Jau iepriekš Nacionālā apvienība aicināja godināt leģionārus 16. martā un, ievērojot drošības pasākumus, individuāli nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa Rīgā, Brāļu kapos Lestenē un piemiņas vietās citur Latvijā.
"Ik gadu dzirdam dažādus iemeslus, kādēļ 16. martā nevajadzētu godināt leģionārus – vienmēr ir kādi "īpaši apsvērumi". Šogad patiešām ir sarežģīti apstākļi, kas prasa īpašu piesardzību. Tomēr joprojām ir iespējams izrādīt godu leģionāriem, individuāli noliekot ziedus piemiņas vietās visā Latvijā. Varbūt šobrīd daudziem šķiet, ka savā ikdienā esam ierobežoti. Taču jāatceras, ka, salīdzinājumā ar leģionāriem un viņu laiku, mums ir neskaitāmas iespējas. Par tām jāpasakās saviem senčiem un varbūt, godinot viņu spēku, drosmi un neatlaidību, arī paši sevī radīsim jaunu enerģiju šim laikam," iepriekš uzsvēra Nacionālās apvienības (NA) priekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Citus gadus 16. marta piemiņas pasākumu laikā pie Brīvības pieminekļa ir izcēlušās domstarpības starp piemiņas pasākuma dalībniekiem un protestētājiem, kuri uzskata, ka šāds piemiņas pasākums "glorificē nacismu".
Pērn saistībā ar Covid-19 izplatību 16. marta pasākumus apmeklēja krietni mazāks apmeklētāju skaits, kuri ievēroja sociālo distancēšanos.
"Delfi" jau ziņojis, ka 16. marta pasākumi ik gadu pulcē prāvu pieminētāju un šīs atceres dienas pretinieku pulciņu pie Brīvības pieminekļa.
Latvijas valsts savus kritušos karavīrus godina Lāčplēša dienā, 11. novembrī,– varoņu dienā. 16. marts nav oficiāla valsts piemiņas diena. Otrā pasaules kara gados tika nelikumīgi izveidots tā saucamais Latviešu leģions, kura oficiālais nosaukums ir Latviešu SS brīvprātīgo leģions, jeb saīsināti — Latviešu leģions.
Ideja par Latviešu leģiona atceres dienu 1952. gadā radās latviešu veterānu trimdas organizācijai "Daugavas Vanagi" Londonā. Tā nolēma kritušo kara biedru piemiņu turpmāk ik gadu atzīmēt 16. martā. Kopš 20. gadsimta 80. gadu beigām arī Latvijā 16. martā bijušie leģionāri un viņu tuvinieki atceras un piemin Otrā pasaules kara cīņās kritušos, ievainotos, dzīvi palikušos, trimdā izkaisītos, padomju filtrācijas un soda nometnes pārdzīvojušos, kā arī tur bojā gājušos latviešu karavīrus, kuri bija spiesti uzvilkt svešas uniformas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
