Preses konferencē, kurā informēja par mācību gada otrā semestra organizēšanu izglītības iestādēs un valdības otrdien pieņemtajiem lēmumiem, piedalījās Šuplinska (JKP) un Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.
Ministre norādīja, ka pavasara brīvlaiks ir izšķirošā robežšķirtne – ja līdz tam izlaiduma klases netiek līdz mācībām klātienē vai konsultāciju procesam februārī, tad ministrija domās par eksāmenu mazināšanu vai atcelšanu 9. klasēm.
Savukārt 12. klašu beidzējiem pašreizējais plāns paredz trīs obligāto eksāmenu kārtošanu (izvēles eksāmens, ja ir tāda nepieciešamība, lai iestātos augstskolā), kurā svešvalodas eksāmenu norise ir pārcelta uz 11.-14. maiju.
Gadījumā, ja eksāmenus klātienē kārtot nevar, tiek piedāvāts risinājums, ka eksāmeni, vēlākais, var notikt jūnijā vai jūlijā, bet tiek pieļauts arī variants, ka vidusskolēni eksāmenus nekārto un mācības beidz ar gada vidējo vērtējumu. Tādā gadījumā, lai absolvents varētu iestāties augstskolā, tām ir jākoriģē nākamā mācību gada iestāšanās kritēriji.
Valdība otrdien panāca konceptuālu vienošanos par turpmāku izglītības procesa organizēšanu izglītības iestādēs, bet gala lēmumu plānots pieņemt ceturtdien. Vienošanās paredz, ka 1.-4. klasēm ir pagarināts ziemas brīvlaiks līdz 25. janvārim, 5.-6. klašu skolēnu uzsāk mācības attālināti no 11. janvāra, bet 7.-12. klases, kā arī profesionālās skolas un augstskolas mācības uzsāk attālināti no 4. janvāra. Savukārt speciālās izglītības iestādes no 4. janvāra ir uzsākušas klātienes mācību procesu.
Kā preses konferencē pauda Šuplinska, pirmajai klasei mācību gads būs par vienu nedēļu īsāks nekā pārējām klasēm, jo ministrija paredz, ka paredzētā vienas nedēļas brīvlaika februārī nebūs, līdz ar to mācības šo klašu skolēni varēs beigt nedēļu ātrāk. Savukārt 2.-4. klasēm tiks noteikts mācību gada pagarinājums. Gadījumā, ja epidemioloģiskā situācija neuzlabojas arī pēc 25. janvāra, netiek gan apsvērta iespēja pagarināt mācību gadu 1. klasēm, bet mācības pirmklasniekiem tiktu nodrošinātas ar "Tava klase" palīdzību, norādīja Šuplinska.
Lai gan diagnosticējošo darbu norise nekādi neietekmē skolēnu sekmju rezultātus, tā kā tas parāda skolēnu zināšanu līmeni, tiek plānota šo darbu norise 3., 6. un 11. klašu skolēniem trīs scenārijos. Ja epidemioloģiskā situācija uzlabojas un ir atļautas mācības klātienē, diagnosticējošos darbus kārto visas minētās klašu grupas klātienē, savukārt, ja mācības notiek pēc B modeļa jeb daļēji klātienē, tad 3. un 6. klase tos kārto līdz 12. martam klātienē, savukārt 11. klase līdz mācību gada beigām.
Ja epidemioloģiskā situācija neuzlabojas un mācības notiek tikai attālināti jeb pēc C modeļa, 3. un 6. klašu skolēni diagnosticējošo darbu pilda elektroniski, konsultācijā viens pret viens ar skolotāju vai pildot izdrukātu darbu, vai tiešsaistē, savukārt 11. klase darbu neveic gadījumā, ja nav iespējams mācības klātienē atsākt visa gada garumā.
Dumpis norādīja, ka skola ir Covid-19 infekcijas riska faktors – jo vecāks bērns, jo augstāks risks ir simptomātiskai saslimšanai un inficēšanai. Pētījumi pasaulē norādot uz tendenci bērniem, kas ir jaunāki par 10-12 gadiem, saslimt ar Covid-19 vieglākā formā un inficēt mazāk cilvēku, jo vīrusa transmisija pie vieglām formām ir mazāka.
Savukārt pusaudžu vidū Covid-19 izplatība ir raksturojama kā būtiska, jo jaunieši aktīvi socializējas un tiekas ar daudz cilvēkiem, tāpēc tā ir augsta riska grupa salīdzinājumā ar jaunāka vecuma bērniem, pauda Dumpis.
Kā skaidroja Dumpis, drošs izglītības process ir apdraudēts, ja valsts 14 dienu kumulatīvā saslimšana ir virs 50 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem vai pozitīvo īpatsvars ir lielāks par 8%, bet īpaši augsts tas skaitās gadījumos, ja valstī ir vairāk par 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju jeb īpatsvars ir lielāks par 10%. Patlaban Latvijā ir 608,2 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.
"Jo saslimstība valstī būs zemāka, mēs ne tikai izglābsim slimnīcas, bet arī skolas. Lai mēs runātu par aktīvu apmācību skolās, mums jāsasniedz kumulatīvā saslimstība zem 200. Tas viss ir atkarīgs no tā, kā sabiedrība spēs saņemties un kā mēs turpmākās divas nedēļas dzīvosim," norādīja Dumpis.
Atgriežoties pie klātienes mācībām, ir svarīgi atcerēties visus piesardzības pasākumus: slimam personālam un skolniekiem uz skolu nenākt, uzturēt maksimāli mazu bērnu skaitu klasē, ievērot distanci starp skolotāju un bērnu, kā arī bērnu savstarpējo distanci. Tāpat svarīgi ir pareizi lietot kvalitatīvas maskas – Dumpis norādīja, ka viņa rīcībā nav pētījumu, kas apliecinātu, ka maskas traucētu bērniem, arī tiem, kas slimo ar astmu. Tāpat svarīgi skolās ievērot regulāru telpu vēdināšanu.
Pie tuvākajiem nākotnes plāniem preses konferencē tika nosaukta pedagogu vakcinācija pret Covid-19, kas varētu norisināties jau februārī, kā arī IZM darba grupā patlaban tiekot diskutēts par piemaksas piešķiršanu visu līmeņu pedagogiem par attālinātu mācību vai studiju nodrošināšanu vai Covid-19 seku mazināšanai.
Savukārt vasarā gaidāmos XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus plānots organizēt bez tradicionālajām skatēm. To vietā maijā video formātā dalībniekiem būs jāiesūta konkrēts uzdevums, kas vēl tiks formulēts. Arī paši svētki, kas plānoti vasarā, nebūs līdz šim ierastā formātā – tiks organizēts viens notikums vienā dienā, un svētki norisināsies visā valsts teritorijā.
Jau vēstīts, ka otrdien valdība konceptuāli vienojās par skolēnu brīvlaika pagarināšanu 1.-4. klašu skolēniem par divām nedēļām, kas nozīmē pagarinātu mācību gadu vasaras brīvlaikā.
Savukārt 7.-12. klašu skolēni 4. janvārī uzsāktās attālinātās mācības turpina, nolemts valdībā.
"Lai gan saslimstības ar Covid-19 rādītāji vecumposmā līdz 14 gadu vecumam jau vairākas nedēļas stāv uz vietas, arī izglītības sistēma sadarbībā un līdzatbildībā par visu kopējo situāciju valstī ir pieņēmusi šo lēmumu un līdz 25. janvārim paliek to pašu ierobežojumu varā," uzsvēra Šuplinska.
Ceturtdien valdības sēdē plānots skatīt jautājumu par 5.-6. klašu mācību procesa organizēšanu. Šuplinska pauda, ka tiek plānots izskatīt iespēju arī šai klašu grupai organizēt attālinātās mācības.
Ministru kabinets otrdien, 5. janvārī, konceptuāli nolēmis par divām nedēļām jeb līdz 25. janvārim pagarināt spēkā esošos ierobežojumus Covid-19 izplatības ierobežošanai, kas noteikti līdz 11. janvārim.
Tāds lēmums pieņemts, jo pagaidām nav izdevies pietiekami ierobežot infekcijas izplatības pieaugumu.
Ņemot vērā straujo Covid-19 infekcijas izplatīšanos un pieaugošo veselības nozares pārslodzes risku, valdība iepriekš atkārtoti bija izsludinājusi ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim. Tās laikā noteikti stingri pulcēšanās un citi ierobežojumi, lai stabilizētu situāciju un novērstu strauju Covid-19 izplatību. Tāpat nedrīkst notikt publiski pasākumi klātienē.
Ārkārtējās situācijas laikā nedrīkst sniegt pakalpojumus, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu. Stingras prasības ārkārtējās situācijas laikā ir arī sabiedriskās ēdināšanas vietām, kā arī tirdzniecības centriem.
Arī Latvijas veselības aprūpes jomā 10. decembrī tika izsludināta ārkārtas situācija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
