Saeimas Budžeta un finanšu komisija, ar deviņām balsīm par un divām pret atbalsta likumprojektu par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai. Pēc precizējumiem no Ārlietu ministrijas (ĀM) tas tiks virzīts Saeimā uz pirmo lasījumu, trešdien, 25. augustā, lēma komisijas deputāti.
Likumprojekts paredz 40 miljonu eiro kompensācijas izmaksāšanu ebreju kopienai desmit gadu laikā par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem.
Deviņi komisijas deputāti balsoja par, un divi Nacionālās apvienības deputāti Ilze Indriksone un Aleksandrs Kiršteins – pret.
"Ja runājam par vainīgajiem un to, kāpēc šis likumprojekts šobrīd ir jūsu priekšā, tad tie vienīgie ir divas Latvijas okupācijas varas – Padomju un Nacistiskā. (..) Šis likums ir tikai par taisnību – lai atlīdzinātu ebreju kopienai to īpašumu vērtību, kuru nesaņēmām iepriekš minēto iemeslu dēļ," sacīja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes pārstāvis Dmitrijs Krupņikovs.
Prezidenta kancelejas pārstāvis Andris Teikmanis uzsvēra, ka šis jautājums būtu jāatrisina no vēsturiskā taisnīguma viedokļa. "Abu okupāciju laikā cieta visi Latvijas iedzīvotāji - latvieši, visas etniskās grupas, tomēr jāatzīmē, ka vienīgi ebreji, ebreju kopiena, tika mērķtiecīgi iznīcināta. Šie zaudējumi atšķiras ar pārējo etnisko grupu zaudējumu. Tādēļ šī likuma vēsturiskais pamats ir vēsturiskā taisnīguma atjaunošana," sacīja Teikmanis.
Aleksandrs Kiršteins (NA) vaicāja Krupņikovam, kāds ir Vācijas izmaksāto kompensāciju apjoms Latvijai, un to, vai ir mēģināts iesniegt Krievijai prasību par kompensācijas piešķiršanu par atņemtajiem īpašumiem un bojā aizgājušajiem cilvēkiem koncentrācijas nometnēs. Tāpat viņš uzsvēra "robus" likumprojektā, kurā nav minēts kura okupācija par ko ir vainojama.
Ebreju kopienu pārstāvis sacīja, ka ir skaidri pateikts, ka īpašumi tika atņemti Padomju okupācijas laikā, bet kopiena iznīcināta Nacistiskās okupācijas laikā. Krupņikovs sacīja, ka, tā kā atņemtie īpašumi tika denacionalizēti likumā paredzētajā kārtībā un tos saņēma Latvijas Republika, griezties pie Krievijas ar lūgumu kompensēt to, ko tā nav saņēmusi, nevar. "Tā kā šie īpašumi pieder kādam Latvijā, mēs lūdzam atlīdzināt, nevis kompensēt," deputātam atbildēja Krupņikovs.
Kiršteins arī izvaicāja ebreju kopienu padomes pārstāvi par statistiskiem datiem, piemēram, cik tagadējā kopienā procentuāli ir Latvijas vēsturisko ebreju un viņu pēcnācēju, un cik – no Padomju Savienības ir iebraukuši okupācijas rezultātā, uz ko kopienu padomes pārstāvis atbildēja, ka šādi dati netiek uzskaitīti, bet tiek skatīts, ko šie cilvēki ir darījuši Latvijas labā, ja arī tie ir dzimuši ārpus tās.
Deputāts sacīja, ka Latvijā ir problēmas ar taisnīguma atjaunošanu, bet nedrīkstot izcelt vienu etnisko grupu.
"Latvijas valsts nav neko izdarījusi ne ar Padomju okupāciju, ne vācu okupācijas laikā, bet valstij un pilsoņiem kopumā ir jāuzņemas atbildība par dažiem grēciņiem," sacīja deputāts Aleksandrs Kiršteins.
Jautājums par ebreju īpašumu restitūciju Saeimā ir diskutēts jau vairāk nekā 14 gadus. Intervijā pirms prezidenta vēlēšanām Egils Levits norādīja, ka nav mainījis savu pozīciju šajā jautājumā. Proti, viņš aizvien ir pret īpašumu atdošanu ebrejiem.
"Delfi" jau rakstīja, ka 2016. gadā Saeima pieņēma likumus, kas noteica piecu īpašumu nodošanu bez atlīdzības Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. Ebreju kopienai toreiz tika nodota ēka Abrenes ielā 2, Rīgā, ēka Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Rīgā, ēka Ludzas ielā 25, Rīgā, ēka Kļavu ielā 13, Jūrmalā, kā arī ēka Lielajā ielā 31, Kandavā.
Tomēr jautājums par ebreju īpašumu restitūciju ir bijis aktuāls jau daudzus gadus iepriekš - ir bijuši vairāki citi ierosinājumi par kompensācijām, tomēr par tiem nekad netika izdevies panākt politisku vienošanos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
