu. Bet tas mums nekādas būtiskas sekas mums nerada. Vienkārši mēs labojam likumos to, kas valstij nebija sakārtots," "Nekā personīgi" sacīja valsts sekretāre.
Pārresoru koordinācijas centrs, saskaņā ar valdības deklarācijā paredzēto, maijā iesniedzis ziņojumu par pakāpenisku valsts uzņēmumu pārvaldīšanas centralizāciju. Ja ideju atbalstīs, tā attieksies uz deviņiem lieliem valsts uzņēmumiem: AS "Latvijas valsts meži", AS "Latvenergo", VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga", VAS "Latvijas Loto", AS "Augstsprieguma tīkls", VAS "Latvijas dzelzceļš", VAS "Latvijas pasts", AS "Attīstības finanšu institūcija Altum", VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs".
Kapitāldaļu turētāja funkcijas vairs nebūtu atbilstošās nozares ministrijā, bet aktīvus pārvaldītu jaunveidots uzņēmums. Tas varētu tapt uz Pārresoru koordinācijas centra un bijušās Privatizācijas aģentūras jeb "Possessor" bāzes. Vairāku ministriju pārstāvji tam iebilst, norādot, ka šobrīd pietrūkst skaidri definēta mērķa - kādus uzņēmumu rādītājus tas varētu uzlabot.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
