Foto: F64

Satversmes tiesa (ST) 16. septembrī pēc divu elektrības ražotāju pieteikumiem ir ierosinājusi divas lietas par normām, kas regulē obligāto iepirkuma komponenti (OIK), portāls "Delfi" noskaidroja tiesā.

Abas lietas ierosinātas pēc SIA "Krīgaļu dzirnavas" un Dobeles rajona Berzes pagasta zemnieku saimniecības "Dzirnavas" pieteikumiem.

Vienā no lietām tiek apstrīdēta norma, kas noteic kopējo periodu valsts atbalstam elektroenerģijas ražošanai. Savukārt otrā lieta tiek apstrīdēta normas, kas regulē pārkompensācijas novēršanu elektroenerģijas ražotājiem, kuri saņem valsts atbalstu elektroenerģijas obligātā iepirkuma veidā, satversmība.

Tiesā atzīmēja, ka 2020. gada 30. janvārī Saeima pieņēma likumu "Grozījumi elektroenerģijas tirgus likumā", kas stājās spēkā 2020. gada 15. februārī.

Attiecīgi tiesā tiek apstrīdēta vairāku Elektroenerģija tirgus likuma punktu atbilstība Satversmei, kā arī šī likuma pārejas noteikumu punkta atbilstība Satversmei.

Abām pieteikuma iesniedzējām attiecīgi 2009. un 2007. gadā tika piešķirtas tiesības uz valsts atbalsta saņemšanu, proti, tām piešķirtas tiesības pārdot obligātā iepirkuma ietvaros elektroenerģiju, kas saražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus.

Pieteicēju ieskatā, saskaņā ar apstrīdētajām normām valsts atbalsts tām tiks pārtraukts jau 2023. gada 15. februārī, jo, ņemot vērā, ka tās kopš 1996. un 1998. gada saņēmušas citu darbības atbalstu elektroenerģijas ražošanai, kopējais atbalsta periods būs sasniedzis 20 gadus. Tā vietā, lai turpinātu saņemt atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros vēl vairākus gadus, Pieteikuma iesniedzēju tiesības uz īpašumu tikšot nesamērīgi ierobežotas. Apstrīdētās normas arī skarot Pieteikuma iesniedzēju tiesisko paļāvību un to tiesības saņemt valsts atbalstu un pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros.

Pieteikuma iesniedzējas vērsušās Satversmes tiesā, jo uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 105. panta pirmajā teikumā ietvertajām tiesībām uz īpašumu. Pieteikuma iesniedzēju ieskatā normas neatbilst arī vairākiem Satversmes 1. pantā ietvertajiem vispārējiem tiesību principiem, piemēram, tiesiskās paļāvības, tiesiskās drošības, labas likumdošanas un ilgtspējīgas attīstības principam.

Apstrīdētās normas arī noteic regulējumu elektroenerģijas ražotāju pārkompensācijas novēršanai. Pieteikuma iesniedzēju ieskatā, jaunais pārkompensācijas novēršanas aprēķins ir nepamatots. Proti, elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķinā tiek ņemts vērā arī cits atbalsts, tostarp vēsturiskais atbalsts. Veicot jauno aprēķinu, Pieteikuma iesniedzējām piemērojamais cenu diferencēšanas koeficients tiks pārrēķināts un atbalsta apmērs ievērojami samazināts.

Abās lietās ST ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2020. gada 16. novembrim iesniegt tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2021. gada 16. februāris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!