Pēc TKB kreditoru pieteikumiem ST vērtēs noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas kārtību  (1)

Krimināllikuma 70.11 panta ceturtā daļa noteic, ka noziedzīgi iegūtu mantu, līdzekļus, ko persona ieguvusi no šādas mantas realizācijas, kā arī noziedzīgi iegūtas mantas izmantošanas rezultātā gūtos augļus konfiscē, ja tā nav jāatdod īpašniekam vai likumīgam valdītājam.

Savukārt Kriminālprocesa likuma 358. panta pirmā daļa paredz, ka noziedzīgi iegūtu mantu, ja tās turpmāka uzglabāšana kriminālprocesa mērķu sasniegšanai nav nepieciešama un ja tā nav jāatdod īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, ar tiesas nolēmumu konfiscē valsts labā, bet iegūtos finanšu līdzekļus ieskaita valsts budžetā.

Lieta ierosināta pēc "Ergo Tec LLP" pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja ir likvidējamās akciju sabiedrības "Trasta komercbanka" kreditore. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša lēmumu, pamatojoties uz apstrīdētajām normām, atzīts, ka maksātnespējas administratoram ir pienākums nesaistīti ar kreditoru saistību apmierināšanas procesu ieskaitīt valsts budžetā tādus bankā noguldītos līdzekļus, kas atzīti par noziedzīgi iegūtiem. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka tādējādi būtiski ticis samazināts bankas mantas apmērs un tā vairs nevarēšot pilnībā izpildīt saistības pret Pieteikuma iesniedzēju.

Šo normu piemērošanas rezultātā samazināta pieteikuma iesniedzējas kreditora prasījuma pret banku vērtība. Turklāt apstrīdētās normas pieļaujot situāciju, ka mantas konfiskācijas dēļ labticīgai trešajai personai ir pienākums ar savu mantu atvietot noziedzīgi iegūto mantu.

Pēc pieteikuma iesniedzējas ieskata, apstrīdēto normu piemērošanas rezultātā tai radīts nesamērīgs tiesību uz īpašumu ierobežojums un pieļauta nepamatota atšķirīga attieksme iepretim valstij kā vienam no bankas kreditoriem maksātnespējas procesā, kā arī nepamatota vienāda attieksme pret kreditoriem, neskatoties uz to, vai kredītiestādei uzsākts maksātnespējas process. Tādējādi apstrīdētās normas pārkāpjot Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietverto tiesiskās vienlīdzības principu un neatbilstot Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam.

Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2021. gada 8. jūlijam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Jau vēstīts, ka Eiropas Centrālā banka, pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ierosinājuma, no 2016. gada 4. marta anulēja "Trasta komercbankai" izsniegto licenci, ņemot vērā, ka banka ilgstoši pieļāva nopietnus pārkāpumus vairākās svarīgās bankas darbības jomās. Tāpat tika ņemts vērā FKTK kā Latvijas Noregulējuma iestādes izvērtējums, ka bankai nav iespējams piemērot noregulējumu jeb glābt to sabiedrības interesēs.

"Trasta komercbanku" par likvidējamu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina 2016. gada 14. martā. Savukārt 2017. gada 10. martā "Trasta komercbanka" tika pasludināta par maksātnespējīgu un sākta bankas bankrota procedūra.

Par bankas maksātnespējas administratoru sākotnēji tika iecelts Ilmārs Krūms, taču ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017. gada 19. jūnija lēmumu viņš tika atcelts no šo pienākumu pildīšanas. Viņa vietā tiesa bankas maksātnespējas procesa administratora amatā iecēla Armandu Rasu. FKTK 2017. gada maijā vērsās tiesā ar pieteikumu par Krūma atcelšanu no administratora pienākumu pildīšanas, jo konstatēja, ka "Trasta komercbankas" administrators neatbilst Kredītiestāžu likuma noteiktajām prasībām, kā arī konstatēja tādu administratora rīcību, kas, FKTK vērtējumā, bija uzskatāma par ļaunprātīgu.