Ko šogad redzēt festivālā 'Lampa' – iesaka sabiedrībā zināmi cilvēki. 3. daļa  (12)

Ar savu festivāla "Lampa" pasākumu TOP 5 iepazīstina komiķis, "Comedy Latvia" līdzdibinātājs, dziesmu un tekstu autors grupā "Singapūras Satīns", aktieris, podkāsta "Bize Vaļā" dalībnieks un portāla "Delfi" sociālo tīklu satura redaktors Edgars Bāliņš, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājs un Latvijas Televīzijas (LTV) ziņu dienesta korespondents Iļja Kozins, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova, pavārgrāmatu autore Zane Grēviņa, kā arī LTV sporta žurnālists un raidījumu vadītājs Uģis Joksts.

Gatavojoties festivālam, ikviens var izveidot savu festivāla "Lampa" programmu, izmantojot festivāla mājaslapā pieejamo rīku "Mana programma".

Sīkāka informācija par festivālu un tā programmu pieejama šeit.

Rakstu sērijas "Ko šogad redzēt festivālā "Lampa" – iesaka sabiedrībā zināmi cilvēki" 1. daļa lasāma šeit, savukārt otrā – šeit.

2. "LGBTQIA+ propaganda viltus ziņās." – Viltus ziņas ir ārkārtīgi svarīgs temats, kas būtiski ietekmē sabiedrības domu, savukārt LGBTQIA+ tēma – dažiem jūtīga, bet citiem sprādzienbīstama.

3. Izklaidējoša erudīcijas spēle "Prāta Spēles". – Brāļu Začu vadītās prāta spēles ir izcils balanss starp izklaidi, sacensību un jaunas informācijas uzņemšanu. Tās nav tikai krustvārdu mīklas 3D formātā, bet visai nopietns pārbaudījums pat erudītākajiem pilsoņiem.

4. "Vai viegli būt sievietei žurnālistei?" – Žurnālista darbs nav tikai preses relīžu pārpublicēšana un čalojošas intervijas pie kafijas Miera ielas kafejnīcā. Tepat kaimiņos tā noteikti ir viena no bīstamākajām profesijām, taču arī pie mums ne vienmēr tā ir medusmaize.

5. "Humora robežas." – Šo pasākumu ieteiktu arī tad, ja tajā nepiedalītos pats, jo humora cenzēšana, interneta troļļi, cancel kultūra, kā arī tolerances trūkums mūs ved pagaidām nezināmā virzienā. Mēģināsim saprast, kurp.

1. "(ne)Cieņa pret pretējā viedokļa paudējiem." – Mēs dzīvojam laikā, kad cilvēki nemitīgi uzlabo savas publiskās runas prasmes, bet vienlaikus zaudē spēju ieklausīties cits citā un pieņemt atšķirīgu pasaules redzējumu. Manuprāt, šīs sarunas gaitā varētu izrādīties, ka pretēju viedokļu paudējiem tomēr ir daudz kas kopīgs. Šajā pašā datumā, bet pusotru stundu agrāk notiks tematiski līdzīga diskusija krievu valodā ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā "Kā iemācīties cienīt citu viedokli". Aicinu apmeklēt arī to.

2. "Vai 'sargsuns' Latvijā ir cienīts un paēdis?" – Brīvi un neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi ir demokrātijas balsts. Lai mediji būtu neatkarīgi, ir ārkārtīgi svarīga to finanšu stabilitāte. Šis pasākums būs interesants ne tikai jomas profesionāļiem, bet arī cilvēkiem, kas par mediju darbības principiem vēlas uzzināt vairāk.

3. Darbnīca "Ko es vēl nezinu par sevi un citiem? Reliģija." – Dažādās pasaules reliģijas ir viena no manām interešu jomām. Īpaši patīk meklēt kopsakarības starp to, kā cilvēki dažādās pasaules malās tic pārdabiskajam un kāpēc. Noteikti iesaku apmeklēt šo darbnīcu tiem, kurus interesē plašā reliģiju pasaule.

4. "Vara un cieņa ārstu pasaulē un uz pacientu ādas." – Ļoti jūtīga un sāpīga tēma. Ik pa laikam nākas dzirdēt stāstus par ārstiem, kas neuzskata par nepieciešamu cilvēku valodā stāstīt, kas pacientam kaiš. Ļoti svarīgs temats, par ko vairs nevar klusēt.

5. "Krievu kultūra Latvijā – kopienas identitāte." – Saruna par krievu kultūras vietu mūsdienu Latvijā. Identitātes jautājumi vienmēr ir piesaistījuši manu uzmanību. Spriežot pēc apskatāmo tematu loka un dalībniekiem, arī šī saruna būs vērtīga. Ne tikai krievu izcelsmes cilvēkiem, bet visiem latviešiem kopumā.

2. Apvienības GANDRĪZ DRAUGI improvizācijas teātra izrāde "Iejusties otra ādā". – Cilvēcība noteikti slēpjas līdzcietībā un empātijā. Būt par cilvēku, manuprāt, nozīmē nemitīgu darbu ar sevi, tostarp kopjot cilvēku sevī. "...augstas sociālas kultūras cilvēks drošiem instinktiem nojauš, kas sabiedriski labs un pareizs, kas sociālās dzīves ritumu neaiztur, bet dara to dzīvu, spēcīgu un auglīgu," rakstīja Aleksandrs Dauge pirms simt gadiem. Šādas izrādes, kā piedāvā improvizācijas teātris, skar gan apziņas, gan zemapziņas līmeņus un modina cilvēcību skatītājos, lai mēs kļūtu par "augstas sociālas kultūras cilvēkiem," proti, tādiem, kas savu un apkārtējo dzīvi padara drošu un harmonisku.

3. "Kā izstāstīt padomju okupācijas laikā gūto pieredzi savējiem un citiem?" – Padomju vara ir ne tikai fiziski iznīcinājusi daļu mūsu tautas, laupījusi sapņus un dzīves, bet arī ilgstoši un apzināti lauzusi mūsu nācijas garu. Traumas pašas no sevis nepāriet, tās ir jādziedē. Ilgus gadus mēs klusējām par pārdzīvoto, kā izvarošanas upuris, kuram ir kauns un smagi runāt par notikušo, vai kurš jūtas līdzvainīgs pārdzīvotajā. Tas nav ļāvis mums pārskatīt pārdzīvoto un atbrīvoties. Arī es savā apziņā, izvēlēs, spriedumos aizvien no jauna atklāju "padomju dzīves" sekas, kuras nākas pārskatīt, lai mainītos un atbrīvotos. Tāpēc publiskas sarunas par piedzīvoto, dalīšanās pieredzē, manuprāt, ir ceļš uz nācijas kolektīvo dziedināšanos.

4. "Pārprastā demokrātija." – Cilvēka cieņa kā pamatvērtība ir likta demokrātijas kā valsts pārvaldes formas pamatā. Cilvēka cieņas princips ietver gan prasību pēc ikvienas personas brīvības, gan arī tai atbilstošus personas pienākumus un atbildību par savām brīvajām izvēlēm. Ceru, ka saruna "Pārprastā demokrātija", skaidrojot tehnoloģiju ietekmi sabiedrībai nozīmīgos procesos un demokrātijas pamatos, skars jautājumus, kas svarīgi ikvienam no mums: gan tiem, kas, izmantojot savu pārprasto brīvību, manipulē ar tām iespējām, ko sniedz jaunās informācijas tehnoloģijas, gan tiem, kas var kļūt par nevilšiem šo manipulāciju upuriem.

5. Zinātnes kafejnīca / Diskusija FM "Kibercilvēki 2030: cieņa pret dabisko evolūciju vs tehnoloģiju radītās iespējas uzlabot cilvēku". – Mani interesē cilvēks un cilvēcība, kā arī tie jautājumi, kurus straujā tehnoloģiju attīstība izvirza zinātniekiem. Bioētikas jautājumi Latvijā vēl joprojām tikpat kā nav aktualizēti. Par tiem pamatā diskutē ārsti šaurā profesionāļu lokā. Taču jau šodien tas skar ikvienu no mums, jo donora orgāni, mākslīgi materiāli, dzīvnieku izcelsmes implanti noteiktos apstākļos var nonākt ikvienas personas organismā. Cik daudz cilvēka organismā var nomainīt, lai tas joprojām būtu tas pats cilvēks? Latvija ir valsts, kurā jautājumi par jauno tehnoloģiju dotajām iespējām iejaukties dabiskos procesos, vēl ir visai skopi regulēti normatīvos aktos. Zinātne piedāvā realizēt būtiskas izmaiņas sabiedrības dzīvē, tostarp jau šodien ir iespējas "uzlabot cilvēkus", tāpēc visai tiesību sistēmai ir jātiek pārkārtotai tā, lai tā regulētu attiecības, ko sniedz jaunās zinātnes iespējas. Vienlaikus gan likumdevējam, gan tiesību normu piemērotājam ir jārespektē bioētikas principi. Kā tieši? Tas ir jautājums, kur ir vēl tik daudz nezināmo, bet tikmēr zinātnes iespējas raķetes ātrumā šaujas uz priekšu...

1. "Neēd šo ābolu, tas ir mākslas darbs." – Pēc manām domām, šajā pasākumā ārkārtīgi interesantā un daudzšķautņainā kompānijā varēsim palūkoties uz ēdienu pavisam no cita skatupunkta, nevērtējot to "garšīgs" vai "negaršīgs" kategorijās, bet gan noskaidrojot ēdiena nozīmi dažādu kultūru, laika un notikumu kontekstā.

2. "Vai skatītājs var uzticēties kinorežisoram?" – Manuprāt, ekskluzīva iespēja noskaidrot, kas notiek filmu tapšanas aizkulisēs, un uzzināt to, par ko, sēžot skatītāju rindās, mums pat nav ne mazākās nojausmas. Tāpat kā tautā zināma paruna vēsta, ka mums nav jāzina, kā top politika un desas, varbūt mums arī nav jāzina, kā patiesībā top kino?

3. "Cieņa pret tekstu: jaunā Bībeles tulkojuma revīzija." – Ar lielāko prieku apmeklēšu šo diskusiju, lai noskaidrotu sev interesējošos jautājumus par dažādiem Bībeles tulkojumiem un izmaiņām tajos atrodamajos tekstos, kuras radušās laika gaitā.

4. "Šķiltava" speciālizlaidums: "Vai cieņpilna žurnālistika ir bezzobaina žurnālistika?" – Podkāstu "Šķiltava" klausos jau kopš tā pirmās epizodes un labprāt klātienē izbaudīšu žurnālistu diskusijas un dzirkstošo Paula Raudsepa un Aivara Ozoliņa humoru.

5. "Ražots trešajās valstīs, patērēts Eiropā. Modernā verdzība, klimata pārmaiņu upuri un izcirstie mūžameži?" – Nereti ikdienā patērētie produkti kļuvuši par tik pašsaprotamu lielumu, ka, manuprāt, šajā pasākumā pieaicinātie runātāji lieku reizi atgādinās, cik daudz resursu patiesībā stāv aiz katra mūsu ikdienā izdarītā soļa, un noteikti arī radīs kādus risinājumus, lai mēs apzinātos savu paradumu "cenu" un tos vērstu par labu.

2. "Var arī citādāk – dabā balstīti risinājumi klimata pārmaiņu mazināšanai." – Ko mēs katrs varam darīt, lai saudzētu klimatu? Kā to darīt pēc iespējas efektīvāk? Izrādās, risinājumiem nebūt nav jābūt raķešu zinātnei. Lielisks sākums, lai mainītu ieradumus.

3. "Emocionāli inteliģents. Ģimenē, skolā, sabiedrībā." – Emocionālā inteliģence viennozīmīgi ir viens no priekšnoteikumiem labākai sabiedrībai un cilvēkam. Vērtīgi to sākt apzināti apgūt un trenēt jau bērnībā, skolā, ģimenē.

4. Stāvizrāde "Ar cieņu pret necieņu". – Neviens nav pelnījis emocionālus uzbrukumus. Šis pasākums palīdzēs izprast dzīves situācijas, kurās esam bijuši neiecietīgi paši un kurās lamas gāzušās pret mums. Vēlreiz par to, kā mums katram kļūt labākam.

5. "Vienpusēja cieņa jeb kā saglabāt attiecības attālinātā klasē." – Esmu divu bērnu tēvs. Ļoti gribu domāt, ka maniem bērniem attālinātās mācības, cik viens tas bijis iespējams, noritēja veiksmīgi. Šī saruna sagatavos labākai nākotnes rīcībai, jo neviens nav apsolījis, ka mācības klātienē vairs nepārtrūks.

Jau ziņots, ka festivāla diskusijas varēs vērot 47 kopā skatīšanās vietās visā Latvijā, par ko plašāka informācija pieejama šeit.