Papsujevičs: 95% dzimumnoziedznieku iepriekš nav nonākuši policijas redzeslokā  (19)

Statistikas dati par vardarbību ir viens no iemesliem, kas palīdz sabiedrībai neklusēt. Starpinstitūciju sadarbība ir metode, kuras galvenais mērķis ir cietušo un potenciālo cietušo pasargāšana, žurnālistiem pavēstīja Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs.

Kā konkrētus piemērus, kurā notiek šī starpresoru sadarbība, Papsujevičs min noziedzīgās personas iespēju turpmāk komunicēt ar bērniem – policija, veicot patrulēšanu, pievērš pastiprinātu uzmanību konkrētās personas atrašanās vietai. Notiek arī aktīva sadarbība ar izglītības iestādēm, sociālajiem dienestiem, vēstīja Papsujevičs.

Taču recidīva līmenis personām, kas notiesātas pret dzimumnoziegumiem, trīs gadu laikā sastāda vien 6%. Apmēram 9% izdara citus noziedzīgus nodarījumus. 95% no dzimumnoziedzniekiem pirms tam nav bijuši tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā, atzina probācijas dienesta vadītājs.

"Dzimumnoziedznieki nav tie paši, kas izdara mantiskos noziegumus – tie ir savdabīgas grupas noziedznieki. Viņi darbojas diezgan anonīmi un slēgti, darbojas vienatnē. Liela daļa šādu cilvēku ir neapzināti," atzina Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks.

"No policijas puses sadarbība ir ļoti cieša. Šī prakse piecu gadu laikā esam gājuši daudz uz priekšu, bet tai pašā laikā nevaram teikt, ka nav problēmu un nav ko risināt," atzīmēja Ruks.

Kopējā Latvijas statistika par dzimumnoziegumiem pret bērniem liecina, ka šogad ir uzsākti 40 kriminālprocesi par izvarošanu, kuros ir 68 noziedzīgu gadījumu epizodes. Salīdzinot ar pagājušo gadu, ap šo laiku bija 32 gadījumi, informēja Ruks.

Šī gada statistika liecina, ka līdz šim ir uzsākti 58 kriminālprocesi par seksuālu vardarbību, taču pērn desmit mēnešu laikā tika uzsākti 59 kriminālprocesi. Ruks uzsvēra, ka nozīme ir šo noziedzīgo gadījumu epizodēm – policijā ir arī viens kriminālprocess ar 24 epizodēm, kas izdarītas vairāku gadu garumā.

Kopumā šogad ir 216 noziedzīgi nodarījumi, kas pret pagājušo gadu ir mazāk, pastāstīja Ruks.

Policijas priekšnieks uzsvēra, ka policija meklē pierādījumus arī senākiem notikumiem, jo šādi noziedznieki dara to ar zināmu regularitāti.

Starpresoru vienošanās sanāksmēm ir liela nozīme, jo tiek individuāli vērtētas konkrētas personas par viņu iespēju veikt atkāroti noziegumus, atzina VP priekšnieks.

Lai novērstu un laicīgi pamanītu noziedzīgus nodarījumus pret bērniem, Ruks preses konferencē vairākkārt uzsvēra, ka ir jāiesaistās sabiedrībai kopumā – izglītības iestāžu darbiniekiem, kaimiņiem, paziņām un citiem tuviniekiem.

Tēma par seksuālu vardarbību pret bērniem sabiedrībā ir ļoti aktuāla, bet ir maz par to runāts, atzina Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšnieks Jānis Ābele, minot, ka šie jautājumi ir jāakcentē arī ikdienā.

"Apmēram 70% no visiem noziegumiem varmākas izdara pret nepilngadīgām personām.

9 no 10 gadījumiem šis cilvēks bērnam ir tuvi pazīstams cilvēks, kas izpelnījies bērna uzticību," žurnālistiem pastāstīja Ābele.

Ābele uzsvēra starpresoru sadarbības svarīgumu, jo ir būtiski tālākie risinājumi, kad noziedznieks ir atbrīvots. "Šī piecu gadu pieredze rāda, ka šis modelis strādā – konkrētie gadījumi tiek individuāli analizēti," pieminēja Ābele.

"Cietums ir institūcija, kas strādā ar sekām. Bieži vien, analizējot šīs personas, noziedznieki paši bērnībā ir cietuši no vardarbības un dzimumnoziegumiem. Iespējas, kādēļ šādi cilvēki nonāk cietumā, iespējams, ir tādēļ, ka viņi nav uzklausīti, kad noziegumi ir izdarīti pret viņiem," atzina Ieslodzījuma vietau pārvaldes vadītāja Ilona Spure.

Piecu gadu laikā starpresoru vienošanās ir pierādījusi savu nozīmi, uzsvēra Spure: "Visbiežāk sabiedrībā paliek latentie noziegumi, par kuriem nemēdz runāt. Tie noziegumi ir noslēpti pārāk ilgu laiku. Piecu gadu laikā šī sadarbība ir ievērojami pilnveidojusies, esam domājuši par normatīvo bāzi."

Spure gan atzina, ka kopumā statistika par noziegumiem ir satraucoša, jo aiz katra nozieguma stāv arī upuris.