Foto: Valsts kanceleja
Otrdien pēc trīs stundu garas sanāksmes Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā Krīzes vadības padome vēl nevienojās par epidemioloģiskās drošības pasākumiem.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) portālam "Delfi" atklāja, ka otrdienas sanāksmē tika uzklausīts diezgan "dramatisks ziņojums" par epidemioloģiskās situācijas prognozēm, bet nekādi lēmumi netika pieņemti

Pēc ministra teiktā, šobrīd tiek strādāts ar dažādiem rīcības variantiem, proti, kāda būtu drošības pasākumu ietekme, ja tos attiecinātu tikai uz nevakcinētajiem pret Covid-19 un ja tos attiecinātu gan uz vakcinētajiem, gan uz nevakcinētajiem cilvēkiem.

Pavļuts atzina, ka vēl nepieciešams izvērtēt šo scenāriju potenciālo efektu uz epidemioloģisko situāciju un vai ar šiem pasākumiem pietiks situācijas stabilizēšanai.

Ministrs piebilda, ka risinājumi tiks izstrādāti šīs nedēļas laikā un nav izslēgts, ka tie tiks skatīti Krīzes vadības padomes sēdē.

Līdz ar sēdes beigām Kariņš aizsteidzās uz lidostu, lai dotos uz Slovēniju, kur otrdien un trešdien norisināsies neformālā Eiropadome. Tajā pulcēsies Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji, lai pārrunātu ES lomu un tās stiprināšanu pašreizējā globālajā situācijā.

Kā vēlāk informēja Valsts kancelejā, Krīzes vadības padome lemt par turpmākiem soļiem Covid-19 saslimstības situācijas stabilizēšanai turpinās ceturtdien, 7. oktobrī.

Jau ziņots, ka pirmdien koalīcijas partneri pauduši atbalstu stingru drošības pasākumu ieviešanai, tostarp iespējai nodrošināt pakalpojumus tikai pret Covid-19 vakcinētajiem un šo slimību pārslimojušiem, pēc koalīcijas partneru sanāksmes mediju pārstāvjiem atzina veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pavļuts pauda gandarījumu, ka koalīcijas partneri kopumā atbalstījuši nepieciešamību rīkoties izlēmīgāk un lemt par nopietnākiem drošības pasākumiem. Lai arī koalīcija nav apspriedusi konkrētus drošības pasākumus, tomēr veselības ministra ieskatā, būtu jādomā par iespēju izsludināt ārkārtējo situāciju, klātienes pakalpojumus nodrošināt tikai pret Covid-19 vakcinētajiem un šo slimību pārslimojušajiem, kā arī jānodrošina stingrāka esošo un plānoto drošības pasākumu kontrole. Pēc ministra teiktā, būtu jādomā arī par drošības pasākumu stiprināšanu un kontroli izglītības iestādēs.

"Kopumā jārēķinās, ka drošības pasākumiem ir jābūt vērstiem uz sabiedrības nevakcinētās daļas pasargāšanu no inficēšanās ar Covid-19. Tāpat ir jāpasargā slimnīcas no katastrofālas pārslodzes, kas var radīt smagas sekas kopējai sabiedrības veselībai," uzsvēra Pavļuts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!