Puse aptaujāto rīdzinieku ir apmierināti ar pašvaldības darbu, liecina aptauja  (89)

Aptaujā tika mērīta Rīgas iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības darbību un pilsētā notiekošajiem procesiem. Tās mērķis bija noskaidrot rīdzinieku attieksmi par dažādām aktivitātēm Rīgā kontekstā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentos (Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā un Rīgas attīstības programmā) definētajiem mērķiem un sasniedzamajiem rādītājiem. Papildu iedzīvotāju aptaujā noskaidroti arī citi jautājumi par galvaspilsētas attīstību.

No 38 rādītājiem deviņas ir sasniegtas vai pārsniegtas plānotās vērtības, piemēram, vērtējums par vispārējās izglītības iestāžu (skolu) pakalpojumu pieejamību; par sportošanas un aktīvas atpūtas iespējām; par esošo veloceļu kvalitāti un citiem.

Savukārt ievērojami zemākas vērtības ir iedzīvotāju apmierinātībā ar pašvaldības darbu, iedzīvotāju vērtējumā par iespēju saņemt informāciju par pašvaldības darbu (tai skaitā plāniem, lēmumiem), vērtējumā par apbūvētās vides kvalitāti savā apkaimē, vērtējumā par transportam domātās ielu infrastruktūras kvalitāti, vērtējumā par pašvaldības PII pakalpojumu pieejamību.

Analizējot dažādu rādītāju izmaiņas, visvairāk pēdējo divu gadu laikā pieaudzis iedzīvotāju vērtējums par esošo veloceļu kvalitāti Rīgas pilsētā (+16%), iespējām pārvietoties ar velosipēdu (+9%), primārās veselības aprūpes kvalitāti (+13%) un tās pieejamību (+9%), kā arī nodarbinātības iespējām galvaspilsētā (+9%).

Savukārt mazāk atzinīgi nekā pirms diviem gadiem vērtēts Rīgas pašvaldības darbs kopumā (–7%), iespējas iesaistīties pulciņos, amatiermākslas kolektīvos pieaugušajiem (–7%) un bērniem (–5%), pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu pakalpojumu kvalitāte (–6%) un kultūras pasākumi Rīgā (–6%).

Attiecībā uz pašvaldības darba aspektiem, 91% respondentu pozitīvi vērtē Rīgu kā vietu, kur dzīvot un strādāt un 88% atzinīgi vērtē dabas vides daudzumu un kvalitāti Rīgā kopumā. Aptaujas rezultātu atbildes atklāj, ka pasliktinās iedzīvotāju vērtējums par iespēju ietekmēt pašvaldības lēmumus – tikai 15% aptaujas dalībnieku ir snieguši pozitīvu vērtējumu šajā jautājumā.

Apzinot situācijas uzlabošanos, kas novērota pēdējā gada laikā, 36,5% respondenti atzīmējuši satiksmes uzlabošanos (ielu remontu, veloinfrastruktūru, tiltu un pārvadu celtniecību), 21,5% minējuši vides jautājumu risinājumus (parkus, zaļās zonas, pilsētas tīrību) un 17,2% norādījuši uz pilsētas labiekārtošanu (atpūtas vietu iekārtošanu, bērnu laukumu ierīkošanu).

Vienlaikus nosaucot problēmas, kas jārisina prioritāri apkaimē, kurā dzīvo, 62,8% iedzīvotāju minējuši nepieciešamību uzlabot satiksmi (ielu stāvokli, autostāvvietas, gājēju infrastruktūru), 47,2% atzīmējuši pilsētas labiekārtošanu (iekšpagalmu labiekārtošanu, bērnu laukumu ierīkošanu, atpūtas vietu iekārtošanu) un 30% norādījuši uz vides jautājumus (atkritumu apsaimniekošanu, pilsētas tīrību u.c.).

Veiktajā iedzīvotāju aptaujā tika ietverti arī jauni rādītāji, kas noteikti jaunajā Rīgas attīstības programmā 2021.–2027.gadam, kuras 1. redakcija šobrīd nodota publiskai apspriešanai. Piemēram, tika apzināta rīdzinieku iespēja pārcelties uz citu dzīvesvietu tuvāko piecu gadu laikā (34%), kur respondenti norādījuši, ka pārcelties varētu ģimenes apstākļu, darba, mājokļu pieejamības, dzīves dārdzības dēļ, kā arī, lai dzīvotu tuvāk dabai, zaļākā vidē.

Rīgas iedzīvotāju aptauju organizēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (PAD). To realizēja pētījumu centrs SIA "SKDS" 2021. gada maijā –jūlijā, aptaujājot 2166 rīdziniekus.

Aptaujas rezultātus Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments izmantos Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam un Rīgas attīstības programmas 2014.–2020. gadam pārskata par periodu no 2014. līdz 2020. gadam ieviešanu izstrādē.

Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija un Rīgas attīstības programma ir galvenie pilsētas plānošanas dokumenti, kas sniedz priekšnoteikumus pilsētas ilgtspējīgai attīstībai. Būtiska loma ir arī stratēģijas un programmas uzraudzībai jeb monitoringam, kura uzdevums ir atspoguļot dokumentu sasaisti ar pilsētā veiktajām pašvaldības aktivitātēm.

Rīdzinieku aptauja ir viena no monitoringa metodēm, kas analizē 38 rādītājus, kas attiecīgi norāda uz izmaiņām iedzīvotāju apmierinātības līmenī par dzīvi pilsētā, uzsver PAD.