Foto: DELFI
Sestdien, 12. decembrī, 11. novembra krastmalā notiekošajā "Lielajā brīvības protestā" pret Covid-19 ierobežojumiem pulcējās ap 400 cilvēku, bet pasākuma norises vietā situāciju uzraudzīja drošības dienestu darbinieki, novēroja portāls "Delfi".

Kā iepriekš norādīja Rīgas dome, sapulce pieteikta 25 cilvēku sastāvā ar mērķi "apzinātība".

Kā sestdienas rītā novēroja portāls "Delfi", policija pirms pasākuma bija bloķējusi piekļuvi krastmalai, kā arī pārbaudīja mašīnas, kas tur vēlējās nokļūt. Notikuma vietā bez policistiem varēja novērot arī kinologus, Speciālo uzdevumu bataljona un Valsts drošības dienesta darbiniekus.

Liela daļa sapulcē sanākušo bija ar sejas maskām, bet tās nelietoja, novēroja portāls "Delfi". Pasākumā pulcējās aptuveni 400 līdz 500 cilvēku, kas ik pa laikam garāmbraucošo taurējošo automašīnu pavadībā izkliedza saukļus "Mēs esam brīvi!" un "Mēs esam vara!", un pauda ka Covid-19 neeksistē, ka "īstais vīruss" esot bailes.

Pasākumu uzraudzīja liels policistu pulks, kas aicināja sanākušos cilvēkus izklīst un brīdināja par sodiem. Policija "Twitter" norādīja, ka strādā pēc iepriekš izstrādāta plāna. Patlaban tiek fiksēti pārkāpēji ar tehniskajiem līdzekļiem: tiek fiksētas un identificētas personas, kuras pārkāpj ierobežojumus. Šīs personas tiks sauktas pie administratīvās atbildības.

Tāpat jau tiek uzsāktas administratīvās lietvedības par dažādiem pārkāpumiem, norādīja Valsts policijā.

Rīgas domes vicemēre Linda Ozola (JKP) norādījusi, ka Valsts policijai ir jānodrošina, lai organizatori uzņemas pilnu atbildību par notikušo. Viņa uzskata, ka pasākuma organizatori ir apzināti maldinājuši par dalībnieku skaitu, pakļaujot cilvēkus veselības un dzīvības riskam.

Starp sanākušajiem un policistiem izcēlās pa kādai provokācijai. Zināms, ka tika aizturēts vismaz viens cilvēks, kuru vēlāk policija atbrīvoja, novēroja portāls "Delfi".

Viens no sapulces organizētājiem Vides aizsardzības kluba (VAK) līderis Arvīds Ulme, uzrunājot sanākušos, sacīja, ka šajos 30 gados redzams, kā sapostīti Atmodas laika ideāli. Tos sapostījusi partiju koalīcijas diktatūra. Visas valdības esot Dieva dotas, arī šī esot dota "kā pātaga". Ulme skubināja visus veidot nodaļas, domubiedru kopas, "brāļu draudzes" pašvaldībās, piebilstot, ka sestdien notiekošais esot tikai pārmaiņu sākums.

VAK valde gan iepriekš paudusi, ka norobežojas no Ulmes aktivitātēm.

Sanākušo prasības esot "aizliegt piespiedu vakcinēšanu, atcelt "visus bezjēdzīgos ierobežojumus", atjaunot Satversmes darbību, 100. pantu, un aizliegt cenzūru". Vēl viena prasība esot "izsaukt šeit" premjeru Krišjāni Kariņu (JV) un prezidentu Egilu Levitu.


Kā liecina pasākumu rīkotāju iepriekš publicētā informācija, pasākumā "teikt īsas uzrunas, iedvesmot un ievizionēt tautiešus uz skatuves kāps vairāk nekā 50 cilvēki", tostarp interneta aktīvists, "Memory Water" īpašnieks Jānis Pļaviņš, ilggadējais viedokļsleju publicists un bijušā Rīgas mēra Nila Ušakova preses sekretārs Sandris Točs, bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Ilze Jurča, mācītājs Mārcis Jencītis, "Gaismas tīmekļa" pārstāvis Andris Ciekurs un citi.

Jau vēstīts, ka, lai preventīvi novērstu nesankcionētu pulcēšanās iespējamību, sestdien, 12. decembrī, ir aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana 11. novembra krastmalā.

Ceturtdien pilsētas izpilddirektora p.i. Elīna Trautmane bija sasaukusi sanāksmi, kurā izskatīja sestdien, 12.decembrī, pilsētā paredzētos piketus, sapulces un gājienus, kuri pieteikti Rīgas pašvaldībā. Sanāksmē piedalījās pašvaldības atbildīgās amatpersonas, valsts, pašvaldības policijas, drošības dienesta pārstāvji, kā arī pasākumu organizatori.

Ņemot vērā tiesībsargājoši iestāžu rekomendācijas, kas saistītas ar iespējamiem riskiem sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanā un valstī noteikto epidemioloģisko ierobežojumu ievērošanā, saskaņā ar likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" normām pašvaldība noteica atsevišķus ierobežojumus.

Tostarp nevienā pasākumā netiks atļautas skaņu pastiprinošas iekārtas, izņemot megafonus, nebūs atļauta skatuvju izvietošana (izņemot nelielus paaugstinājumus), kā arī nebūs atļauts dedzināt ugunskurus vai izvietot sildošas iekārtas.

Valdība lēmusi, ka ārkārtējās situācijas laikā joprojām drīkst notikt organizētās sapulces, piketi un gājieni, bet uz tiem atļauts pulcēties ne vairāk kā 25 cilvēkiem, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības – divu metru fizisku distanci un ievērojot organizatora noteiktās prasības.

Savukārt par epidemioloģisko noteikumu pārkāpšanu policija var piemērot līdz pat 2000 eiro sodu.

Valdība ārkārtējo situāciju noteikusi līdz 11. janvārim un ieviesusi virkni drošības pasākumu Covid-19 izplatības mazināšanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!