Pēc pēdējiem sekvenēšanas datiem tā dēvētais Covid-19 Lielbritānijas variants atrodams gandrīz pusē paraugu un līdzīgi dati ir arī no tā sauktās ātrās testēšanas. "Es aptuveni lēstu to procentu no 40-50%," pirmdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs profesors Jānis Kloviņš.
Viņš sacīja, ka ir redzams – tieši Lielbritānijas vīrusa variants pieaug. Veicot izpēti, paraugos tiek atrasti arī jauni varianti, piemēram, Ugandas paveids, kas atrasts pēdējās nedēļas laikā. Tāpat sekvenešanā kolēģi no E.Gulbja laboratorijas atraduši pirmo šī vīrusa Dienvidāfrikas variantu, sacīja Kloviņš.
Pēc viņa teiktā, ka tad, ja Latvijā nebūtu izplatīts Lielbritānijas variants, tad, iespējams, jau ļoti būtu samazinājies inficēšanās gadījumu skaits, ņemot vērā to, ka tiek vakcinēti cilvēki gados, kuriem ir lielākais risks smagi saslimt. Viņi pakāpeniski izkļūst no riska zonas vakcinācijas dēl. Pēc Kloviņa teiktā, ka tas varbūt ir iemesls, kāpēc Latvijā šobrīd nav redzams tik daudz nāves gadījumu kā iepriekš.
Savukārt par Ugandas vīrusa variantu ziņu ir ļoti maz – nav arī brīdinājumu kā šis vīrusa paveids izvairās no vakcīnu efekta. Situācija ar tā dēvēto Dienvidāfrikas variantu ir nopietnāka, jo pētījumi rāda, ka, piemēram, "AstraZeneca" vakcīnas efektivitāte varētu būt 10 % cilvēku, kas inficējušies ar šo vīrusa variantu.
Vaicāts par gadījumu, kurā konstatēts, ka vīrusa mutācijas dēļ Covid-19 vakcīna nav iedarbojies un cilvēks saslimis, Kloviņš sacīja, ka ir jāatceras, ka saslimušos atrasta šī vīrusa mutācija, kas jau iepriekš aprakstīta kā tāda, kas izvairās no antivielām. Iespējams, ka tieši tāpēc vakcinētais cilvēks arī saslimis. Neviens no ar šo mutāciju inficētajiem gan nebija saslimis smagi, kas nozīmē, ka vakcīna savu efektu tomēr ir devusi.
Profesors piebilda, ka pēc izslimošanas ar Covid-19 gan ir zināma imūnā aizsardzība, taču nav zināms, cik ilgi tā pastāv. Arī Latvijā ir situācijas, kad pārslimojušie saslimst atkārtoti. Viņš gan uzsvēra, ka vakcinētam cilvēkam šī organisma imūnā atbildes reakcija būs spēcīgāka.
Vaicāts par Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumiem, Kloviņš sacīja, ka būtu jāskatās, kuri ierobežojumi ir vismērķtiecīgākie. Latvijā dati apliecina, ka vīrusi "pārāk tālu neizplešas, viņi it kā noslāpst". Taču "nāk iekšā arvien jauni un jauni vīrusa gadījumi," līdz ar to lielākā problēma līdz šim ir bijusi "robežu problēma", jo šis ir veids, kā vīruss iekļūst Latvijā. Līdz ar to arvien mērķtiecīgāki ceļošanas ierobežojumi ir veids, kā vīrusa izplatību mazināt, sacīja Kloviņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
