Precizē 'reģionālā principa' kritērijus mācībām klātienē; atļauj mācības ārtelpās  (31)

Pašreizējais regulējums paredzēja, ka mācības klātienē drīkst atsākt pašvaldības, kur kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotājiem.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norādījusi, ka pirmajās trīs nedēļās ar šo kritēriju pielietošanu ir parādījušās būtiskas problēmas, īpaši novados ar mazu iedzīvotāju skaitu, līdz ar to piedāvājusi papildu aspektus, ko ņemt vērā, lemjot par mācību procesa atsākšanu klātienē.

Nolemts, ka mācības klātienē 1.-4. klases var organizēt klātienē arī, ja kumulatīvā saslimstība 14 dienās uz 100 000 iedzīvotājiem pārsniedz 200, bet ne vairāk kā 220, lemjot par klātienes mācību atsākšanu, un 250, lemjot par klātienes mācību turpināšanu.

Situācijas izvērtējums tiek balstīts uz vairākiem epidemioloģiskajiem kritērijiem, to skaitā jaunatklāto Covid-19 gadījumu ģeogrāfiskais sadalījums, to sasaiste ar konkrētām iestādēm, uzņēmumiem, mājsaimniecībām, pasākumiem, vienlaikus vērtējot tos kontekstā ar iespējamu ietekmi uz izglītības procesa organizāciju.

Paredzēts, ka izglītojamo un pedagogu personas datus IZM nodos Centrālās statistikas pārvaldei (CSP), lai tā, ievērojot Vispārīgās datu aizsardzības regulu, varētu sagatavot komplektācijas ģeogrāfisko areālu, analizējot saslimstības gadījumu ģeogrāfisko izkliedi attiecībā pret izglītības iestādes atrašanās vietu un piesaisti konkrētām institūcijām, organizācijām, uzņēmumiem vai mājsaimniecībām un vērtējot to sasaisti ar iespējamiem izglītības procesa organizācijas riskiem.

Ministrija izglītojamo un pedagogu personas datus (personas kodu) nodos CSP, lai ministrija varētu saņemt informāciju par skolu komplektācijas ģeogrāfisko areālu un analizēt un novērst iespējamos izglītības procesa organizācijas riskus.

Savukārt, lai samazinātu izglītojamo psihoemocionālo slodzi, valdība atbalstīja IZM ieceri pamatizglītības un vidējās izglītības skolēniem daļu no formālās vai neformālās izglītības programmas apgūt klātienē, ārtelpās.

Vienas grupas ietvaros ārtelpās varēs pulcēties ne vairāk kā 20 pamatskolas vai vidējās izglītības skolēni tajās administratīvajās teritorijās, kur 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 250.

Ārtelpās varēs īstenot līdz piecām formālās izglītības programmas nodarbības, bet neformālās izglītības programmās varēs īstenot līdz divām nodarbībām nedēļā. Vienas nodarbības ilgums nedrīkstēs pārsniegt 40 minūtes. Skolēniem jāievēro divu metru distance vienam starp otru, bet, ja tas nav iespējams, jālieto sejas aizsargmaska. Tāpat jānodrošina droša nokļūšana uz izglītības iestādi – pēc iespējas izslēdzot sabiedriskā transporta izmantošanu.

Lūdzot precizēt, ko šajā mācību procesā nozīmē "ārtelpa", izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) atzīmēja, ka ārtelpa ir jebkas, kas nav iekštelpa, tai skaitā, arī telts, kurai ir sienas, taču vaļā vairākas ieejas, ir ārtelpa.

Jaunais regulējums neskars sporta treniņus, kas joprojām drīkst notikt ārtelpās desmit cilvēku sastāvā.

Pēc stundu garas diskusijas par dažādiem variantiem, kā īstenot klātienes mācības ārtelpās, ministri nonāca pie kompromisa, ka pēc divām nedēļām, 30. martā, valdība atgriezīsies pie šī jautājuma skatīšanas. Jāatgādina, ka nākamnedēļ sākas skolēnu brīvlaiks vienas nedēļas garumā.

Slimību profilakses un kontroles centrs reizi nedēļā ceturtdienā publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" to pilsētu un novadu sarakstu, kuros atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē trešdienā publicētajai informācijai 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs atbilst tādam līmenim, lai varētu tikt īstenotas klātienes nodarbības ārtelpās.