Foto: Saeimas administrācija

Pretēji atbildīgajā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā lemtajam Saeima ceturtdien, 11. martā, tomēr atbalstīja opozīcijas priekšlikumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) samaksas nokavējuma naudas neaprēķināšanu līdz šā gada 31. decembrim.

Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums tika atvērts un kārtējo reizi Saeimā ceturtdien grozīts, lai varētu izmaksāt 200 eiro vienreizēju krīzes laika atbalstu pensionāriem un personām ar invaliditāti.

Likumprojekts Saeimā tika skatīts vienas dienas laikā divos lasījumos, un uz otro lasījumu pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko bija iesniegusi priekšlikumu, kas paredz, ka līdz 2021. gada 31. decembrim par nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma kavējumu netiek aprēķināta likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29. panta otrajā daļā noteiktā nokavējuma nauda.

Likums jau paredzēja, ka pašvaldībām 2020. un 2021. gadā ir tiesības noteikt citus nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus, kas atšķiras no likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteiktajiem, tos pārceļot uz vēlāku laiku attiecīgā taksācijas gada ietvaros. Bija arī noteikts, ka nodokļa maksājumam, kuram pašvaldība noteikusi citu samaksas termiņu un kurš ir veikts šajā pašvaldības noteiktajā termiņā, netiek aprēķināta likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29. panta otrajā daļā noteiktā nokavējuma nauda.

Stepaņenko iesniegtajā redakcijā likuma 5. pants tagad ir izteikts šādi: "Pašvaldībām 2020. un 2021. gadā ir tiesības noteikt citus nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus, kas atšķiras no likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteiktajiem, tos pārceļot uz vēlāku laiku attiecīgā taksācijas gada ietvaros. Par nodokļa maksājuma kavējumu netiek aprēķināta likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29. panta otrajā daļā noteiktā nokavējuma nauda līdz 2021. gada 31. decembrim."

No Stepaņenko iesniegtā priekšlikuma izriet, ka NĪN nokavējuma nauda netiek aprēķināta līdz gada beigām arī tad, ja tiek nokavēts pašvaldības jau pārceltais termiņš, proti šī gada laikā vispār netiek aprēķināta un iekasēta soda nauda par NĪN maksājuma kavējumu.

Stepaņenko debatēs skaidroja, ka tādu priekšlikumu bija iesniegusi jau agrāk, bet tas nebija guvis Saeimas vairākuma atbalstu.

Deputāte pamatoja savu priekšlikumu ar to, ka pašvaldības būtu gatavas vairāk nākt pretī cilvēkiem pretī krīzes laika grūtībās, taču tās var rīkoties tikai likuma ietvaros, jo Valsts kontrole uzrauga, vai pašvaldības iekasē paredzētās soda naudas. Stepaņenko arī sacīja, ka daudzas pašvaldības nemaz nav pārcēlušas NĪN samaksas termiņus.

Opozīcijas pārstāvji debatēs skaidroja, ka tas neradīs nekādu ietekmi uz pašvaldību budžetiem, jo runa šajā gadījumā ir par soda naudām, kas nav plānotie ienākumi budžetā.

Atbildīgā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo tas skar NĪN regulējumu, kas nebija sākotnējais iesniegtā likumprojekta mērķis.

Taču Saeimas sēdē vairāki valdošās koalīcijas pārstāvji – Artuss Kaimiņš, Krišjānis Feldmans (JKP), Jānis Butāns (JKP) – pauda atbalstu šim priekšlikumam debatēs. Balsojumā par šo konkrēto priekšlikumu nobalsoja kopumā 62 deputāti, pret bija 17, atturējās 13 deputāti. Pret balsoja "Attīstībai/Par!" un daļēji "Jaunā Vienotība", kuras daži deputāti balsojumā arī atturējās. Likuma grozījumus galīgajā lasījumā atbalstīja 87 deputāti.

Stepaņenko, ir arī jaundibinātās partijas "Likums un kārtība" līdzpriekšsēdētāja, un partija jau iepriekš šajā nedēļā vērsās pie pašvaldību vadītājiem ar aicinājumu atlikt nodokļa samaksas termiņu. Partija to argumentēja ar šī nodokļa diskutablo dabu un lielo apmēru.

"Kamēr jautājums par vienīgā mājokļa atbrīvošanu no nodokļa, neskatoties uz Saeimas opozīcijas deputātu priekšlikumiem, joprojām ir iestrēdzis valdībā, iedzīvotājiem šobrīd ir nepieciešams vismaz pagaidu risinājums. Atceroties šī nodokļa tapšanas nianses pirms vairāk nekā desmit gadiem un, sekojot līdzi notikumiem sabiedrībā, ir skaidrs, ka no "sīkas kabatas naudas maksājuma" šis nodoklis pārtapa par smagu nastu daudziem Latvijas iedzīvotājiem", bija teikts partijas paziņojumā, kuru ir parakstījuši abi partijas līdzpriekšsēdētāji – Jūlija Stepaņenko un Aldis Gobzems.

Ņemot vērā to, ka nākamais nodokļa samaksas termiņš daudzus cilvēkus var iedzīt jaunā parādu jūgā, partija aicināja pašvaldību vadītājus izmanot Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 5. pantā paredzētās tiesības pašvaldībām pārcelt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu uz vēlāku laiku taksācijas gada ietvaros.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!