Piektdien, 18. jūnijā, Latvijā oficiālā divu dienu vizītē ieradusies Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte. Vizītes laikā viņa tikusies ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu, kā arī Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV).
Piektdien Valsts prezidents Egils Levits ar Šimonīti pārrunāja aktuālos Latvijas un Lietuvas sadarbības jautājumus, liecina Valsts prezidenta kancelejas Preses dienesta sniegā informācija. Abas puses sarunas sākumā pauda gandarījumu par vēsturiski labajām Baltijas valstu attiecībām, Latvijas un Lietuvas ciešo sadarbību, tika pārrunāta Eiropas Savienības ekonomikas atveseļošanās gaita pēc Covid-19 pandēmijas krīzes. Valsts prezidents un Lietuvas premjerministre bija vienisprātis, ka Baltijas valstu reģionam ir jāsadarbojas zaļās ekonomikas un videi draudzīgu risinājumu īstenošanā.
Levits un Šimonīte apspriedās par Baltijas valstu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" virzību, uzsverot nepieciešamību nodrošināt tādu projekta vadību, kas ļauj piesaistīt nepieciešamās finanses projekta īstenošanai un tā laicīgai pabeigšanai un nodrošināt efektīvu ilgtermiņa pārvaldību.
Valsts prezidents informēja, ka piedalīsies Trīs Jūru iniciatīvas samitā Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā šā gada jūlijā, akcentējot šīs valstu sadarbības platformas ekonomisko un ģeopolitisko nozīmi arī Baltijas valstīm un tās sniegtās iespējas ASV investīciju piesaistei.
Valsts prezidents ar Lietuvas premjerministri pārrunāja situāciju kaimiņvalstī Baltkrievijā, atzīmējot, ka Eiropas Savienībai ir jāuztur efektīva sankciju politika attiecībās ar Baltkrieviju. Tika uzsvērts, ka gan Latvija, gan Lietuva turpinās atbalstīt baltkrievu tautas demokrātiskos centienus.
Kā liecina informācija Saeimas mājas lapā, tiekoties ar Šimonīti un pārrunājot jautājumu par nelegālās migrācijas plūsmas pieaugumu uz Eiropas Savienības (ES) austrumu robežas ar Baltkrieviju, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) atzinusi, ka ES jābūt gatavai atbalstīt tās ārējās robežas stiprināšanu ar Baltkrieviju.
Tas ir svarīgi ne vien mūsu reģiona, bet arī visas ES drošībai, atzinusi Mūrniece. Pēc iespējas drīzāk ir jāievieš ES ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju. Vienlaikus mums ir jāatbalsta cilvēku tiesības brīvi izteikt savu viedokli un jāturpina palīdzēt Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai, uzsvērusi Mūrniece.
Tikšanās laikā Mūrniece un Šimonīte pārrunāja aktualitātes Latvijas un Lietuvas parlamentārajā dialogā, kā arī Baltijas Asamblejas Lietuvas prezidentūras laikā 2020. gadā. Tika uzsvērta parlamentārās uzraudzības nozīme lielo Baltijas reģionālās infrastruktūras projektu – Baltijas elektrības tīklu sinhronizācijas un "Rail Baltica" īstenošanā. Tāpat tika pārrunātas turpmākās Baltijas valstu sadarbības iespējas augstākās izglītības un pētniecības jomās.
Šimonīte arī piedalījās svinīgā ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa.
Pēc tam viņa tikās ar Latvijas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV). Pēc šīs tikšanās abas amatpersonas rīkoja kopīgu preses konferenci:
"Latvijas un Lietuvas sadarbība ir balstīta vēstures, kultūras, interešu un vērtību kopībā, mūs vieno kopīgs darbs Eiropas Savienībā un NATO. Šodien pārrunājām virkni jautājumu, kas ir mūsu kopīgo interešu lokā, tostarp kopējo drošības situāciju Baltijas reģionā un abu valstu stingro atbalstu NATO. Pārrunājām mūsu valstīm būtiskās ekonomiskās sadarbības iniciatīvas - "Rail Baltica", kā arī elektrotīklu sinhronizācijas projektus, kas mūs daudz ciešāk savienos ar Eiropu, radot plašākas ekonomiskās sadarbības iespējas. Esmu pārliecināts, ka pēc šīs tikšanās mūsu abu valstu draudzība ir kļuvusi vēl stiprāka, esam vēl vairāk apņēmības pilni stiprināt mūsu kopīgās vērtības reģionā - brīvību, demokrātiju un likuma varu," pēc tikšanās uzsvēris Kariņš.
Pārrunājot Covid-19 pandēmijas pārvarēšanu, abu valstu valdību vadītāji uzsvēra, ka joprojām ir svarīga informācijas apmaiņa un pandēmijas ierobežošanas politiku koordinācija starp Baltijas valstīm, portāls "Delfi" uzzināja Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.
Šobrīd Latvijai, Lietuvai un Igaunijai kopīgs uzdevums ir efektīva un raita vakcinācijas procesa nodrošināšana. Kariņš pauda gandarījumu par abu valstu pievienošanos ES digitālajam Covid-19 sertifikātam.
Latvijas un Lietuvas premjerministri pārrunāja reģionālos ekonomiskās sadarbības projektus – tika pārrunāta "Rail Baltica" projektēšanas un celtniecības darbu gaita un panākta vienošanās, ka līdz gada beigām ekspertiem jāizstrādā starpvaldību līgums par kopīgu infrastruktūras pārvaldību.
Pārrunājot jautājumus par elektroenerģijas ražošanu un piegādēm reģionā, Kariņš atkārtoti pauda atbalstu Lietuvas bažām par Astravjecas atomelektrostacijas drošību; kopš 2020. gada novembra Latvija ir pārtraukusi elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju. Tika pārrunāta arī Baltijas un ES elektrotīklu sinhronizācijas projekta gaita.
Kariņš un Šimonīte arī apsprieda aktuālos starptautisko attiecību un reģionālās drošības situācijas jautājumus. Latvijas un Lietuvas premjerministri pauda atzinību par NATO samita lēmumiem un ASV iesaisti reģionam būtisku jautājumu risināšanā, un piekrita, ka situācija reģionā kopumā ir satraucoša, jo Krievija ilgstoši neuzvedas kā atbildīgs starptautiskais spēlētājs.
Kariņš sarunās ar Lietuvas premjeri uzsvēris nepieciešamību atbalstīt reformu procesus Austrumu partnerības valstīs, īpašu uzmanību pievēršot noturības stiprināšanai tādās jomās kā ekonomika, drošība un cīņa ar dezinformāciju. Tāpat tika uzsvērta nepieciešamība turpināt atbalsta sniegšanu Baltkrievijas pilsoniskai sabiedrībai.
Šimonītes vizītes laikā Latvijā iecerēts Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un memoriāla padomju okupācijas upuru piemiņai "Vēstures taktīla" apmeklējums.
Valsts kancelejā iepriekš norādīja, ka vizītes laikā tiks ievērotas valstī noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības.
Latviju un Lietuvu saista cieša sadarbība, kopīgas intereses Baltijas jūras reģionā un stratēģiska partnerība Eiropas Savienības un NATO ietvaros. Sekmīga praktiskā sadarbība ir izveidojusies starp valstu parlamentiem, nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, skaidroja Valsts kancelejā.
Latvijas un Lietuvas vēsturiskais mantojums un iedzīvotāju ciešie personiskie kontakti rada vidi intensīvai sadarbībai nevalstiskā līmenī, ļaujot īstenot pārrobežu projektus un veicinot sadarbību kultūras, izglītības, tūrisma un citās jomās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
