Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai izskatot vasarā pretrunīgu reakciju sabiedrībā raisījušos Tiesībsarga likuma grozījumus, kas cita starpā paredz arī ierobežot tiesībsarga amata termiņu skaitu līdz diviem pēc kārtas un varētu traucēt amatā jau otro termiņu pēc kārtas esošajam Jurim Jansonam vēlreiz kandidēt uz šo amatu, deputāti bija vienisprātis, ka šis ierobežojums varētu stāties spēkā pēc nākamā gada marta, kad beigsies Jansona otrais termiņš un Saeimai būs amatā jāapstiprina tiesībsargs.
"Jaunās Vienotības" un "Attīstībai/Par" deputātu jūlijā Saeimā iesniegtie grozījumi Tiesībsarga likumā paredz noteikt, ka tiesībsarga amata kandidātu var izvirzīt 10 nevis pieci Saeimas deputāti un pirms apstiprināšanas Saeimā kandidāti jāuzklausa Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Tāpat tiktu grozīts nosacījums, ka tiesībsargu var amatā apstiprināt atkārtoti, turpmāk paredzot, ka tiesībsargu amatā nevar apstiprināt vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.
Grozījumi precizē izglītības, pieredzes un svešvalodu prasmju prasības kandidātam uz tiesībsarga amatu, bet paredz arī izslēgt patlaban esošo prasību par nevainojamu reputāciju. Grozījumi arī paredz izslēgt normu, ka administratīvā soda uzlikšana tiesībsargam ir pieļaujama tikai ar Saeimas piekrišanu.
Šo grozījumu iesniegšana Saeimā vasarā sakrita ar laiku, kad Satversmes tiesa pieņēma vairākus būtiskus spriedumus, apmierinot tiesībsarga iesniegtās sūdzības sociālās nodrošināšanas jomā, tādēļ opozīcijas aprindās raisījās bažas, ka grozījumi sagatavoti tikai ar mērķi, lai nepieļautu, ka uz trešo termiņu nākamgad amatā tiek ievēlēts Jansons, kurš aktīvi vērsies Satversmes tiesā. Jansons tiesībsarga amatā strādā jau kopš 2011. gada marta, un nākamā gada martā beigsies viņa otrais termiņš.
Viens no grozījumu iesniedzējiem Andrejs Judins (JV) trešdien, 16. septembrī, atbildīgās komisijas sēdē norādīja, ka par nepilnību Tiesībsarga likumā labošanu ticis runāts jau pavasarī, taču Covid-19 pandēmija un novadu reforma mainīja plānus, tāpēc grozījumi iesniegti vēlu, tomēr tie nav pieskaņoti tam, lai kaut kādā veidā tagad vērstos pret Jansonu. Judins deputātiem sacīja, ka pats uz likumprojekta otro lasījumu iesniegs priekšlikumu, ka jaunā kārtība attiecībā uz termiņu skaitu stāsies spēkā tikai pēc nākamā gada sākumā paredzētajām tiesībsarga vēlēšanām.
Pēc šāda Judina solījuma, kas mazināja citu deputātu bažas, kopumā seši komisijas locekļi atbalstīja likumprojekta virzīšanu pirmajam lasījumam Saeimā un trīs opozīcijas pārstāvji tagad atturējās, bet solīja atbalstu likumprojektam kopumā pēc tam, kad Judins būs iesniedzis priekšlikumu. Kopumā deputātu vairākumam nebija iebildumu pret divu principu termiņu, kas nostiprināts jau arī citu augstu valsts amatpersonu vēlēšanās. Pie frakcijām nepiederošā deputāte Linda Liepiņa gan iebilda, sakot, ka no uzņēmējdarbības vides zina labus piemērus, kur cilvēki veiksmīgi vada uzņēmumus 20 un vairāk gadus.
Nelielas diskusijas komisijas sēdē raisījās arī par deputātu skaitu, kuri var izvirzīt tiesībsarga amata kandidātu, un paredzams, ka tās turpināsies arī otrajā lasījumā. Tāpat dažādi viedokļi bija par nevainojamas reputācijas prasības izslēgšanu, daļai deputātu sakot, ka tas nebūtu labs signāls sabiedrībai, savukārt citi norādīja uz skaidru kritēriju trūkumu šajā ziņā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
