Foto: Latvijas Nacionālais arhīvs
Viktors Bernhards Arājs (1910–1988) ir vienīgais latvietis, kuram par dalību holokaustā nācās atbildēt demokrātiskas tiesas priekšā Rietumu pasaulē. Viņa tiesas prāvas, kas ilga vairāk nekā divus gadus, materiāli beidzot ir publicēti grāmatā. Latviešu trimdas žurnālists Kārlis Štamers bija klāt katrā Arāja procesa tiesas dienā un visu notiekošo ir fiksējis manuskriptā. Latviešu vēsturnieki viņa pierakstus uzlūko kā unikālu vēstures avotu, kas sniedz plašu informāciju par holokaustu Latvijā 2. pasaules kara laikā.

Apgāds "Latvijas Mediji" tikko laidis klajā grāmatu "Viktora Arāja tiesas prāva", kurā publicēti iepriekš ļoti šauram lokam pieejamie Štamera pieraksti, kuros dokumentēta prāvas norise un tiesas sēžu starplaikos pārrunātais divarpus gadu garumā. Grāmatu ievada vēsturnieku Ulda Neiburga, Kārļa Kangera un Andrieva Ezergaiļa raksti par Arāja komandas darbību 2. pasaules kara laikā, Arāja tiesas prāvu Hamburgā, latviešu sabiedrību Rietumos un Arāja tiesas prāvu holokausta vēstures kopējā kontekstā. Vēsturnieku raksti ir tikai maza daļa no 648 lapaspuses biezā sējuma, pamatā to veido Arāja tiesas sēdes pieraksti.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!